Novērojuma pētījumos ir pierādīts, ka biežāki zarnu vēža recidīvi un augstāka mirstība ir novērojama pie pārmērīga enerģijas balansa, veicinošie faktori ir mazkustīgs dzīvesveids, cukura diabēts, palielināta glikēmiskā slodze un pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš.
Darba mērķis bija izvērtēt Linča sindromam raksturīgāko gēnu mutāciju sastopamību un iespējamo agrīno diagnostiku Latvijā pacientiem līdz 50 gadu vecumam ar apstiprinātu resnās zarnas un/vai endometrija vēzi 2012.—2013. gadā.
Stjuartiem ir lielāks risks, ka attīstīsies atsevišķu lokalizāciju audzēji (krūts, dzemdes ķermeņa, dzemdes kakla, vairogdziedzera un ādas) nekā vispārējā populācijā, secināts pētījumā.
Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā.
Zināmā mērā tā bija nejaušība, ka VILNIS SOSĀRS 1984. gadā sāka strādāt Latvijas Onkoloģijas centrā. Tas tikko bija atvērts, trūka speciālistu, bet jaunajam dakterim pēc nepiepildītā sapņa par kardioloģiju vajadzēja darbu. Pirmajā gadā ne reizi vien gribējis pamest onkoloģiju, taču pirmajā darbavietā viņu noturēja vecāko kolēģu atbalsts, pamazām uzkrātā pieredze un modusies interese par onkoloģiju.
Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.).
Liels ogļhidrātu un dažādu cukuru patēriņš gadu pirms galvas un kakla audzēja ārstēšanas paaugstina vēža recidīvu un mirstības risku.
Vēl arvien domas dalās par prostatas vēža skrīninga nepieciešamību, jo iespējamie mirstības vai dzīves kvalitātes ieguvumi ne vienmēr ir lielāki par draudiem un pārmērīgu diagnostiku un ārstēšanu.
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Šonedēļ žurnālā the Lancet publicēti CONCORD-3 rezultāti par vēža izdzīvotības tendencēm pasaulē 15 gadu periodā (2000.-2014.gads). Pētījumā iekļauta informācija par 37,5 miljoniem pacientu, kuriem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, no 322 populācijā balstītiem vēža reģistriem 71 valstī, tai skaitā, Latvijas pacientu dati.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
