Pulmonoloģija

Radīta jauna ierīce, kas aizvietos stetoskopu

Stetoskops, ko pierasts redzēt veselības aprūpes speciālistiem apliktu ap kaklu, iespējams, nākotnē tiks aizvietots ar viedtālruni un jaunu mobilu ierīci HeartBuds, kas ir nedaudz lielāka par monētu.

HOPS: fenotipi, blakusslimības un jaunumi vadlīnijās

HOPS ir izplatīta, novēršama un ārstējama slimība, kam raksturīga pastāvīga elpceļu obstrukcija, kas parasti ir progresējoša un saistīta ar elpceļu un plaušu hronisku iekaisuma atbildreakciju uz ieelpotām kaitīgām daļiņām vai gāzēm. Tā ir viena no plašāk pētītajām elpceļu slimībām. Rakstā apkopoti jauni pētījumi un atziņas par HOPS.

• Elpceļu slimības

Vai elpceļu slimniekiem jābaidās no rudens?

Kā pavasaris, tā rudens tradicionāli tiek uzskatīts par gadalaiku, kam ir lielāka negatīvā ietekme uz cilvēku veselību nekā vasarai vai ziemai. Elpceļu simptomi pacientiem var variēt no vieglas deguna tecēšanas līdz astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības uzliesmojumiem. Kas rudenī patiesībā mainās un kāda tam ir nozīme?

• Klīniskais gadījums pulmonoloģijā

Mikoplazmu pneimonija jaunam vīrietim

Klīniskajā gadījumā aprakstīts gados jauns pacients ar mikoplazmu pneimoniju, pacients smagā stāvoklī tika pārvests no reģionālās slimnīcas. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un izvēlētajiem diagnostikas un ārstēšanas veidiem.

Alerģiska bronhiālā astma. Sezonālie un nesezonālie alergēni un ārstēšanas iespējas

Katru pavasari mūs priecē plaukšanas un ziedēšanas skaistums. Daudziem pavasaris rada pacilātu garastāvokli, asociējas ar iemīlēšanos un emocionālu pacilātību, toties daļa astmas pacientu pavasari gaida ar satraukumu un nemieru, jo viņiem tas nozīmē zināmu izolētību no vispārējās dabas atmodas un cilvēkiem, lielu iespēju slimības uzliesmojumam un apgrūtinošiem simptomiem.

Hipersensitīvs pneimonīts

Hipersensitīvs pneimonīts vairāk uzskatāms par sindromu, jo skar gan alveolas, gan bronhiolas, gan plaušu interstīciju. Tā ir imunoloģiski noteikta atbildreakcija uz dažādu organisku vai mazmolekulāru ķīmisku vielu (haptēnu) atkārtotu inhalāciju. Atkārtotas un ilgstošas saskares gadījumā var veidoties neatgriezenisks plaušu bojājums.

Bronhiālās astmas ārstēšana. Kā uzlabot pacientu līdzestību?

Astmas pacienta ārstēšanas mērķis ir laba astmas kontrole. Terapijas iznākumu nosaka pacienta stāvoklis, slimības smagums, izvēlētie medikamenti, inhalācijas paņēmiens un pacienta līdzestība terapijai. Regulāra inhalējamo pretiekaisuma medikamentu lietošana ar bronhodilatatoriem efektīvi novērš simptomus lielākajai daļai astmas pacientu.

HOPS GOLD vadlīnijas

Tā kā HOPS ir pietiekami bieža, bet, mūsuprāt, nepietiekami novērtēta plaušu slimība, šajā rakstā vēlamies aktualizēt dažus ar tās diagnostiku un klasifikāciju saistītus aspektus 2011. gada GOLD vadlīniju kontekstā, pievēršot arī uzmanību smēķēšanai kā šīs slimības riska faktoram. Pēdējās vadlīnijās būtiskākais ir slimības klasifikācijas maiņa, no slimības pakāpēm (viegla līdz smaga) pārejot uz klasēm A, B, C vai D. Mainīti arī principi, kas pamato slimības klasifikāciju, daudz lielāku nozīmi atvēlot slimības subjektīvajam aspektam, proti, pacienta sūdzībām, kā arī objektīvi novērtējamajam slimības uzliesmojumu skaitam pēdējā gadā.

Inhalējamie glikokortikoīdi hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanā un pneimoniju risks

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) šobrīd ir ceturtais biežākais nāves cēlonis pasaulē. [1] Ņemot vērā HOPS riska faktoru izplatību pasaulē un cilvēces novecošanu, nākotnē paredzams, ka slimnieku skaits būtiski palielināsies. Lai gan HOPS ir novēršama un pašlaik arī pietiekami labi ārstējama slimība, lielai daļai pacientu tā joprojām nav diagnosticēta un daudziem netiek pietiekami labi kontrolēta.

Grūtniecība un bronhiālās astmas terapija

Bronhiālā astma ir viena no potenciāli bīstamākajām komplikācijām grūtniecības laikā. Perspektīvā kohortas pētījumā ASV par 1739 grūtniecēm ar BA 30% gadījumu novērota astmas simptomu pastiprināšanās grūtniecības laikā, bet 23% gadījumu - uzlabošanās. [5] Simptomu pasliktināšanās visbiežāk vērojama II un III trimestrī, īpaši sestajā grūtniecības mēnesī. [6] Slimības attīstības gaita grūti prognozējama gan tad, ja salīdzina dažādas astmas pacientes, gan tad, ja salīdzina pacientes pirmo un nākamās grūtniecības, tādējādi regulāra astmas kontrole nepieciešama katras grūtniecības laikā. [7]