Klepus ir biežs iemesls, lai uz ambulatoru vizīti pie ģimenes ārsta vērstos gan pieaugušie, gan bērni. Ja klepo bērns, pārdzīvojums ir ne tikai pacientam, bet arī vecākiem. Īpaši, ja klepus ieilgst un traucē veikt ikdienas aktivitātes, gulēt un ietekmē arī aprūpētāja dzīves kvalitāti.
Ziemas mēnešos, kad vīrusu infekcijas biežāk izraisa augšējo elpceļu veselības traucējumus, aktualizējas jautājums par to, kuras ārstniecības augu drogas būtu vispiemērotākās kā efektīva papildterapija iekaisuša kakla sāpju mazināšanai.
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Automātika klepus analizēšanas tehnoloģija, kas iestrādāta viedtālruņu lietotnē, varēs palīdzēt diagnosticēt elpceļu slimības bērniem.
Ar augšējo elpceļu infekcijām (pārsvarā vīrusu etioloģijas) pieaugušais gadā pārslimo 2—3 reizes, un tā ir norma. Saaukstēšanās simptomi ir dažādi, to buķete — bagātīga. Aizlikts, tekošs deguns, šķaudīšana, sāpes kaklā, klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes — simptomi, kas dažādās variācijās var izpausties pat 14 dienas! [11]
Saaukstēšanos izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, 30-35% gadījumu – rinovīrusi. Visbiežāk saaukstējas bērni un salīdzinoši biežāk sievietes 20–30 gadu vecumā (taču komplikācijas biežāk izveidojas vīriešiem, vienlaikus tieši vīrieši ir tie, kuri biežāk žēlojas par vīrusu izraisītiem klīniskiem simptomiem). Cilvēks, kura vidējais mūža ilgums ir 75 gadi, savā mūžā pārslimo vairāk nekā 200 saaukstēšanās epizodes, kuras vidēji ilgst no 2– 6 dienām.
Krasas temperatūras maiņas apstākļos, īpaši rudens un ziemas periodā, rodas veselības traucējumi, ko tautā dēvē par saaukstēšanos. Vides temperatūras maiņa no siltas uz aukstu būtībā ir veicinošais faktors, kas paver vārtus cilvēkiem ar novājinātām organisma aizsargspējām vai kādu iekaisumu, lai izpaustos spilgtāk vai pievienotos vīrusu un/vai mikrobu infekcijas.
Šodien Pasaules Tuberkulozes dienā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" mediķi vēlas vērst uzmanību uz tuberkulozes agrīnu atklāšanu.
Visā pasaulē plaši izplatītas ir gan tuberkulozes plaušu formas, gan arī ārpusplaušu manifestācijas. Nozīmīga ir pareiza un precīza retāko ārpusplaušu formu diagnostika. No intraabdominālām tuberkulozes formām ir augsta mirstība, kā arī pastāv diagnosticēšanas grūtības. Aknu tuberkuloze ir īpaši reta tuberkulozes forma – pasaules literatūrā kopumā aprakstīts nepilns simts šādu gadījumu, lielākā to daļa ir sekundāra tuberkuloze aknās (parasti primāra lokalizācija ir plaušās vai gremošanas traktā) vai arī ir saistīta ar miliāru tuberkulozi. [1; 2; 31]
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Multiplo sklerozi (MS), progresējošu slimību, kura skar 2,8 miljonus cilvēku visā pasaulē un kuru nevar pilnībā izārstēt, visticamāk, izraisa infekcija ar Epšteina—Barras vīrusu (EBV), liecina nesena pētījuma rezultāti.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, no hospitalizētiem bērniem, kuriem bija pozitīvs SARS-CoV-2 tests vai tika pieņemts, ka tas bija pozitīvs, 44 % attīstījās neiroloģiski simptomi, un šiem bērniem biežāk bija nepieciešama intensīvā aprūpe nekā viņu vienaudžiem, kuriem nebija šādu simptomu.
Ģimenes ārstu praksēm pirmajā pusgadā paredzēts finansējums papildu darbinieka piesaistei, Ģimenes ārstu praksēm būs pieejami 1 462 eiro atalgojumam papildu darbiniekam, kā arī 119 eiro - darba vietas nodrošināšanai. Kopumā šim mērķim atvēlēti nedaudz vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.
