Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā.
Vēl arvien domas dalās par prostatas vēža skrīninga nepieciešamību, jo iespējamie mirstības vai dzīves kvalitātes ieguvumi ne vienmēr ir lielāki par draudiem un pārmērīgu diagnostiku un ārstēšanu.
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Šonedēļ žurnālā the Lancet publicēti CONCORD-3 rezultāti par vēža izdzīvotības tendencēm pasaulē 15 gadu periodā (2000.-2014.gads). Pētījumā iekļauta informācija par 37,5 miljoniem pacientu, kuriem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, no 322 populācijā balstītiem vēža reģistriem 71 valstī, tai skaitā, Latvijas pacientu dati.
Lai gan pieaug pierādījumu daudzums par saistību starp peridontītu un vēža risku, lielākajā daļā pētījumu peridontīta diagnoze ir pašu dalībnieku ziņota. Šajā pētījumā perspektīvi novērtēja peridontīta slimības smagumu saistībā ar vēža risku.
Jaunā pētījumā iezīmēti faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Pētījums publicēts žurnālā Cancer. Svarīgākie ietekmējošie faktori ir pastāvīgu simptomu kontrole, blakusslimību pārvaldība, brīvā laika fizisko aktivitāšu veicināšana un finansiālo problēmu risināšana.
Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi veikta uniportāla videotorakoskopiska bronhoplastiska lobektomija.
Izdzerot vienu mazu vīna vai alus glāzi (10 g alkohola) dienā, krūts vēža risks pieaug par 5 % sievietēm pirms menopauzes vecumā un par 9 % sievietēm pēc menopauzes.
Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto „zaļo koridoru”, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs”, salīdzinot ar pirmo „zaļā koridora” darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis.
Insulīnneatkarīgs diabēts jaunākiem iedzīvotājiem ir slimība, kas ir nonākusi mūsdienu medicīnas priekšplānā. Tiek lēsts, ka gandrīz 34 miljoni cilvēku ASV dzīvo ar 2. tipa cukura diabētu (CD) un ka 7,3 miljoni no šiem cilvēkiem pašlaik nav diagnosticēti. Vidējais slimības sākuma vecums ir 40 gadi, bet laika gaitā vecuma slieksnis samazinās. [1; 10]
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri nebija vakcinēti pret gripu, statīnu lietošanas uzsākšana bija saistīta ar retākām slimnīcā diagnosticētām pneimonijām un citām akūtām elpceļu infekcijām; tomēr netika konstatēta būtiska saistība starp statīnu lietošanas uzsākšanu un slimnīcā diagnosticētas gripas risku.
Preoperatīva anēmija ietekmē trešo daļu pacientu, kam plānota sirds operācija, tādējādi pieaugot asins masas transfūzijas nepieciešamības riskam. Pētījumi rāda, ka apmēram 20-50 % sirds ķirurģijas pacientu saņem asins pārliešanu. Anēmija un asins pārliešana saistīta ar augstāku komplikāciju risku, atrašanos intensīvās terapijas nodaļā un mirstības risku pēc operācijas. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt intravenoza dzelzs efektus uz nepieciešamību saņemt eritrocītu masu un atjaunošanos pēc sirds ķirurģijas.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Daži atopiskā dermatīta (AD) ārstēšanas veidi ir saistīti ar paaugstinātu jostas rozes (herpes zoster, HZ) risku, taču ierobežoti dati liecina, ka paaugstināts risks var būt saistīts arī ar pašu AD neatkarīgi no terapijas. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp AD un HZ pieaugušajiem Apvienotajā Karalistē un izpētīt ārstēšanas lomu šajā saistībā.