Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Polineiropātijas I daļa: vispārīgs raksturojums, diagnostikas un ārstēšanas principi

S. Vestermane
Polineiropātijas (PNP) ir perifērās nervu sistēmas (PNS) ģeneralizēta saslimšana, kas var skart visas PNS daļas – motoros, sensoros un autonomos nervus, to šūnas, ganglijus, kā arī saistaudu struktūras (peri- un epineiriju) un ar tiem saistītos asinsvadus un limfvadus. Šie traucējumi bieži vien ir simetriski un bieži skar gan pēdas, gan rokas, izraisot vājumu, sajūtu zudumu vai dedzinošas sāpes. Šajā rakstā apkopts vispārīgs polineiropātiju raksturojums, diagnostikas un ārstēšanas principi, savukārt nākamajā žurnāla numurā būs specifisku iegūtu neiropātiju raksturojums un ārstēšanas iespējas.

Etioloģija un klasifikācija

Iedzimtās/pārmantotās polineiropātijas

"Tīras" polineiropātijas - iedzimtas motoras un sensoras neiropātijas (HMSN); iedzimtas sensoras un autonomas neiropātijas (HSAN), iedzimtas neiropātijas ar predispozīciju uz spiediena/kompresijas parēzēm.Polineiropātijas ar papildu neiroloģiskiem simptomiem - Fridreiha ataksija, ataksija-telangektāzija (Louis-Bar sindroms), akūta intermitējoša porfīrija, ģimenes amiloidoze, Krabes slimība (morbus Krabbe), metohromatiskā leikodistrofija, adrenoleikodistrofija/adrenomieloneiropātija, apaļšūnu leikodistrofija, Fabrī slimība (morbus Fabry), abetalipoproteinēmija, horeoakantocitoze.

Iegūtās polineiropātijas

  • Vielmaiņas traucējumu gadījumā: cukura diabēts, hipoglikēmija, urēmija, podagra, hepatopātija, hipotireoze, akromegālija, hiperlipidēmija.
  • Paraneoplastiskas: bronhokarcinoma, limfoma, ovariokarcinoma, kuņģa karcinoma, kolonokarcinoma.
  • Paraproteinēmiju gadījumā: labdabīgas monoklonālas gammopātijas, multiplā mieloma, makroglobulinēmija.
  • Kolagenožu gadījumā: lupus erythematodes, sklerodermija, reimatoīdais artrīts, Šegrēna slimība (morbus Sjogren), jauktas saistaudu slimības.
  • Vaskulītu gadījumā: Vegenera granulomatoze, nodozais poliarterīts, Churg-Strauss sindroms (alerģiskā granulomatoze), krioglobulinēmija, hipersensitīvais angiīts.
  • Malnutrīcijas/resorbcijas traucējumiem: B1 un B12 vitamīna deficīts, niacīna deficīts (pelagra), pantotēnskābes deficīts, B6 vitamīna intoksikācija, E vitamīna deficīts, celiakija.
  • Toksiskās PNP: alkohols, akrilamīds, arsēns, bārijs, benzīns, benzols, svins, kadmijs, dioksīns, etilēnoksīds, metilbromīds, n-heksāns, fosfora organiskie savienojumi, dzīvsudrabs, sērogleklis, tallijs, triarilfosfāts, trihloretilēns u.c.
  • Medikamentu inducētās PNP: amiodarons, amitriptilīns, antiretrovirālās substances, hloramfenikols, hlorjodhidroksiciolīns, hlorokvīns, cisplatīns, kolhicīns, dapsons, disulfirams, gentamicīns, zelts, hidralazīns, imipramīns, indometacīns, interferons, izoniazīds, smieklu gāze, lipīdus pazeminošie līdzekļi, litijs, metronidazols, nitrofurāls, nitrofurantoīns, penicilīns, perheksilinmaleāts, fenitoīns, prokaīnamīds, propafenons, piridoksīns, takrolīms, taksols, talidomīds, vinblastīns, vincristīns u.c.
  • Iekaisīgās/infekciozās PNP: borelioze, botulisms, bruceloze, CMV infekcija, difterija, vasaras meningoencefalīts, HIV infekcija, lepra, leptospiroze, masalas, meningokoku sepse, mononukleoze, cūciņas, paratīfs, dizentērija, tīfs, toksoplazmoze, varicella zoster infekcija.
  • Imunoloģiskās (disimūnās) PNP: Gijēna-Barē (Guillain-Barre) sindroms, hroniska iekaisīga demielinizējoša poliradikuloneiropātija (CIDP), seruma slimība, multifokāla motora neiropātija ar vadīšanas blokiem.
  • Citas: sarkoidoze, īstā policitēmija (polycythemia vera), kritisko stāvokļu neiropātija - miopātija (critical-illness-neuropathie-miopathie).

