PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pirmā palīdzība un ārstēšanas taktika vasaras traumu gadījumā

A. Zellāns
Pēc sniegotās ziemas un ilgā, aukstā pavasara klāt vasara un tradicionālais atvaļinājumu laiks. Cilvēki, kas līdz tam strādāja birojos vai vakaros uzturējās mājās, pievēršas vasaras aktivitātēm – brauc ar velosipēdu, skrituļo, atpūšas brīvā dabā. Visās šajās nodarbēs var negaidīti gūt traumas, kas rada īslaicīgu vai garāku darbnespēju. Vārds “trauma” radies no grieķu valodas un apzīmē spēji notikušu, pārsteidzošu notikumu, kas izjauc līdzsvaru. Rakstā stāstīts par tradicionāliem vasaras traumu veidiem un pirmo palīdzību to gadījumā.

Nobrāzums, brūce

Nobrāzums

Strādājot dārzā vai braucot ar velosipēdu, var gadīties nobrāzt kādu ķermeņa daļu - visbiežāk ceļgala vai elkoņa, vai plaukstas locītavas apvidu. Nobrāzums ir sekls ādas bojājums, kas skar virsējo ādas slāni. Tas rodas, ādai saskaroties ar rupju vai nelīdzenu virsmu. Parasti nobrāzums asiņo minimāli, arī rētu neatstāj. Pirmā palīdzība šajā gadījumā ir nobrāzuma attīrīšana. Ūdeņraža peroksīda 3% šķīdums ir dezinficējošs un pretmikrobu līdzeklis netīru brūču apkopšanai, attīrīšanai un ārstēšanai. Darbības mehānisms: skābekļa pūslīši, kas rodas, ūdeņradim sadaloties par skābekli un ūdeni, no ādas virsmas un brūcēm notīra svešķermeņu, atmirušo audu, asins recekļu un strutu daļiņas. Ūdeņraža peroksīds darbojas arī kā lokāls kapilārās asiņošanas apturēšanas līdzeklis, jo putu veidošanās paātrina asinsreci.

Kad nobrāzums attīrīts, vēlams to dezinficēt. Šim mērķim noderēs 5% joda-spirta šķīdums, briljantzaļā vai 70% spirta šķīdums, taču tie nedaudz "kodīs", jo satur etilspirtu. Tikpat efektīvs dezinfekcijas līdzeklis ir preparāts Jodogels, kas ir jodu saturošs gels uz ūdens bāzes. Tas "nekodīs", jo nesatur etilspirtu, un nodrošinās labvēlīgu vidi nobrāzuma sadzīšanai. Nobrāzumu vēlams apklāt ar plāksteri vai sterilu marles saiti.

Dziļāka brūce

Var gadīties, ka brūce ir dziļāka par virsējo ādas slāni, tā var skart zemādu, fasciju vai pat muskuļu slāni. Brūce var asiņot stiprāk, vairāk sāpēt. Svarīgi būtu pārbaudīt kustības pirkstos, kā arī jušanu un pulsāciju uz perifērajām artērijām, tas ļaus noskaidrot, vai nav bojāta cīpsla, nervs vai asinsvads. Pirmā palīdzība šajā gadījumā līdzīga kā nobrāzuma apkopē - skalot, dezinficēt un pārsiet, pēc tam vajadzētu apmeklēt tuvāko traumpunktu, lai saņemtu profesionālu palīdzību - brūces primāro ķirurģisko apdari, nepieciešamības gadījumā arī poti pret stingumkrampjiem. Ja gadās savainot kādu lielāku asinsvadu, uz brūces vēlams uzlikt spiedošu pārsēju, tādā veidā mazinot asiņošanu.

Kosta brūce

Nereti, braucot ar velosipēdu vai skrienot, vai citādi provocējot, var uzbrukt dzīvnieks (lielākoties suns), kas var diezgan stipri savainot, radot kostu brūci. Ik gadu pēc kontakta ar slimu dzīvnieku vai dzīvnieku ar aizdomām par trakumsērgu Latvijā tiek vakcinēti divi trīs tūkstoši cilvēku. Ja dzīvnieks ir iekodis, tad iespējami drīz brūce jāmazgā ar ziepēm zem tekoša ūdens, traumēto locekli paceļot aug-stāk, jāuzliek tīrs pārsējs un jāapmeklē ārsts. Vēlams būtu zināt, vai suns ir vakcinēts, vai tas ticis provocēts. Ārstniecības iestādē tiks ievadīta antirābiskā vakcīna, veiks brūces apstrādi. Parasti kodiena brūces nešuj, dažreiz, ja tās ir plašas, var uzlikt situācijas šuves vai brūci savelk ar savelkošiem plāksteriem.

