Probiotikas jeb labās baktērijas ārsta ikdienas praksē tiek izmantotas arvien biežāk. Tā kā kuņģa—zarnu trakts ir to dabiskā un galvenā mājvieta, tad arī visvairāk pierādījumu to lietderībai atrodami saistībā ar kādu ārēju vai iekšēju cēloņu radītu disbalansu gremošanas sistēmā.
Izcilais anatoms Viljams Hārvejs 1628. gadā publicēja grāmatu De Motu Cordis, kur apraksta divas cirkulācijas: sistēmisko un pulmonālo, kas ir savstarpēji saistītas. Nedaudz vēlāk, 1671. gadā, Neils Stensons, anatoms no Kopenhāgenas, nedzīvi dzimušam bērnam apraksta daudzas iedzimtas attīstības anomālijas, arī iedzimtu sirdskaiti, ko mūsdienās zinām kā Fallot tetrādi.
Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem.
Par urīnceļu infekciju (UCI) rakstīts daudz, tomēr dažas publikācijas ir mulsinošas vai pat pretrunīgas un rada neskaidrības ģimenes ārstu un pediatru ikdienas praksē, tāpēc īsā pārskatā esam apkopojuši mūsdienu tendences.
Liela uzmanība mūsdienu pasaulē pievērsta probiotikām kā funkcionālās pārtikas sastāvdaļai. Kuņģa—zarnu trakta normālās mikrofloras iespējamās ārstējošās un aizsargājošās īpašības pētītas jau 20. gadsimta sākumā, kad krievu pētnieks Iļja Mečņikovs 1907. gadā izteica hipotēzi, ka, pievienojot Lactobacillus dzimtas baktērijas zarnu mikroflorai, tiek samazinātas kuņģa—zarnu trakta slimības un, iespējams, pagarināta dzīvildze.
1.—7. augusts - Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļa. 12. augustā notika dažādi Starptautiskajai jaunatnes dienai veltīti pasākumi. Iedvesmojoties un domājot par mūsu bērnu nākotni un veselību, tapis pasaules literatūras apskats par zīdaiņa uzturu.
Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]
Vēl aizvien valda uzskats, ka vējbakas ir viegla un pašlimitējoša bērnu infekcijas slimība, taču literatūras dati liecina, ka 2—6 % vējbaku pacientu attīstās komplikācijas un līdz pat 80 % gadījumu tās attīstās iepriekš veseliem pacientiem. Riska grupā ir jaundzimušie, pusaudži, pieaugušie un pacienti ar traucētu imūnsistēmas darbību.
Elpas aiztures lēkmes pediatriskajā populācijā nav retums, kāda no epizodēm bijusi gandrīz 5 % bērnu. Visbiežāk rodas 6—18 mēnešu vecumā, bet atsevišķos gadījumos pat līdz četru gadu vecumam. Lēkmju sastopamība nav atkarīga no dzimuma, tomēr nedaudz biežāk novēro meitenēm. Vecākiem epizodes skatīties ir biedējoši, tāpēc agrāk vai vēlāk bērns nonāk pie ārsta.
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.
Lielai daļai pacientu ar terminālu slimību sastopams sāpju sindroms gan pašas slimības dēļ, gan nesen veiktas ķirurģiskas vai invazīvas procedūras dēļ. [1] Klīniski nozīmīgu sāpju pieaugums novērojams senioriem apmēram pēdējos četrus dzīves mēnešus. Tāpēc nozīmīgi regulāri izvērtēt sūdzības par sāpēm, lai agrīni tās mazinātu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti. [2] Par sāpju pārvaldības principiem informē onkoloģe ķīmijterapeite Dr. Līga Keiša–Ķirse.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.