PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Zāļu formas un aktīvās vielas biopieejamība

I. Bārene
Zāļu formas un aktīvās vielas biopieejamība
Aktīvās vielas absorbcijas ātrums un apjoms ir atkarīgi no lietotās pārtikas, slimības stāvokļa efekta, pacienta vecuma, aktīvās vielas absorbcijas vietas pēc zāļu ievades, citu zāļu klātbūtnes, ievadītās zāļu formas fizikāli ķīmiskajām īpašībām, zāļu formas veida, zāļu formas sastāva un ražošanas metodes, aktīvās vielas devas zāļu formā un zāļu lietošanas biežuma.

Zāles jeb zāļlīdzeklis ir sarežģīta fizikāli ķīmiska sistēma, kas sastāv no aktīvās vielas, farmaceitiskiem faktoriem (zāļu forma/zāļu atbrīvošanās sistēma, palīgvielas, tehnoloģija) un ir paredzēta tam, lai nodrošinātu maksimālo terapeitisko efektu ar minimālo devu un uzrādītu minimālu blakus iedarbību.

Lai aktīvo vielu ievadītu (un nodrošinātu iedarbību), tā jāiestrādā zāļlīdzekļa pagatavojumā — zāļu formās, kas piemērotas noteiktam zāļu ievadīšanas veidam un slimnieka stāvoklim. Zāļu formas ir zāļu atbrīvošanās sistēmas, kas veidotas optimālai aktīvo vielu atbrīvošanās kontrolei, lai sasniegtu plānoto efektivitāti un drošumu.

Zāļu formu klasifikācija

Optimālai terapijai aktīvo vielu iestrādā noteiktā zāļu formā.

  • Zāļu formas iekšķīgai lietošanai:
    • cietās zāļu formas: pulveri, granulas, cietās kapsulas, tabletes (sublingvālās, bukālās, sūkājamās, košļājamās tabletes, mutē disperģējamās tabletes, pret iedarbību kuņģī rezistentās tabletes, ilgstošās darbības tabletes, šķīdināmās tabletes),
    • šķidrās zāļu formas: šķīdumi, pilieni, emulsijas, suspensijas, sīrupi,
    • mīkstās zāļu formas — geli, pastas,
    • gāzveida zāļu formas — aerosoli (mutes dobuma apstrādei).
  • Zāļu formas ārīgai lietošanai:
    • cietās zāļu formas — pulveri, zīmuļi,
    • šķidrās zāļu formas — šķīdumi, emulsijas, suspensijas, šķidrie plāksteri, pilieni,
    • mīkstās zāļu formas — ziedes, geli, krēmi, plāksteri, transdermālie plāksteri, pastas,
    • gāzveida zāļu formas — aerosoli.
  • Zāļu formas parenterālai ievadīšanai:
    • cietās zāļu formas — pulveri, liofilizēti pulveri,
    • šķidrās zāļu formas — šķīdumi, suspensijas, emulsijas,
    • mīkstās zāļu formas — implanti.
  • Zāļu formas ievadīšanai rektāli un citos dobumos:
    • cietās zāļu formas — tabletes, pulveri, zīmuļi,
    • šķidrās zāļu formas — klizmas, mikroklizmas (rektioli),
    • mīkstās zāļu formas — ziedes, geli, krēmi, mīkstās kapsulas, ar šķīdumu piesātināti tamponi, supozitoriji, ovulas,
    • gāzveida zāļu formas — aerosoli.
  • Zāļu formas ievadīšanai inhalācijas veidā:
    • cietās zāļu formas — pulveri,
    • gāzveida zāļu formas — aerosoli, kas satur šķīdumus, emulsijas, suspensijas.
  • Zāļu formas ievadīšanai deguna dobumā:
    • cietās zāļu formas — pulveri,
    • šķidrās zāļu formas — pilieni,
    • mīkstās zāļu formas — ziedes, geli, krēmi, ar šķīdumu piesātināti tamponi,
    • gāzveida zāļu formas — aerosoli.
  • Zāļu formas ievadīšanai acīs:
    • cietās zāļu formas — pulveris acu pilienu vai losjona pagatavošanai, acu membrānas,
    • šķidrās zāļu formas — pilieni, injekciju šķīdums, suspensija, emulsija, losjons,
    • mīkstās zāļu formas — ziedes, geli, krēmi.
  • Zāļu formas ievadīšanai auss dobumā:
    • šķidrās zāļu formas — šķīdumi, suspensijas,
    • mīkstās zāļu formas — ziedes, krēmi.

Zāļu forma var aktīvajai vielai nodrošināt ātru, vidēji ilgu (3—4 h) un ilgstošu darbību noteiktā darbības vietā — kuņģī, zarnu traktā, mutes dobumā un citos dobumos, uz ādas vai gļotādas, plaušās.

No senatnes līdz mūsdienām — biofarmācijai

Senatnē veikto pētījumu rezultāti nepamato zāļu gatavošanas tehnoloģiju kā faktoru, kas ietekmē zāļu efektivitāti. Zāļu kvalitāti vērtēja, nosakot šķīdību, dažus kvalitātes rādītājus kā precei. Pagājušā gadsimta vidū pēc pētījumu rezultātiem noformulēja jaunu zinātni biofarmāciju, kas pierādīja nepieciešamību izpētīt zāļu kā fizikāli ķīmiskas sistēmas un makroorganisma kā bioloģiskas sistēmas savstarpējo iedarbību. Biofarmācija pēta fizikāli ķīmiskās likumsakarības, kas var ietekmēt zāļu farmakoloģisko iedarbību. Daudzās valstīs pētījumos par zāļu uzsūkšanos un biotransformācijas procesu pierādīts, ka īpaša ietekme uz šiem procesiem ir:

  • aktīvās vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām,
  • nelielām aktīvās vielas ķīmisko īpašību modifikācijām,
  • izmantojamo palīgvielu dabai, īpašībām,
  • zāļu formas veidam,
  • zāļu formu gatavošanai izmantotajiem tehnoloģiskajiem procesiem.