Sasitums, saišu sastiepums

Aktīvi darbojoties un dzīvojoties, cilvēks var sasist kādu ķermeņa daļu. Sasitums pārsvarā ir virspusējs ķermeņa audu ievainojums, kas rodas mehāniska spēka ietekmē, - sitiens, kritiens u.tml. Šis ir visbiežākais traumu veids.

Klīniski sasitumu raksturo:

  • zemādas hematoma;
  • pietūkums;
  • sāpes.

Patofizioloģiski sasituma brīdī uz sīkajiem asinsvadiem (kapilāriem) iedarbojas mehānisks spēks, kas asinsvada sienā rada traumatisku bojājumu, rodas iekaisuma fāze, ko raksturo mezenhimālo šūnu un formelementu atbrīvošanās. Savukārt eritrocītu sabrukšanas dēļ atbrīvojas hemoglobīns, kas veido sasituma klasisko purpursarkano nokrāsu. Ne vēlāk kā pēc nedēļas zilums pazudīs, izejot krāsu maiņas fāzes: sarkans-zils-zaļš-dzeltens. Tas saistīts ar bioķīmiskiem procesiem organismā, kad, noārdoties hemoglobīnam, tiek atbrīvots biliverdīns, kam seko bilirubīns. Parasti zemādas hematoma parādās pirmajās stundās pēc traumas. Gadījumos, kad traumēti dziļāki asinsvadi, zilums kļūst redzams vēlāk.

Pietūkums sasituma apvidū tiešā mērā saistīts ar asinsizplūdumu audos un ir atkarīgs no mehāniskā spēka iedarbības stipruma: jo stiprāks sitiens, jo pietūkums būs lielāks. Tas viss rada sāpes, un, lai tās mazinātu, attiecīgi jārīkojas.

Akūtajā traumatoloģijā pirmās palīdzības apzīmēšanai lieto angļu abreviatūru PRICE, kur katrs burts ko nozīmē:

  • P - protection (aizsardzība): ja esi ievainots, tad pārstāj darboties, izvairies no tālākas traumēšanas, neslogo traumēto ekstremitāti, pārvietojies uz drošu apvidu;
  • R - rest (miers): savainotajam loceklim - muskulim, cīpslai vai saišu aparātam - svarīgi nodrošināt mieru, par palīgu izmantojot šinas. Ja tās nav pa rokai, var izmantot gan dēli, gan žurnālu. Ja traumēts plecs, labi noderēs lakatiņš, kurā iekārt roku;
  • I - ice (aukstums): būtiski sāpošai vietai iespējami drīz pielikt aukstumu, jo tādā veidā var mazināt asinsizplūdumu, pietūkumu, arī sāpes būs krietni mazākas, jo palēnināsies asinsrite. Aukstuma kompreses iesaka pielikt uz 15-20 min., pēc tam tās var atkārtot. Uzskata, ka aukstums efektīvs ir pirmajās 24-48 h pēc traumas. Pareizi būtu auksto apliekamo nelikt tieši uz miesas, bet vispirms to ietīt tīrā dvielītī;
  • C - compression (saspiešana): labi palīdz mazināt pietūkumu, kas kavē sadzīšanu, tā var remdēt sāpes. Fiksējošs pārsējs rada stabilitāti locītavās, taču jāseko, lai tas nebūtu pārāk ciešs vai vaļīgs. Pārāk cieša pārsēja gadījumā tiek traucēta asins apgāde distāli no pārsēja, var parādīties sāpes, tirpšana, bet vaļīgam pārsējam nebūs vēlamā efekta;
  • E - elevation (pacelšana): paceļot traumēto ekstremitāti augstāk (vislabāk virs sirds līmeņa), tiek kontrolēts pietūkums - jo tas mazāks, jo sāpes nav tik stipras.