Vispārējā klīniskā aina

Sākums pakāpenisks ar vairāk vai mazāk izteiktu progresēšanu; pārsvarā simetriska, distāla un izteiktāka kājās. Jušanas traucējumi ir "cimdu-zeķu" tipa. Parestēzijas, iespējamas dedzinošas sāpes, agrīna vibrācijas sajūtas pazemināšanās. Motorās izpausmes bieži sākas ar pēdas fleksoru vājumu, vēlāk attīstās muskuļu atrofija, parasti sākumā distāli, vēlāk var skart apakšstilbu un rokas. Agrīni iztrūkst Ahileja refleksa. Trofikas traucējumi ādā, nagos, traucēta sviedru sekrēcija.

Klīniskā diagnostika

Klīnisko diagnostiku pamato pacienta sūdzības, anamnēze un klīniskā atrade.

Anamnēze

No anamnēzes iegūtā informācija:

  • sensorais kairinājums un izkrišanas simptomi:
    • kņudēšana, niezēšana,
    • skudriņu ložņāšana,
    • aukstuma un siltuma parestēzijas,
    • durstīšana,
    • elektrības sajūta,
    • notirpums un nejutība (kokainība),
    • ierobežotības sajūta,
    • pietūkuma sajūta,
    • nepatīkama spiediena sajūta,
    • sajūta, it kā ietu pa vati,
    • gaitas nestabilitāte, īpaši tumsā,
    • temperatūras sajūtas izmaņas,
    • nesāpīgas brūces;
  • motorais kairinājums un izkrišanas simptomi:  
    • muskuļu raustīšanās,
    • muskuļu krampji, 
    • muskuļu vājums,
    • muskuļu atrofija;
  • autonomie traucējumi:  
    • somatiskie nervi: trofikas traucējumi: tūska, čūlas, osteoartropātija; hipo-/anhidroze; pupillas disfunkcija; vazomotori traucējumi: ortostātiska hipotonija, rubeosis planarum;
    • viscerālie nervi: kardiovaskulāri: miera tahikardija, frekvences nemainīgums; gremošanas sistēmas: barības vada distonija, gastroparēze, caureja, aizcietējums, holecistopātija; aknas: traucēts glikozes metabolisms/izlietošana; aizkuņģa dziedzeris: sekrēcijas traucējumi; uroģenitāli: urīnpūšļa iztukšošanas traucējumi, erektīla disfunkcija, retro- grāda ejakulācija.

Speciālā anamnēze

Sūdzību ilgums un norise/attīstība. Slimības norisei ir diagnostiska nozīme:

  • nepilnas 4 nedēļas: 
  • akūta; 4-8 nedēļas: subakūta;
  • ilgāk par 8 nedēļām: hroniska.

Citas slimības un ierobežojošie faktori (sportiskas aktivitātes/spējas bērnībā, problēmas, pērkot apavus (iedzimtas PNP ?), bieža klupšana (distāls vājums ?), grūtības piecelties no zema krēsla, no tupus stāvokļa, grūtības kāpšanā pa kāpnēm (proksimāls vājums ?).

Pamatslimība, kas var veicināt PNP attīstību (cukura diabēts, nieru slimības, kolagenozes, ļaundabīgas saslimšanas u.c.). Operācijas (laminektomija u.c.). Medikamenti, narkotikas, kontakts ar toksīniem anamnēzē, alkoholisms.

