“No ātriju fibrilācijas nav jābaidās, tas nav pasaules gals!” — tāds secinājums izveidojas sarunā ar kardiologu prof. Oskaru Kalēju. Jo ātrāk sākam slimību kontrolēt, jo mazākas iespējas tai attīstīties. Šajā rakstā atgādinām, cik ļoti svarīga ikdienas klīniskajā praksē ir tādu blakusslimību kā arteriāla hipertensija, metaboliskais sindroms, cukura diabēts un nieru slimība kontrole un uzraudzība.
Šobrīd pieejamā plaušu hipertensijas mērķa terapija uzrādījusi labus efektus, lai uzlabotu plaušu hipertensijas pacientu izdzīvotību. Tomēr, līdz ar mērķa terapijas efektivitāti tikpat svarīga ir agrīna slimības diagnostika. Šajā pētījumā analizēja, kā un vai novēlota plaušu hipertensijas diagnoze saistīta ar klīnisko prognozi.
Austrumu slimnīcas multidisciplinārai mediķu komandai veiksmīgi izdevusies unikāla sirds asinsvadu operācija ar veno-arteriālo ECMO (VA-ECMO) jeb ārpusķermeņa membrānas asins apskābekļošanas metodi, kas pilda arī sirds un asinsvadu atbalsta un uzturēšanas funkciju, veidojot pacientam apstākļus drošai mazinvazīvas kardioloģiskas operācijas veikšanai.
Klīniskās prakses vadlīnijās rekomendēts pacientam pielāgot atbilstīgu manžetes izmēru asinsspiediena mērīšanai. Taču no ikdienas prakses zināms, ka bieži vien tas vai nu nav iespējams, vai netiek darīts. Līdz šim nav pieejami daudz dati par to, kā nepareizs manžetes izmērs ietekmē asinsspiediena rādītāju un cik liela klīniskā nozīme tam ir.
Statīni augstās devās tiek stingri rekomendēti pacienti, kuriem ir ļoti augsts aterosklerotiskas kardiovaskulārās slimības risks. Tomēr, pastāv bažas par nevēlamām augstu devu statīnu blaknēm, kas rezultējas noteiktās kardiovaskulārās profilakses stratēģijas pārkāpumos.
Pētījumā parādīts, ka prenatāli noteikta diagnoze ir saistīta ar agrāku operāciju zīdaiņiem ar iedzimtiem sirds defektiem, kas ir visizplatītākie iedzimtie defekti, kas skar gandrīz 1 % no visiem dzīvi dzimušajiem. Saistība tika pierādīta attiecībā uz kritiskiem defektiem (kad nepieciešama sirds operācija, pirms zīdainis atstāj slimnīcu) un noteiktiem nekritisku defektu veidiem, kas veido aptuveni 75 % no visiem iedzimtajiem sirds defektiem.
Septiņu pētījumu datu analīze, kuros piedalījās vairāk nekā 19 000 pieaugušo ASV, Korejā un Japānā, atklāja skaidru saistību starp sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos un katru dienu patērēto alkoholisko dzērienu skaitu.
Kad mūsu aprūpē nonāk pacients ar sūdzībām, kas saistītas ar paātrinātu sirdsdarbību, vai arī paši esam konstatējuši pacientam paātrinātu sirdsdarbību, ir jānosaka tahikardijas iespējamais cēlonis un jāvienojas par piemērotāko terapiju.
Pētījumā atklāts, ka rezistentas hipertensijas (aRH) izplatība reālajā pasaulē bija zemāka nekā iepriekš ziņots, taču joprojām ir samērā bieži sastopama, tā skar gandrīz 1 no 10 hipertensijas pacientiem.
15. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā invazīvie kardiologi, sirds ķirurgi un elektrofiziologi no Latvijas un dažādām Eiropas valstīm, kā arī Japānas, tiekas 4 operāciju zālēs, diskusiju studijā un zinātniskās lekcijās.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
