Tikai pirms 45 gadiem Latvijā tika izveidota pirmā aprūpes nodaļa priekšlaikus dzimušiem bērniem. Pediatre un neonatoloģe ANDA ĶIMENE trauslās dzīvībiņas glābj jau teju 40 gadu. Lielāko darba mūža daļu aizvadījusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē “Gaiļezers”, kur vadīja Jaundzimušo patoloģijas nodaļu, bet nu jau ceturto gadu par priekšlaikus dzimušajiem rūpējas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neonatoloģijas klīnikā.
Zīdaiņiem līdz 8 nedēļām ar augstu drudzi ir paaugstināts infekciju risks, secināts pētījumā.
Zīdaiņiem, kuri piedzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā izsmēķēja vismaz vienu cigareti dienā, ir divas reizes augstāks pēkšņas nāves risks, nekā tiem, kuru mātes nesmēķēja, risks pieaug ar katru izsmēķēto cigareti.
Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]
Cilvēka gremošanas traktā, urīnizvades sistēmā, reproduktīvajā sistēmā, augšējos elpceļos un ādā mīt miljardiem baktēriju, vīrusu un sēnīšu, kā arī atsevišķi vienšūņi un helminti.
Pēcdzemdību periods, kas pazīstams arī kā “ceturtais trimestris”, attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad mātes fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā atgriežas sākotnējā stāvoklī pirms grūtniecības. Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi.
Divu – trīs kafijas tasīšu dzeršana dienā ir saistīta ar ilgāku dzīves ilgumu un zemāku sirds un asinsvadu slimību risku, salīdzinot tiem, kuri kafiju nelieto.
Pēc smēķētāju īpatsvara Eiropas valstīs Latvija ierindojas ceturtajā vietā, mūsu valstī smēķē 32 % no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar 2014. gadu, novērots pieaugums par 2 %, (1. attēls). [1] Smēķēšana ir viens no galvenajiem novēršamajiem nāves cēloņiem, jo tas ir iemesls virknei dažādu slimību, arī hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS.
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Pārtikai pievienoti cukuri rada dažādu nevēlamu veselības iznākumu risku, tajā skaitā veicina kardiovaskulāro slimību attīstību. PVO rekomendē nepārsniegt 5 % robežu ikdienas enerģijas patēriņā uzņemtajiem brīvajiem cukuriem. Tāpēc arvien populārāki kļuvuši mākslīgie saldinātāji, bet vai tie ir bez kaitīguma?