Autonomie traucējumi: samazināta ekstremitāšu svīšana un, iespējams, kompensatori pastiprināta ķermeņa svīšana, traucēta vēdera izeja vai urinācija, erektīla disfunkcija, locītavu sāpes, ādas izmaņas, sinkopes.

Ģimenes anamnēze: mērķtiecīgi jautājumi par gaitas traucējumiem, pēdas deformāciju un uzkrītoši tieviem (izdilušiem) apakšstilbiem.

Manifestēšanās tips

PNP iedala pēc norises laikā, pēc skartās sistēmas (motorās/sensorās/autonomās/sensomotorās) un pēc klīniskajiem simptomiem (simetriski/asimetriski).

Distālas simetriskas PNP

  • Simetriska sensora manifestācija:  
    • distāli simetriski jušanas traucējumi - refleksi novājināti/iztrūkst, parasti vispirms Ahileja cīpslas reflekss. Piemēri: alkohola PNP, nefrogēna PNP, lielākā daļa diabētisko PNP, neskaidras etioloģijas hroniska aksonāla PNP;
    •  o apakštips: smalko šķiedru neiropātija - distāli jušanas traucējumi un sāpes, bez citiem simptomiem.
  • Simetriska sensomotora manifestācija - simetriski sensoru un motori traucējumi, pārsvarā motori. Piemēri: GBS, akūta intermitējoša porfīrija, iedzimtas sensoras un motoras neiropātijas, kritisko stāvokļu PNP.
  • Distālas simetriskas PNP ar izteiktiem autonomiem traucējumiem - sensoras vai sensomotoras PNP ar izteiktiem autonomiem traucējumiem. Piemēri: amiloidozā PNP, autonomā diabētiskā PNP, iedzimtā sensorā un autonomā PNP (HSAN).

Asimetriskās PNP

Multiplās mononeiropātijas ar simptomiem noteiktu nervu inervācijas zonās. Īpaša uzmanība jāpievērš papildu distālām simetriskām sensorām un/vai sensomotorām PNP. 

Piemēri: vaskulītiskas PNP, diabētiska amiotrofija, multifokālas motoras PNP, boreliozes neiropātija (Bannwarth sindroms), zoster - neirīts, neiroloģiskā pleca amiotrofija.Proksimāla vai proksimāla un distāla manifestācija

  • Proksimāli: plexus neirīts, proksimāla diabētiska neiropātija.
  • Proksimāli un distāli: GBS, CIDP, porfīrija (saknīšu iesaistīšanās).

Etioloģiskā diferenciāldiagnoze pēc klīniskiem kritērijiem

Akūts sākums: Gijēna-Barē sindroms, sēruma slimība (piemēram, pēc potēšanas), toksiska (arsēns, difterija), botulisms, medikamentu inducēta (piemēram, terapija ar zelta preparātiem, disulfiramu, nitrofurantoiīnu), porfīrija, paraneoplastisks sindroms, kritisko stāvokļu neiropātija - miopātija, reti - cukura diabēta vai urēmijas gadījumā.

Multiplas mononeiropātijas (mononeuritis multiplex): cukura diabēts, kolagenozes, vaskulīti, sarkoidoze, amiloidoze, iedzimta neiropātija ar predispozīciju uz kompresijas parēzēm, paraneoplastisks sindroms, infekcijas (piemēram, neiroborelioze, HIV, CMV, Herpes zoster, lepra, leptospiroze).

Tikai vai pārsvarā motora PNP: Gijēna-Barē sindroms, porfīrija, difterija, cukura diabēts (diabētiskā amiotrofija), iedzimta neiropātija - Charcot-Marie-Tooth I un II tips (MSN I un II tips), multifokāla motora neiropātija ar vadīšanas blokiem ("GM1 neiropātija"), toksiska (piemēram, svins, dapsons).Tikai vai pārsvarā sensora PNP: cukura diabēts, B12 vitamīna deficīts, malabsorbcijas sindroms (piemēram, celiakija), piridoksīna (B6 vitamīns) intoksikācija, primāra biliāra ciroze, hroniska hepatopātija, paraneoplastiska sensora neiropātija, iedzimta sensora un autonoma neiropātija (HSAN I-IV), adrenoleikodistrofija/adrenomieloneiropātija, lepra, amiloidoze, urēmija, neiroborelioze, toksiska (piemēram, tallija, cisplatīna, taksola, metronidazola, fenitoīna, penicilīna).

