Vēža pacientiem, kuri cieš no miega traucējumiem sāpju vai terapijas blakusparādību dēļ, var palīdzēt divas uzvedības izmainīšanas metodes - kognitīvi biheiviorālā terapija insomnijas mazināšanai (CBT-I) un stresa mazināšanas programma (MBSR). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Clinical Oncology. CBT-I ir standarta aprūpe, savukārt MBSR ir kā papildus terapija, kas var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti.
Klīvlendas klīnikas pētnieki ir izstrādājuši jaunu rīku, ko nosauca par CRC-PRO, kas ļauj ārstiem ātri un precīzi noteikt kolorektālā vēža individuālo risku.
Vakar, 15. maijā, Rīgā bija pulcējušies pacientu organizāciju pārstāvji un mediķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai starptautiskā konferencē diskutētu par dramatisko saslimstības ar kolorektālo (zarnu) vēzi pieaugumu Latvijā un iespējamajiem risinājumiem.
Marts pasaulē ir atzīts par kolorektālā vēža mēnesi, šajā mēnesī sabiedrībai tiek atgādināts par nepieciešamību regulāri veikt kolorektālā vēža skrīningu. Kolorektālais vēzis ir otrs visbiežāk izplatītais ļaundabīgais audzējs gan sievietēm, gan vīriešiem ASV. Katru gadu vairāk nekā 140 000 amerikāņu tiek diagnosticēts kolorektālais vēzis un vairāk nekā 50 000 cilvēku katru gadu mirts no tā. [1]
Diskusiju par kolorektālā vēža skrīningu onkologi sāka jau pērn, vēršot uzmanību, ka skaitļi skrīninga jomā mums ir vieni no zemākajiem Eiropā – tikai 6–7% no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas veic šo skrīningu.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.
