Veģetāras diētas ievērošana ir saistīta ar zemāku kolorektālā vēža risku, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri neievēro veģetāras diētas ēšanas principus, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine.
Gan epidemioloģiskos, gan pre klīniskos pētījumos pierādīts, ka kafijas lietošanai ir aizsargājošs efekts pret ne-melanomas ādas audzējiem. Tomēr aizsargājošais efekts pret ādas melanomu (ļaundabīgu un in situ) ir mazāk izpētīts.
Pacientiem ar metastātisku kolorektālo vēzi, kuriem ir augsts D vitamīna līmenis pirms ķīmijterapijas un mērķterapijas uzsākšanas, ir labāki izdzīvotības rādītāji, nekā pacientiem ar zemu D vitamīna līmeni, secināts pētījumā.
11. decembrī tika atklāts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas institūts, kas ir modernāk aprīkotais vēža zinātniski pētnieciskais institūts Baltijā. Institūta attīstībā investēti aptuveni 1,7 miljoni eiro, no kuriem 1,366 miljoni eiro ieguldīti modernu laboratorijas iekārtu iegādē, bet 340 000 eiro - telpu renovācijā.
Nākamajos 15 gados vairāk nekā viens no 10 resnās zarnas vēža un gandrīz viens no četriem taisnās zarnas vēža pacientiem būs jaunāks, nekā ir tradicionālais skrīninga vecums, secināts Teksasā veiktā pētījumā.
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā.
Vēža pacientiem, kuri cieš no miega traucējumiem sāpju vai terapijas blakusparādību dēļ, var palīdzēt divas uzvedības izmainīšanas metodes - kognitīvi biheiviorālā terapija insomnijas mazināšanai (CBT-I) un stresa mazināšanas programma (MBSR). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Journal of Clinical Oncology. CBT-I ir standarta aprūpe, savukārt MBSR ir kā papildus terapija, kas var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti.
Klīvlendas klīnikas pētnieki ir izstrādājuši jaunu rīku, ko nosauca par CRC-PRO, kas ļauj ārstiem ātri un precīzi noteikt kolorektālā vēža individuālo risku.
Vakar, 15. maijā, Rīgā bija pulcējušies pacientu organizāciju pārstāvji un mediķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai starptautiskā konferencē diskutētu par dramatisko saslimstības ar kolorektālo (zarnu) vēzi pieaugumu Latvijā un iespējamajiem risinājumiem.
Marts pasaulē ir atzīts par kolorektālā vēža mēnesi, šajā mēnesī sabiedrībai tiek atgādināts par nepieciešamību regulāri veikt kolorektālā vēža skrīningu. Kolorektālais vēzis ir otrs visbiežāk izplatītais ļaundabīgais audzējs gan sievietēm, gan vīriešiem ASV. Katru gadu vairāk nekā 140 000 amerikāņu tiek diagnosticēts kolorektālais vēzis un vairāk nekā 50 000 cilvēku katru gadu mirts no tā. [1]
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pacientiem ar vēzi obstruktīva miega apnoja (OMA) bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, īpaši ar sirds mazspējas risku. Sievietēm ar OMA sirds mazspējas risks bija gandrīz divas reizes lielāks.
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