Ar iespējamu izteiktu autonomu iesaistību: cukura diabēts, porfīrija, Gijēna-Barē sindroms, amiloidoze, alkohols, botulisms, iedzimtas sensoras un autonomas neiropātijas (HSAN I-IV).Sāpes ("degošās pēdas", krampji): cukura diabēts, alkohols, B1 vitamīna un pantotēnskābes deficīts, paraneoplastiskas sensoras neiropātijas, neiroborelioze, iedzimtas sensoras un autonomas neiropātijas (HSAN I), Fabrī slimība, vaskulīti, Gijēna-Barē sindroms, CIDP, hipotireoze, urēmija, HIV infekcija, CMV infekcija, toksisku medikamentu (piemēram, arsēna, zelta, sulfonamīda, pretvīrusu līdzekļu) inducētas.

Ar iespējamu kraniālo nervu iesaistību: Gijēna-Barē sindroms (VII nervs), Millera-Fišera sindroms (oftalmoplēģija), neiroborelioze (VII nervs), sarkoidoze (VII nervs), cukura diabēts (III, VI, VII nervs), difterija (III, V, IX nervs), botulisms (III nervs), vīrusi (piemēram, mononukleoze, masalas, masaliņas), paraneoplastisks sindroms, porfīrija, vaskulīti u.c.

Etioloģiskā diferenciāldiagnoze pēc elektrofizioloģiskiem kritērijiem

  • Demielinizējošas neiropātijas: neirogrāfiski izteikta nervu impulsu vadīšanas palēnināšanās, iespējami vadīšanas bloki, iespējami iztrūkstoši F viļņi:
    • iekaisīgas neiropātijas: Gijēna-Barē sindroms, hroniskas iekaisīgas demielinizējošas poliradikuloneiropātijas, motoras neiropātijas ar vadīšanas blokiem, hroniskas iekaisīgas neiropātijas paraproteīnēmijas gadījumā, iekaisīgas neiropātijas HIV infekcijas gadījumā,
    • iedzimtās neiropātijas: HMSN I tips (Charcot-Marie I), HMSN III tips (Dejerine-Sottas), HMSN IV tips (Refsum), metohromatiskā leikodistrofija, Krabes slimība, 
    • metabolās neiropātijas: diabētiskās neiropātijas (gadījuma raksturs), urēmija (gadījuma raksturs), 
    • medikamentozi toksiskās neiropātijas: amiodarons, hlorokvīns, zelts, prokaīnamīds, takrolīms,
    • citas: difterija, paraneoplastiskās neiropātijas (gadījuma raksturs).
  • Aksonālas neiropātijas: pārliecinoša spontāna aktivitāte elektromiogrammā un/vai neirogēnas pārveidošanās pazīmes. Neirogrāfiski pazemināta motoro summāro potenciālu amplitūda niecīgi palēnināta nervu vadīšanas ātruma gadījumā.
  • "Jauktas" (aksonālas un demielinizējošas) neiropātijas.
  • "Smalko šķiedru" neiropātijas: (pārsvarā skartas nemielinizētās vai smalkās mielinizētās šķiedras, piemēram, HSAN, amiloidoze, diabēts): patoloģiski temperatūras un sāpju sliekšņi, patoloģiska simpatiskā ādas reakcija.

Pamatdiagnostika

Elektrofizioloģija

  • Vienas rokas un kājas nervu sensorā neirogrāfija (piemēram, n. ulnaris, n. suralis).
  • Vienas rokas un kājas nervu motorā neirogrāfija, ietverot F viļņus (piemēram, n. ulnaris, n. peroneus).
  • Elektromiogramma (EMG): m. tibialis anterior un/vai m. extensor digitorum brevis, ja ir izmaiņas, tad papildu EMG sīkajiem plaukstas muskuļiem (piemēram, m. abductor digiti minimi) un/vai m. extensor digitorum comunis.

