Rietumu medicīnas stiprās puses ir reanimācija un ātrā palīdzība, Austrumu medicīnas — hronisku procesu ārstēšana. Praksē izmantojot ājurvēdas medicīnas sistēmu un/vai Ķīnas tradicionālo medicīnu, ir ievērojams ekonomisks iespaids uz pacienta maciņu, skatoties perspektīvā.
Par akūtām saucam slimības, kas sākas pēkšņi un norit strauji, diezgan bieži no tām var izārstēties pilnībā. Tās var skart jebkuru orgānu vai organisma sistēmu. Vienmēr akūtas ir bērnu infekcijas slimības, tās nekad nekļūst hroniskas. Ar pārējām slimībām ir dažādi.
Saslimstība ar cukura diabētu palielinās ne tikai Latvijā, bet arī gandrīz visās citās pasaules valstīs, turklāt aprēķināts, ka ar pašreizējiem pieauguma tempiem 2030. gadā 85% pasaules cukura diabēta pacientu dzīvos attīstības zemēs. Indijā cukura diabēta pacientu skaits sasniegs mūsu mērogiem grūti aptveramu skaitli — 80 miljonus.
Ājurvēdā gadu simtiem uzskatīts, ka slimībām ir tikai trīs cēloņi: nepareiza domāšana, nepareizs dzīvesveids un nepareizs uzturs. Uztura ietekme uz organismu tiek izvērtēta no vairākiem skatpunktiem, Rietumu medicīnā tie ir neierasti un brīžiem šķietami grūti uztverami, bet tā nav. Šajā rakstā īsi par ājurvēdisko uzturu kā papildu ārstēšanas iespēju.
Tēlu, simbolu, ideju, fantāziju, jūtu un pieredzes atspoguļojums mākslas veidā jau izsenis tautu kultūrā un vēsturē ieņem noteiktu vietu kā tradicionāls, netradicionāls un bieži vien arī iracionālā neverbāls skaidrojums. Māksla kā kultūras nesēja no paaudzes paaudzē, kā radošā gara izpausme, kā tautas tradīciju un paražu skaidrotāja un pārmantotāja nepārtraukti attīstās un neglābjami arī zaudē dažādos attīstības posmos gūtās pieredzes detalizētos aspektus. Kā māksla saistīta ar veselību?
Raksta mērķis ir informēt ģimenes ārstus un dažādu nozaru speciālistus par iespējām pašiem baudīt un pacientiem rekomendēt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācijas, lai nozīmētu vērtīgu produktu – dūņas jeb peloīdus, kas spēcina ķermeni, līdzsvaro emocijas, atbalsta stresa, pārslodzes un izsīkuma gadījumā, uzlabo locītavu veselību, veicina mikrocirkulāciju, mazina tūsku un limfostāzi. Šis produkts lietojams arī subakūtu un hronisku sāpju gadījumā, regulē organisma vielmaiņu, stiprina imunitāti, palīdz veidot veselīgu ādu un gļotādu.
Ajūrvēda ir zinātne, kas nosaka lietderīgu un nelietderīgu, laimīgu un nelaimīgu dzīves norisi. Tā izskaidro, kas palīdz un kas kaitē veselīgai un ilgai dzīvei, kā arī novērtē dzīvi visā tās pilnībā un daudzveidībā (Čaraka Samhitā, Sutra stana; 1:41). Ajūrvēda (dzīvesziņa) - sena holistiska sistēma, kuras pamatprincips: profilakse ir svarīgāka par ārstēšanu. Tūkstošiem gadu gaitā ajūrvēdas principus pārbaudījušas paaudžu paaudzes un apstiprinājušas to reālo darbību. PVO ir atzinusi ajūrvēdu, un tā ir mūsdienu medicīnisko pētījumu objekts.
Marsels Prusts teicis, ka īstais atklājumu ceļš ir nevis kaut kā jauna meklēšana, bet gan skatīšanās uz veco ar jaunām acīm. Tieši šāds ir mana raksta mērķis – pastāstīt par homeopātiju, izmantojot sen zināmas patiesības, ko man izdevies izprast un izmantot 20 gadu ilgajā ārsta homeopāta praksē. Homeopātija kā zinātniska farmakoterapijas metode, ko balsta noteikti likumi un eksperimentālā bāze, ir cieši saistīta ar vācu zinātnieka, ārsta, ķīmiķa, matemātiķa un filozofa Samuela Hānemaņa (Christian Friedrich Samuel Hahneman; 1755-1843) vārdu.
Manuālā terapija jeb manuālā medicīna ir medicīnas zinātnes virziens, kas pēta cilvēka balsta–kustību sistēmas funkcionālo traucējumu cēloņus un attīstības mehānismus. Manuālās medicīnas speciālistiem ir specifiskas diagnostikas, ārstēšanas un profilakses metodes, kur ārsta galvenais instruments ir zināšanas, intelektuālais potenciāls un galu galā rokas.
Mūsdienu civilizācijas sasniegumi devuši daudz jauna, lai atvieglotu un uzlabotu cilvēku dzīvi. Transports, globālais tīmeklis, mobilie sakari, jaunas medicīniskās tehnoloģijas, jaunas zāles - tam visam vajadzētu padarīt cilvēku brīvāku, veselīgāku un laimīgāku. Bet... Aplūkojot tikai vienu jomu - veselību -, jāsecina, ka problēmu joprojām netrūkst un cilvēki meklē risinājumu, bieži atgriežoties pie tradicionālām, gadsimtu gaitā pārbaudītām vērtībām - pie ārstniecības augiem.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