Pareizi būtu pēc pirmās palīdzības sniegšanas apmeklēt traumpunktu, lai konsultētos ar traumatologu. Ja tuvākajā apkaimē tāda nav, vēlams doties uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta. Ārsts apskatīs traumēto locekli un izlems, kādi papildizmeklējumi būtu nepieciešami diagnozes precizēšanai. Parasti rutīnas izmeklējums ir rentgena uzņēmums divās projekcijās, kas parāda, vai nav lūzuma, vai nav atrāvušās saites ar kaula fragmentu. Ja ārsts uzskatīs, ka bojāts ir muskulis vai saites, tad nosūtīs uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu (vairāk subjektīva metode) vai magnētrezonansi (ļoti precīza mīksto struktūru bojājuma gadījumā). Šaubu gadījumā var veikt datortomogrāfiju traumētajam kaulam. Kad diagnoze noskaidrota, ārsts ieteiks piemērotāko ārstēšanas veidu.

Ārstēšana

Sasituma, saišu sastiepuma gadījumā parasti lieto vietēji uzklājamus līdzekļus - ziedes un gelus, kuru darbības mērķis ir gan tūskas un hematomas mazināšana, gan sāpju remdēšana. No dabas līdzekļiem šobrīd izmanto kāposta lapu un sālsūdens vai degvīna kompreses. Mūsdienās ir speciāli aukstuma aerosoli, vietēji uzklājami geli un ziedes, ko pēc darbības mehānisma iedala šādi:

  • atvēsinošās ziedes - to sastāvā ir mentols. Mentols kairina ādas aukstuma receptorus, sašaurinot asinsvadus un mazinot iekaisumu, sāpes, niezi. Atvēsinošās ziedes ir efektīvas pirmajās 24-48 stundās pēc traumas, kamēr vēl veidojas hematoma;
  • tūsku mazinošās ziedes - kavē iekaisuma procesu, mazinot pietūkumu, audu saspringumu, uzlabojot mikrocirkulāciju. To sastāvā ir heparīns, kas veicina hematomu uzsūkšanos;
  • pretsāpju ziedes un geli - to sastāvā ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kas mazina iekaisumu un sāpes;
  • ir arī dabisko vielu geli, kas labi iekaisuma un sāpju mazināšanai; ir mazāka varbūtība, ka pēc to lietošanas attīstīsies alerģija, tiem nav gaismjutības reakcijas, tos var lietot arī bērniem. Ilgstoši lietojot, šie geli nerada dermatītu, ādas virsējā slāņa bojājumus.

Lai sāpes rimtos ātrāk, var lietot perorālos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. To darbības pamatā ir spēja bloķēt enzīmu ciklooksigenāzi, kas nepieciešama prostaglandīnu sintēzei, kuri veicina sāpju, drudža un iekaisuma rašanos. Latvijā vispopulārākais šāda veida medikaments ir ibuprofēnu saturošs, jo tas ir bezrecepšu un par pieņemamu cenu. Arī blakusparādības ir reti. Maziem bērniem paredzētas šā medikamenta suspensijas, lai to vieglāk varētu norīt. Izmanto arī paracetamolu, īpaši cilvēkiem, kam ir kuņģa-zarnu trakta problēmas, tomēr tam ir nedaudz mazāks pretsāpju efekts un nav pretiekaisuma aktivitātes. No recepšu zālēm biežāk lietotais ir diklofenaks.

Lūzums

Šis traumu veids ir viens no nepatīkamākajiem, jo var radīt darbnespēju pat vairākus mēnešus - to nosaka lūzuma veids un lokalizācija. Lūzums ir kaula vienotības pārtraukums, kas rodas, ja uz to iedarbojas mehānisks spēks.

Pēc tā, vai ir ādas bojājums, ar dislokāciju vai bez, vienkāršs vai daudzfragmentu, kaulu lūzumus iedala slēgtos un vaļējos.

Klīniski lūzumu pavada stipras sāpes, jo kaula plēvē ir sāpju receptori, ekstremitātes deformācija, pietūkums, krepitācija, kas rodas, kaulu galiem saskaroties vienam ar otru. Traumēto locekli cilvēks nevar pakustināt.