Laboratorie izmeklējumi

Glikozes līmenis tukšā dūšā, EGĀ, asinsaina, aknu un nieru proves, elektrolīti, CRP, olbaltumu elektroforēze, vairogdziedzera hormoni, B12 vitamīna un folskābes līmenis.

Padziļināta diagnostika

Elektrofizioloģija 

Motorā neirogrāfija ar saknīšu stimulāciju gadījumos, kad jāprecizē vadīšanas bloki.

Somatosensorie un motorie izsauktie potenciāli, lai pierādītu perifērus proksimālus un/vai papildu centrālus bojājumus, īpaši indicēta, ja neatrod izmaiņas perifērā neirogrāfijā.

Neiroveģetetīvie testi.

Laboratorie izmeklējumi

Metaboli/endokrīnie traucējumi: cukura diabēts (glikoze, glikozes slodzes tests, HbA1c, frotozamīni, urīna izmeklēšana), alkohols/hepatopātijas (aknu proves, hepatītu seroloģija, krioglobulīni), urēmija (nieru retences mērījumi), hipotireoze (TSH, T3, T4), funikulārā mieloze (B12 vitamīna līmenis, folskābe, Šilinga tests), lipīdu vielmaiņas traucējumi (lipīdu elektroforēze), porfīrija (uro- un koproporfirīni, pofobilinogēns, delta-aminolavulīnskābe). Kolagenozes/vaskulīti: EGĀ, seruma proteīnu un imūnelektroforēze, antinukleārās antivielas, p-ANCA, c-ANCA, reimatoīdais faktors, papildfaktori (C3, C4, CH 50); sarkoidozei - plaušu/krūškurvja attēldiagnostika, Gallija scintigrāfija, ACE noteikšana). Paraneoplāzijas: EGĀ, autoantivielas pret nervu audiem, plaušu/krūškurvja attēldiagnostika, primārā audzēja meklēšanas pasākumi (plaušās, kuņģa-zarnu traktā, mazajā iegurnī, kaulu smadzenēs u.c.). Paraproteinēmijas: EGĀ, seruma proteīnu un imūnelektroforēze, skeleta rentgens (galvaskausam, skriemeļiem), Bence-Jones proteīns, anti-MAG - antivielas. Intoksikācijas: daļēji iespējama kaitīgā faktora noteikšana, piemēram, 24 stundu urīnā var noteikt arsēnu, svinu, dzīvsudrabu, talliju. Idiopātisks poliradikulīts (GBS, CIDP): likvora izmeklējumi, fēcēs meklē kampilobaktēriju, GM1 antivielu noteikšana. Infekcijas: borēliju seroloģija, vīrusi (HIV, EBV, CMV, Herpes zoster, Herpes simplex, FSME). Reti metabolie traucējumi: Refsum slimība (fitanskābes noteikšana); Fabry slimība (noteikt triheksozilceramidāzi); metohrokatiskā leikodistrofija (arilsulfatāze A), adrenoleikodistrofija/adrenomieloneiropātija (noteikt serumā nepiesātinātās garo ķēžu taukskābes); abetalipoproteinēmija (jānosaka E vitamīns). Multifokālas motoras neiropātijas: vadīšanas bloki, GM1 antivielu noteikšana. Citas: primārā amiloidoze (taisnās zarnas gļotādas biopsija).

Molekulāri ģenētiskie izmeklējumi

Molekulāri ģenētiskie izmeklējumi jāveic, lai precizētu iedzimtās polineiropātijas.

Nervu/muskuļu biopsija

Indikācijas nervu/muskuļu biopsijai ir etioloģiski neskaidras neiropātijas, aizdomas par iekaisīgiem/vaskulītiskiem procesiem un iedzimtās neiropātijas (ja nepietiek ar anamnēzi un ģenētiskiem izmeklējumiem).

