Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā.
Zināmā mērā tā bija nejaušība, ka VILNIS SOSĀRS 1984. gadā sāka strādāt Latvijas Onkoloģijas centrā. Tas tikko bija atvērts, trūka speciālistu, bet jaunajam dakterim pēc nepiepildītā sapņa par kardioloģiju vajadzēja darbu. Pirmajā gadā ne reizi vien gribējis pamest onkoloģiju, taču pirmajā darbavietā viņu noturēja vecāko kolēģu atbalsts, pamazām uzkrātā pieredze un modusies interese par onkoloģiju.
Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.).
Liels ogļhidrātu un dažādu cukuru patēriņš gadu pirms galvas un kakla audzēja ārstēšanas paaugstina vēža recidīvu un mirstības risku.
Vēl arvien domas dalās par prostatas vēža skrīninga nepieciešamību, jo iespējamie mirstības vai dzīves kvalitātes ieguvumi ne vienmēr ir lielāki par draudiem un pārmērīgu diagnostiku un ārstēšanu.
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Šonedēļ žurnālā the Lancet publicēti CONCORD-3 rezultāti par vēža izdzīvotības tendencēm pasaulē 15 gadu periodā (2000.-2014.gads). Pētījumā iekļauta informācija par 37,5 miljoniem pacientu, kuriem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, no 322 populācijā balstītiem vēža reģistriem 71 valstī, tai skaitā, Latvijas pacientu dati.
Lai gan pieaug pierādījumu daudzums par saistību starp peridontītu un vēža risku, lielākajā daļā pētījumu peridontīta diagnoze ir pašu dalībnieku ziņota. Šajā pētījumā perspektīvi novērtēja peridontīta slimības smagumu saistībā ar vēža risku.
Jaunā pētījumā iezīmēti faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Pētījums publicēts žurnālā Cancer. Svarīgākie ietekmējošie faktori ir pastāvīgu simptomu kontrole, blakusslimību pārvaldība, brīvā laika fizisko aktivitāšu veicināšana un finansiālo problēmu risināšana.
Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Mijklibošana ir bieži sastopama perifēras artēriju slimības manifestācija, kas norāda uz aterosklerotisku apakšējo ekstremitāšu artēriju stenozi. Viens no atslēgas faktoriem saistīts ar nepietiekamu asinsapgādi un cirkulāciju skartajā zonā, — sāpes attīstās fiziskas slodzes laikā un norimst miera stāvoklī. Jāņem vērā, ka šiem pacientiem ir paaugstināts risks saīsinātai dzīvildzei, kas pamatā saistīts ar paralēli noritošu koronāru sirds slimību. [1]
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Bronhektāzes dažkārt šķiet kā “piemirstā” plaušu slimība — diagnoze, kuru pneimonologi spēj noteikt, bet kura citās specialitātēs nereti netiek atpazīta vai tiek sajaukta ar krietni populārākām akūtām vai hroniskām plaušu slimībām, kā pneimoniju, astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). Tomēr bronhektāzes ir sastopamas biežāk, nekā agrāk tika uzskatīts, un bronhektātiskās slimības paasinājumu radītais slogs gan pacientam, gan veselības aprūpes sistēmai ir vērā ņemams.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
