Stjuartiem ir lielāks risks, ka attīstīsies atsevišķu lokalizāciju audzēji (krūts, dzemdes ķermeņa, dzemdes kakla, vairogdziedzera un ādas) nekā vispārējā populācijā, secināts pētījumā.
Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā.
Zināmā mērā tā bija nejaušība, ka VILNIS SOSĀRS 1984. gadā sāka strādāt Latvijas Onkoloģijas centrā. Tas tikko bija atvērts, trūka speciālistu, bet jaunajam dakterim pēc nepiepildītā sapņa par kardioloģiju vajadzēja darbu. Pirmajā gadā ne reizi vien gribējis pamest onkoloģiju, taču pirmajā darbavietā viņu noturēja vecāko kolēģu atbalsts, pamazām uzkrātā pieredze un modusies interese par onkoloģiju.
Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.).
Vēl arvien domas dalās par prostatas vēža skrīninga nepieciešamību, jo iespējamie mirstības vai dzīves kvalitātes ieguvumi ne vienmēr ir lielāki par draudiem un pārmērīgu diagnostiku un ārstēšanu.
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Šonedēļ žurnālā the Lancet publicēti CONCORD-3 rezultāti par vēža izdzīvotības tendencēm pasaulē 15 gadu periodā (2000.-2014.gads). Pētījumā iekļauta informācija par 37,5 miljoniem pacientu, kuriem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, no 322 populācijā balstītiem vēža reģistriem 71 valstī, tai skaitā, Latvijas pacientu dati.
Lai gan pieaug pierādījumu daudzums par saistību starp peridontītu un vēža risku, lielākajā daļā pētījumu peridontīta diagnoze ir pašu dalībnieku ziņota. Šajā pētījumā perspektīvi novērtēja peridontīta slimības smagumu saistībā ar vēža risku.
Jaunā pētījumā iezīmēti faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem. Pētījums publicēts žurnālā Cancer. Svarīgākie ietekmējošie faktori ir pastāvīgu simptomu kontrole, blakusslimību pārvaldība, brīvā laika fizisko aktivitāšu veicināšana un finansiālo problēmu risināšana.
Saspringuma tipa cefalģija ir visbiežāk sastopamais primāru galvassāpju veids. Tās izplatība dažādos literatūras avotos atšķiras, tomēr globāli vidējā prevalence ir 26 %, un tā nedaudz biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem ar attiecību 1,2 pret 1. Pēc Starptautiskās galvassāpju traucējumu klasifikācijas 3. izdevuma (The International Classification of Headache Disorders; ICHD-3) tensijas tipa cefalģijas iedala epizodiskās un hroniskās (1. tabula). [1; 2]
Diabētiskā perifērā neiropātija (DPN), kas definēta kā vibrāciju uztveres sliekšņa (VPT) pārsniegšana virs 25 V, bija statistiski nozīmīgi saistīta ar paaugstinātu demences un cerebrovaskulāru slimību risku pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
2017. gadā Fellström et al publicēja pētījumu par mērķtiecīgas iedarbības budezonīda terapijas efektivitāti IgA nefropātijas pacientiem. [1] Terapijas mehānisms balstās uz teoriju par izmainītu B limfocītu lomu patoloģiska imūnglobulīna A sekrēcijā. Pērn atjaunotās Kidney Disease / Improving Global Outcomes (KDIGO) vadlīnijas atzīmē modificētas darbības budezonīdu kā pirmās līnijas terapiju pacientiem ar IgA nefropātiju. [2] Ko var spriest par slimību un tās jaunajām terapijas iespējām Latvijā?