Biopsijas vieta parasti ir n. suralis, ko var aizvietot (ja n. suralis nav pieejams) ar ādas nervu rokas rajonā; muskuļu biopsijai izvēlēties vidēji stipri bojājuma skartu muskuli.

Līdz 30% pacientu pēc nerva biopsijas sūdzas par sāpēm un/vai jušanas traucējumiem attiecīgajā dermatomā.

Ārstēšana

Simptomātiskā terapija

  • Neiropātiskas sāpes: karbamazepīns pakāpeniski 200-1200 mg/dienā, gabapentīns līdz 2400 mg/dienā. Neiropātisko sāpju medikamentozās terapijas iespējas apkopotas tabulā.
    Neiropātisko sāpju terapija (AWMF-Leitlinien-Register Nr. 030/114, 2008; Therapie Neuropathischer Schmerzen) Neiropātisko sāpju terapija (AWMF-Leitlinien-Register Nr. 030/114, 2008; Therapie Neuropathischer Schmerzen)
    Tabula
    Neiropātisko sāpju terapija (AWMF-Leitlinien-Register Nr. 030/114, 2008; Therapie Neuropathischer Schmerzen)
  • Dedzinošas sāpes: alfa-liponskābe (parasti diabētisko neiropātiju gadījumā) 600 mg/dienā i/v kā īsā infūzija 30 min., 2 nedēļas, pēc tam turpina p/o 600 mg no rīta 30 min. pirms brokastīm; gabapentīns.
  • Krampjveida sāpes: kontrastvannas kājām, hinīnsulfāts + teofilīns, etilēndiamīns 1-2 tabl. vakarā pirms gulētiešanas vai baklofēns 5-30 mg dienā, vai/un nelielas devas benzodiazepīna.
  • Citu veidu sāpes un terapijai rezistentas sāpes: klomipramīns 25-75 (150) mg/dienā vai amitriptilīns 25-75 mg uz nakti.

Simptomātiska un atbalsta terapija

Simptomātiska terapija nozīmē arī ārstniecisko vingrošanu, ergoterapiju, nodrošinājumu ar palīglīdzekļiem (šinām, spieķiem) un pretsāpju terapiju kā neiropātisku sāpju gadījumā.

Tā kā visi šie medikamenti (skat. tabulu) var potenciāli izraisīt blakusparādības, tas adekvāti jāizskaidro pacientam un jārūpējas par blakņu profilaksi.

Etioloģiska terapija - pamatslimības ārstēšana! 

