42% mērķa grupas aptaujāto vispār nav dzirdējuši par šo valsts apmaksātu vēža skrīningu, informācija trūkst 29%, bet 24% atzīst, ka ir dzirdējuši par šo pārbaudi, taču neko plašāk par to nezina - liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
2024. gada 26. janvārī, klātesot Ministru prezidentei Evikai Siliņai, veselības ministram Hosamam Abu Meri, slimnīcas valdei, stacionāru un klīniku vadītājiem, pacientu pārstāvjiem, ārstiem, aprūpes personālam un citiem darbiniekiem tika svinīgi atklātas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Ķīmijterapijas dienas stacionāra jaunizbūvētās telpas.
Līdz šim ir maz pētīts, vai pacientiem ar nesen zaudētu svaru ir paaugstināts risks vēža sastopamībai 12 mēnešu periodā salīdzinot ar tiem, kam šāds svara zudums nav novērots. Lai noskaidrotu, kādi ir riski, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums medicīnas profesionāļu vidū.
Lai uzlabotu vēža izdzīvotības rādītājus, ikdienas praksē nepieciešams ieviest metodes ar vēzi saistītas anoreksijas negatīvās ietekmes novēršanai. Kā viena no farmakoterapijas metodēm tiek piedāvāts mirtazapīns – atipiskais antidepresants.
Kā vienu no aktuālām problēmām jaunām sievietēm ar krūts vēzi, kas ir BRCA1 un BRCA2 gēna mutāciju nēsātājas jāmin ar auglību saistītie jautājumi. Iepriekšējie pētījumi pierādījuši grūtniecību kā drošu pacientiem pēc krūts vēža, tajā pašā laikā iztrūkst datu par BRCA gēnu mutāciju nēsātājām.
Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.
Gados vecākiem pieaugušajiem ar aktīnisko keratozi (AK) ir lielāks risks saslimt ar ādas vēzi: plakanšūnu karcinomu (SCC), bazālo šūnu karcinomu (BCC) un melanomu.
III fāzes klīniskā pētījuma GCIG INTERLACE rezultāti atklāj cerību pacientēm ar dzemdes kakla vēzi kopējās izdzīvotības (overall survival [OS]) un bezprogresijas izdzīvotības (progression-free survival [PFS]) rādītājos.
Pasaulē oktobris tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis. Nacionālais Veselības dienests informē, kādi uzlabojumi veikti valsts apmaksātajā veselības aprūpē krūts vēža slimības jomā.
GERS ir viens no riska faktoriem barības vada adenokarcinomas attīstībai. Pacienti ar atviļņa simptomiem bieži saņem nosūtījumu veikt augšējo endoskopiju, lai meklētu izmaiņas gļotādā, t.sk. erozīvu ezofagītu un metaplāziju (Bareta barības vadu), kas ir stingrs prekursors onkoloģiska procesa attīstībai. Tomēr, lielā daļā gadījumu biežākā atradne ir barības vads ar intaktu gļotādu, attiecīgi domājot par neerozīvu GERS. Šajā pētījumā skaidroja, vai pacientiem ar neerozīvu GERS ir augstāks barības vada adenokarcinomas sastopamības rādītājs kā pacientiem vispārējā populācijā.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
