Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Sāpes plecā ir bieži sastopama pacientu sūdzība ikdienas praksē, kas lielā daļā gadījumu saistīta ar rotatoru manžetes patoloģiju. Bieži vien tiek izmantoti dažādi attēldiagnostiskie rīki diagnozes precizēšanai, bet saistība starp rotatoru manžetes bojājumu un simptomiem no pleca puses nav pilnībā skaidra. Lai noteiktu rotatoru manžetes bojājumu prevalenci vispārējā populācijā un šo bojājumu saistību ar pleca simptomiem, somu kolēģi veikuši šķērsgriezuma pētījumu.
Pētnieki Apvienotajā Karalistē veikuši gadījumu kontroles pētījumu FOCUS (<em>Foot/ankle Osteoarthritis and Cognitive Impairment in retired UK Soccer players</em>) kohortā, lai noteiktu, vai pēdas/potītes traumas ir neatkarīgs riska faktors osteoartrīta (OA) attīstībai pensionētiem profesionāliem futbolistiem.
10. oktobrī VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” (TOS) svinīgi atklāja ar modernākajām tehnoloģijām un specializētām iekārtām aprīkotu mugurkaula ķirurģijas operāciju zāli, kas tapusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta ietvaros.
Sāpes elkoņa ārējā locītavā bieži tiek skaidrotas ar laterāla epikondilīta diagnozi. Laterāls epikondilīts jeb t.s. tenisista elkonis ir visbiežākais iemesls sāpēm laterālajā elkoņa locītavas daļā, bet potenciālo iemeslu diferenciāldiagnostika mēdz būt izaicinoša. Lai novērtētu, cik bieži sastopamies ar kļūdainu laterāla epikondilīta diagnozi, veikts gadījumu sēriju pētījums Itālijā.
Vidzemes slimnīcā no oktobra operācijās tiek pielietota pārvietojamā rentgena iekārta Ziehm Vision RFD 3D, ko izmanto dažādām traumatoloģijas un mugurkaulāja ķirurģijas operācijām. Jaunās rentgena iekārtas lietošana ikdienas operācijās nodrošinās lielāku drošību un kvalitāti, veicot sarežģītas un specifiskas operācijas.
Bieža pretsāpju līdzekļu, īpaši nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) un opioīdu lietošana palielina blakusparādību risku, ja tos lieto hronisku slimību gadījumā. Ceļa un gūžas osteoartrīta (OA) ārstēšanā vadlīnijas rekomendē sākt ar vingrošanu, pacientu izglītošanu un svara mazināšanu. Tās ir drošas taktikas, kas potenciāli var samazināt vai pārtraukt pretsāpju līdzekļu lietošanu pacientiem, kuri tos jau lieto. Tomēr sistemātiskā pārskatā, kurā tika analizēti aprūpes kvalitātes pētījumi, atklājās, ka šīs ārstēšanas alternatīvas tiek nodrošinātas tikai vienam no trim pacientiem ar OA.
Dipitrēna slimība ir plaukstas saistaudu slimība, kas rada plaukstas palmārās aponeirozes jeb fascijas sabiezēšanos un saistaudu mezgliņu veidošanos. Slimībai progresējot tā var radīt kontraktūras deformāciju, biežāk skarot ceturto un piekto pirkstu, tādejādi pakāpeniski mazinās pacientam spēja atliekt pirkstus un pievienojas sāpes.
Ceļa locītavas osteoartroze (OA) skar aptuveni 654 miljonus cilvēku visā pasaulē, un tā ir visticamākā diagnoze 45 gadus veciem vai vecākiem pacientiem, kuriem ir ar aktivitāti saistītas ceļa locītavas sāpes bez rīta stīvuma vai tas ir mazāks par 30 minūtēm. [1]
Četrkāršas vadlīniju vadītas farmakoterapijas ieviešana klīniskajā praksē bieži vien ir izaicinoša, īpaši senioriem ar sirds mazspēju ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF). Šī ievainojamā populācijas daļa bieži vien netiek pilnvērtīgi reprezentēta klīniskajos pētījumos, un tādēļ klīniskajā praksē pastāv bažas par senioru trauslumu un potenciālajām blaknēm vai nevēlamām reakcijām uz terapiju, un pacienti tiek izrakstīti no stacionāra ar nepilnīgu terapiju.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Androgēnā alopēcija (AGA), kas sākas pirms 35 gadu vecuma, bija saistīta ar metabolā sindroma (MetS) pazīmēm, tostarp abdominālo aptaukošanos, paaugstinātu glikozes līmeni tukšā dūšā un paaugstinātu triglicerīdu līmeni, liecina gadījumu kontroles pētījums.
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