Pirmā palīdzība lūzumu gadījumā PRICE bez C (aizsardzība, miers, aukstums, pacelšana), jo kompresija šajā gadījumā nebūtu vēlama. Ja lūzums vaļējs, tad uz brūces jāuzliek tīrs pārsējs un pa tālruni 113 jāizsauc NMPD.

Stacionārā speciālists lems par tālāko ārstēšanas veidu, kas varētu būt ģipsis, sarežģītākā gadījumā - operācija.

Apdegums

Vasarā cilvēki aizraujas ar ugunskuru kurināšanu, gaļas grilēšanu. Gadās, ka pēc pārāk ilgas uzturēšanās saulē apdedzināta kāda ķermeņa daļa. Pēc dziļuma apdegumus iedala trīs pakāpēs:

  • I pakāpe: skarts virsējais ādas slānis- epiderma, izskatās kā apsārtums, var būt neliela pastozitāte, sadzīst aptuveni trīs dienās, parasti tas ir pārmērīgas sauļošanās sekas. Komplikācijas nerada, kaut tiek uzskatīts, ka nākotnē varētu attīstīties ādas vēzis;
  • II a pakāpe: skar epidermu, dermas papillāro daļu, raksturīgs apsārtums ar bullām, kas pildītas ar dzeltenīgu šķidrumu. Tas ir sāpīgs, dzīšanas laiks aptuveni divas nedēļas, kā komplikācija var attīstīties lokāls iekaisums;
  • II b pakāpe: skar dermas slāni, raksturīgas ādas un zemādas nekrozes, ļoti sāpīgs, dzīst aptuveni mēnesi, var radīt paliekošas rētas, kustību ierobežojumus;
  • III pakāpe: visdziļākie apdegumi, var skart visus ādas slāņus, arī kaulu. Apdegušais loceklis nereti jāamputē.

Pirmā palīdzība apdeguma gadījumā ir pārtraukt kaitīgā faktora ietekmi, cietušo noguldīt guļus pozīcijā. Ja apdegums virspusējs, var pielikt aukstumu vai skalot zem auksta ūdens pietiekami ilgi, lai palēninātu asinsapgādi bojātajam reģionam. Var uzpūst atvēsinošās un dzīšanu vecinošās Panthenol Forte 9% putas, uzlikt tīru pārsēju. Kā pretsāpju līdzeklis noderēs ibuprofēns 400 mg. I un II a pakāpes apdegumus varētu ārstēt mājās, regulāri tos pārsienot ar sterilu materiālu vai apsmērējot ar speciālu ziedi (derēs Bepanthen vai Brūču ziede). Nevajadzētu likt klāt skābo krējumu, sviestu, jo to efektivitāte apdegumu ārstēšanā nav pierādīta. Dziļāki apdegumi jāparāda mediķim, lai lemtu par ārstēšanas veidu. Speciālista konsultācija nepieciešama arī maziem bērniem ar jebkuras pakāpes apdegumu.

 

Noteikti jāatgādina, ka pilnvērtīga atpūta iespējama arī bez pārmērīgas alkohola lietošanas, jo tieši alkohols ir viens no biežākajiem vasaras traumu iemesliem.

Literatūra

  1. Clover J. Sports medicine essentials: core concepts in athletic training and fitness instruction, Orange, CA: Career Pub., 2001; 18-25.
  2. Nettina SM, Lippincott Williams & Wilkins, Ovid Technologies, Inc., Lippincott manual of nursing practice handbook, Philadelphia: Lippincott Williams & Wilkins, 2006; 900-901.
  3. Simon RR, Koenigsknecht SJ. Emergency orthopedics: the extremities, New York: McGraw-Hill, 2001; 516-518.
  4. Sheridan RL. Burns: A Practical Approach to Immediate Treatment and Long Term Care, Manson Publishing, 2011; 17-27.
  5. Sloane PD, et al. Essentials of family medicine, Philadelphia, Pa.: Lippincott, Williams & Wilkins, 2008; 547-548.
  6. Kunnamo I. Evidence-based medicine guidelines, Chichester: Wiley, 2005; 590-591.
  7. Swiontkowski MF, Stovitz SD. Manual of Orthopaedics, 6th Edition, 2001, Lippincott Williams & Wilkins.
  8. Wilson WC. TRAUMA Emergency Resuscitation Perioperative Anesthesia Surgical Management, Informa Healthcare USA, Inc., 2007; 26-51.