Literatūra

  1. AWMF-Leitlinien-Register Nr. 030/114 Entwicklungsstufe: 1; Therapie neuropathischer Schmerzen; Zitierbare Quelle: Leitlinien fur Diagnostik und Therapie in der Neurologie; 4. uberarbeitete Auflage 2008, S. 654 ff, ISBN; 978-3-13-132414-6; Georg Thieme Verlag Stuttgart.
  2. AWMF-Leitlinien-Register Nr. 030/130 Entwicklungsstufe: 1; Therapie akuter und chronischer immunvermittelter Neuropathien und Neuritiden Zitierbare Quelle: Leitlinien für Diagnostik und Therapie in der Neurologie; 4. überarbeitete Auflage 2008, S. 654 ff, ISBN 978-3-13-132414-6; Georg Thieme Verlag Stuttgart.
  3. AWMF-Leitlinien-Register Nr. 030/067 Entwicklungs‑ stufe: 1; Diagnostik bei PolyneuropathienZitierbare Quelle:Leitlinien fur Diagnostik und Therapie in der Neurologie; 4. uberarbeitete Auflage 2008, S. 654 ff, ISBN 978-3-13-132414-6; GeorgThieme Verlag Stuttgart.
  4. Koike H, Iijima M, Sugiura M, et al. Alcoholic neuropathy is clinic pathologically distinct from tiamine-deficiency neuropathy. Ann Neurol, 2003 Jul; 54(1): 19-29.
  5. Backonja M, Glanzman RL. Gabapentin dosing for neuropathic pain: evidence from randomized, placebo-controlled clinical trials. Clin Ther, 2003, Jan; 25(1): 81-104.
  6. Eine PatientenLeitlinie (Start 2012), den Leitlinienreport und die Evidenztabellen Herausgeber der NVL Neuropathie bei Diabetes im Erwachsenenalter Die Patientenbeteiligung wird durch die Kooperation mit dem Patientenforum gewährleistet. Flyer erstellt am 20.02.2012, basierend auf der Version 1.2 der Langfassung der NVL Neuropathie bei Diabetes im Erwachsenenalter. AWMF-Leitlinien-Register Nr.nvl-001e.
  7. Grogan PM, Katz JS. Department of Neurology, Wilford Hall Medical Center, San Antonio, TX 78236, USA. Toxic neuropathies. Neurol Clin, 2005, May; 23(2): 377-396.
  8. Neudorfer B. Alcohol polyneuropathy. Fortschr Neurol Psychiatr, 2001, Aug; 69(8): 341-345.
  9. Hufschmidt A, Lucking CH. Neurologie Compact. Polineuropathieen. Leitlinien fur Klinik und Praxis; GeorgThieme Verlag Stuttgart, 2003; S298-300, 306-312.
  10. Jensen TS. Anticonvulsants in neuropathic pain: rational and clinical evidence. Eur J Pain, 2002; 6 Suppl A: 61-68.
  11. Kapur D. Neuropathic pain and diabetes. Diabetes Metab Res Rev, 2003, Jan-Feb; 19 Suppl 1: 9-15.
  12. Preedy VR, Adachi J, et al. Alcoholic skeletal muscle myopathy: definitions, features, contribution of neuropathy, impact and diagnosis. Eur J Neurol, 2001, Nov; 8(6): 677-687.
  13. Stoltenburg G, Helmbrecht J. Toxic polyneuropathies after sniffing a glue thinner. J Neurol, 1977, Jan; 13; 214(2): 137-152.
  14. Tavolato B, Licandro AC, Argentiero V. Lead polyneuropathy of nonindustrial origin. Eur Neurol, 1980; 19(4): 273-276.
  15. Triebig G, Grobe T, Dietz MC. Institut und Poliklinik fur Arbeits- und Sozialmedizin, Rupercht-Karls-Universitat, Heidelberg.Polyneuropathy and encephalopathy caused by organic solvents and mixed solvent solutions. Occupational medicine and neurologic aspects of a new occupational disease. Nervenarzt, 1999, Aug; 70(8): 764-765.
  16. Vestermane S. Diabētiskās neiropātijas. Latvijas Ārsts, 2005/05: 43-48.
  17. Vestermane S. Toksiskās neiropātijas - sāpīgās un nesāpīgās. Latvijas Ārsts, 2007/10: 48-53.
  18. Vinik AI. Advances in diabetes for the millennium: new treatments for diabetic neuropathies. MedGenMed, 2004, Aug; 17: 6(2): 13.
  19. Bradley WG, Daroff RB, et al. Neurology in Clinical Practice. Volume II. Butterworth-Heinemann USA 1991; Chapter 62: Yuen T. So and Roger P. Simon. Deficiency Disease of the Nervous System: 1175-1181. 
  20. Bradley WG, Daroff RB, et al. Neurology in Clinical Practice; Batterworth-Heinemann 1986, Vol. II, Chapter 81: Toxic Neuropathies; 1732-1782.
  21. Wass JAH, Shalet SM. Oxford Texbook of Endocrinology and diabetes, Oxford University Press: Salomon Tesfaye, Diabetic neuropathy, 2002; 1789-1798.
  22. Ziegler D, Nowak H, et al. Treatment of symptomatic diabetic polyneuropaty with the antioxidant alpha-lipoic acid: a metha analysis. Diabet Med, 2004, Feb; 21(2): 114-121.
Saistītie raksti

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

AL Amiloidozes vienlapis ģimenes ārstam un hematologam

16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.

E. Vaska

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

Jauns informācijas portāls Latvijas vēža pacientiem

Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U