Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Pētnieki veikuši šķērsgriezuma kohortas analīzi pacientiem, kam veikta redzes rehabilitācija, lai noskaidrotu, vai dzirdes traucējumi var bremzēt klīniski nozīmīgu funkcionālu uzlabojumu attīstību rehabilitācijas laikā.
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Dzirdes zudums ir saistīts ar sociālo izolāciju un vientulību, attiecīgi negatīvi ietekmējot personas mentālo un kognitīvo veselību. Līdz šim ļoti ierobežotā daudzumā publicēti pētījumi ar pierādījumiem par dzirdes rehabiltācijas ierīču ietekmi uz sociālo iznākumu.
Audiometrijā mērīts dzirdes zudums vecāka gadagājuma cilvēkiem pētījumā veidoja līdz pat 32 % no jauniem demences gadījumiem astoņu gadu laikā, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš ziņotie rādītāji. Pētnieki atklāja lielāku demences izplatību cilvēkiem vecumā no 75 gadiem, sievietēm un baltādainajiem, savukārt pašu ziņots dzirdes zudums netika saistīts ar paaugstinātu demences risku.
Alerģiskas blakusslimības, piemēram, astma un rinīts, ir izplatītas grūtniecēm. 19. franciski runājošā alergoloģijas kongresa laikā Dario Ebode, MD, otolaringologs un kakla un sejas ķirurgs Hôpital de la Conception Marseļā, Francijā, aprakstīja gestācijas rinītu un sīki izklāstīja tā pārvaldību.
Intranazāli kortikosteroīdi (IKS) joprojām ir pirmās līnijas terapija hroniska rinosinusīta ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem, neskatoties uz trūkstošajiem efektivitātes pierādījumiem bērnu populācijā. Tāpat nav dokumentēts IKS efekts uz sinonazālo mikrobiotu.
Tinnitus ir bieži sastopams simptoms otorinolaringologu praksē. Kaut arī tinnitus patofizioloģija līdz galam nav izprasta, klīnisko pētījumu rezultāti norāda, ka šiem pacientiem ir paaugstināts depresijas, trauksmes un somatizācijas risks. Tāpēc pacienti, kas vēršas pēc palīdzības tinnitus dēļ, ir īpaši ievainojama pacientu grupa.
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā oficiāli atklāta Latvijā vienīgā robotizētās magnētiskās navigācijas sistēma Stereotaxis Genesis, kas paplašina iespējas ārstēt pacientus ar sarežģītiem sirds ritma traucējumiem.
