Ceļa locītavas osteoartroze (OA) skar aptuveni 654 miljonus cilvēku visā pasaulē, un tā ir visticamākā diagnoze 45 gadus veciem vai vecākiem pacientiem, kuriem ir ar aktivitāti saistītas ceļa locītavas sāpes bez rīta stīvuma vai tas ir mazāks par 30 minūtēm. [1]
Pleca locītavas endoprotezēšana (EP) ir efektīva ārstēšanas metode pleca locītavas artrīta beigu stadijā. Reverso totālo pleca protēzi sākotnēji izstrādāja rotatoru manžetes artropātijas gadījumiem, tomēr tagad indikāciju loks ir paplašinājies, tostarp izmantošana osteoartrītam ar neskartu rotatora aproci, kam tradicionāli lieto anatomisko pleca locītavas protēzi.
“Kā tu kolēģim nepalīdzēsi?” — saka RAKUS Valsts Apdegumu centra vadītājs SERGEJS SMIRNOVS, kuram intervijas laiks nedaudz jāpārceļ, jo kolēģis steidzami lūdzis piedalīties operācijā. Dakteris Smirnovs ir kombustiologs ar gandrīz 30 gadu pieredzi un teic, ka šajā profesijā ir jāmīl cilvēki, lai vai kādi viņi būtu.
Osteoartroze ir hroniska, deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās — skrimšļos. Tie kļūst mīkstāki un zaudē elastību. Izmainītie skrimšļu audi ir mazāk noturīgi pret slodzi un traumām, slodzes iespaidā sāk pastiprināti nodilt. Tajos sāk veidoties plaisas un defekti skrimšļu virsmās.
Ap 200 zvanu dienā — aptuveni tāda ir traumatologa, ortopēda MĀRA LEITLANDA dienas bilance telefonā. Strādājot viņš neatbild, bet atzvana vakarā. Tas var būt arī pavisam vēlu. Jau trīspadsmito gadu viņš sevi sauc par liepājnieku, lai gan dzimis un audzis Rīgā. Dienu pirms mūsu intervijas dakteris ir atgriezies no atvaļinājuma Tenerifē, taču jau nākamajā dienā ar pilnu sparu iekšā darbos.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) uzsāktas vienetapa abu ceļu locītavu endoprotezēšanas operācijas. Šāda veida operācijas ir jaunums Latvijā, kaut pasaulē to jau praktizē kādu laiku.
Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.
Vai svara zaudēšana un fizisko aktivitāšu programma ārpus akadēmisko pētījumu ietvariem reālās dzīves apstākļos ir noderīgs rīks osteoartrīta izraisītu ceļgala locītavas sāpju mazināšanai pacientiem ar aptaukošanos vai virssvaru?
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.