Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Austrumu slimnīca dalās praktiskās atziņās ar kolēģiem Latvijā: kā slimnīcām strādāt kara apstākļos

Doctus
Dr. med. A. Vikmanis un Dr. K. Alpe
Dr. med. A. Vikmanis un Dr. K. Alpe RAKUS
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.

Pasākumā piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri, Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī uzaicinātie kolēģi no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas.

"Austrumu slimnīcai ir svarīgi būt šādas profesionālas sarunas iniciatorei, jo kopīga mācīšanās un sadarbība stiprina visas veselības aprūpes sistēmas gatavību,” norādīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns.

Ar Ukrainā gūtajām praktiskajām atziņām dalījās Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Dr. Andris Vikmanis un traumatologs ortopēds Dr. Kristiāns Alpe, kuri brīvprātīgi devās uz Ukrainu, lai iepazītu ārstniecības iestāžu darbu paaugstinātas slodzes un drošības risku apstākļos. Ārsti stāstīja par slimnīcu darba organizāciju, cietušo pacientu uzņemšanu, ārstēšanas plānošanu un palīdzības sniegšanu pacientiem ar kara traumām.

Pasākuma laikā veselības ministrs Hosams Abu Meri pasniedza Veselības ministrijas pateicības rakstus Austrumu slimnīcas ārstiem Dr. Andrim Vikmanim un Dr. Kristiānam Alpem. Pateicības raksti pasniegti par drosmi, uzņēmību un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas veselības aprūpes nozares gatavības stiprināšanā krīzes un kara apstākļiem, brīvprātīgi dodoties uz kara skarto Ukrainu, lai gūtu praktisku pieredzi, un ar iegūtajām zināšanām daloties ar kolēģiem Latvijā.

Pasākuma noslēgumā diskusijā ar uzaicinātajiem kolēģiem tika pārrunāts, kā praktiskās atziņas izmantot Latvijas ārstniecības iestāžu krīžu gatavības pilnveidē. Saruna aptvēra plašu jautājumu loku, tostarp pacientu plūsmas organizāciju, ārstēšanas nepārtrauktību, sadarbību starp komandām un ārstniecības iestāžu spēju pielāgot darbu situācijās, kad palīdzība jāsniedz lielam smagi cietušu pacientu skaitam.

Saistītie raksti

Aptieka kā veselības saliņa. Olga un Leonīds Hodasēviči

Aptieka Rāmkalni atrodas neparastā vietā — Gaujas upes ielejā, atpūtas parkā “Rāmkalni”. Šosejas malā, kur piestāj atpūtnieki, pusdienotāji, caurbraucēji, aktīvā dzīvesveida piekritēji. Arī tie, kuri nu jau iepazinuši aptiekas īpašo sortimentu. Atverot durvis, pirmais, ko var sajust, ir smarža, un pirmais, ar ko sastopas skatiens, — laipns smaids. Šo aptieku vada lielisks farmaceitu tandēms OLGA un LEONĪDS HODASĒVIČI.

D. Ričika

Dr. Edgars Maļcevs. Ar skalpeli un tiesneša svilpi

Sarunāt tikšanos ar Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgu EDGARU MAĻCEVU nemaz nav tik vienkārši, lai gan sarunai viņš ir atsaucīgs. Dienā, kad norunāts tikties, viņam nākas līdz vēlam vakaram stāvēt pie operāciju galda. Citā dienā, kad mēs varētu tikties, viņš dodas uz Valensiju Spānijā tiesāt futbola spēli.

K. Pastore

Mājas ir tur, kur mana sirds. Latvietes un šrilankieša stāsts

KRISTĪNE un SURADŽS INDAKA (Suraj Indaka) MUNASINGHES ir pāris, kas viens otru papildina gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā darbībā — neirologs un ergoterapeite, audzina meitiņu un sapņo par rāmu dzīvi mazpilsētā. Viņi lieliski apvieno kultūru un raksturu dažādību un apliecina, ka mīlestības vārdā ir iespējams viss — arī no tālās Šrilankas pārcelties uz dzīvi Latvijā, perfekti apgūt latviešu valodu, studēt rezidentūrā nacionālajā programmā un ar lepnumu strādāt reģionālajā slimnīcā.

G. Jansone

Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?

Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.

A. Ābele

Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu

Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?

Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.

A. Ābele

Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei

Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.

A. Rudzītis, K. Venskoviča

Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu

Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).

Doctus

Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo. Kādi ir atkārtošanās riski?

Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]

S. Paudere–Logina

Orgānu bojājums primāras hiperparatireozes dēļ

Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.

Doctus

Agrīnā bērnībā diagnosticēta aptaukošanās saistīta ar lielāku aptaukošanās risku pusaudža vecumā

Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.

Doctus

Kustību traucējumi ātriju fibrilācijas pacientiem Eiropā: jaunākie dati

Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U