Lai aktīvajai vielai nodrošinātu ātru, efektīvu biopieejamību, jāizvēlas zāļu ievadīšanas veids un optimālā zāļu forma. Izstrādājot zāļu formu, jāizpēta aktīvās vielas, plānojamo palīgvielu fizikāli ķīmiskās īpašības, aktīvās vielas atbilstība biofarmaceitiskajai klasifikācijai (tabulā), jāņem vērā cilvēka organisma fizioloģiskie un bioķīmiskie faktori.

Biofarmaceitiskā klasifikācija Biofarmaceitiskā klasifikācija
1. tabula
Biofarmaceitiskā klasifikācija

Biopieejamība in vitro

Izstrādājot zāļu formas, izmantojamās aktīvās vielas īpašību, palīgvielu kombinācijas un īpašību, optimālās tehnoloģijas izmantošanas ietekmi uz plānojamo aktīvās vielas biopieejamību kontrolē ar šķīšanas (biopieejamības in vitro) testu. Šķīšanas tests dažādām zāļu formām standartizēts Eiropas Farmakopejas aktuālajā izdevumā. Izstrādājot zāļu formas jaunām aktīvajām vielām, šķīšanas testa apstākļi ir jāprecizē.

Reālu aktīvās vielas biopieejamību no izstrādātās zāļu formas var noteikt ar testu in vivo. In vitro—in vivo korelācijas (IVIVC) pētījumu rezultātus izmanto piemērotāko palīgvielu izvēlei, ražošanas procesa optimizēšanai un aktīvās vielas izdalīšanās veida aprakstam.

Biopieejamība un absorbcija

Aktīvās vielas biopieejamība saistīta ar absorbciju. Ja viela slikti absorbējas, biopieejamība būs neizteikta. 100 % biopieejamība aktīvajai vielai ir pēc ievades intravenozi (2. attēls). Arī zāļu ievade intraarteriāli, intradurāli, ekstradurāli nodrošina aktīvās vielas nonākšanu darbības vietā. Efektīvu biopieejamību nodrošina ievade intramuskulāri, intratekāli, inhalācijas veidā, sublingviāli, rektāli, transdermāli (1. attēls). Sublingvālais zāļu ievadīšanas veids nodrošina aktīvās vielas ātru absorbciju un var nodrošināt arī lēnāku uzsūkšanos, uzrādot sistēmisku efektu. Ievadi sublingvāli izmanto gadījumos, kad iekšķīga zāļu lietošana ir nepiemērota. Sublingvālo tablešu sastāvam jāizšķīst in vivo (nevajag sairt, sadalīties nelielos agregātos) un nav jāsaglabājas ievadīšanas vietā. Sublingvālo tablešu sastāvam nevajadzētu stimulēt siekalu veidošanos. Zāļu ievadi sublingvāli neizmanto plaši, jo ir ierobežots vielu uzsūkšanās laukums.

Dažādu zāļu formu biopieejamība Dažādu zāļu formu biopieejamība
1. attēls
Dažādu zāļu formu biopieejamība
Intravenozi ievadāmo zāļu biopieejamība Intravenozi ievadāmo zāļu biopieejamība
2. attēls
Intravenozi ievadāmo zāļu biopieejamība

Aktīvo vielu biopieejamība pēc perorālo zāļu formu ievadīšanas ir lēnāka (3. attēls).

Perorālo zāļu biopieejamība Perorālo zāļu biopieejamība
3. attēls
Perorālo zāļu biopieejamība

Iekšķīgi lietojamo zāļu aktīvās vielas absorbcijas ātrums ir atkarīgs no zāļu formas (4. attēls). Aktīvās vielas ātru absorbciju nodrošina šķīdums iekšķīgai lietošanai, bet aizkavēta aktīvās vielas absorbcija ir tad, ja lietojam zarnās šķīstošās (pret iedarbību kuņģī rezistentās) tabletes. No iekšķīgai lietošanai gatavotām emulsijām un želatīna kapsulām aktīvā viela absorbējas ātrāk nekā no tabletēm.

Absorbcijas ātrums un zāļu forma Absorbcijas ātrums un zāļu forma
4. attēls
Absorbcijas ātrums un zāļu forma

 

Literatūra

  1. Gary Price, Deven A. Patel. Drug Bioavailability, 2020.
  2. Madhu Babu, Hemant K. S. Yadavn, Afrasim Moin, Hosakote G. Shivakumar. In vitro–in vivo evaluation of poly(2-hydroxyethyl methacrylate-co-methylmethacrylate)hydrogel implants containing cisplatin. Acta Pharmaceutica Sinica B, 2011; 1(4): 262–267.
  3. Luis Castillo Henríquez, German Madrigal Redondo, Rolando Vargas Zúñiga, Gustavo Carazo Berrocal. Design of Experiments for the Establishment of the Dissolution Test Conditions of Rupatadine Fumarate 10 mg tablets. Journal of Drug Delivery & Therapeutics, 2019; 9(1-s): 331–336.
  4. Sundaramoorthi Nainar, Kingston Rajiah, Santhosam Angamuthu, D Prabakaran, Ravisekhar Kasibhatta. Biopharmaceutical Classification System in In-vitro/In-vivo Correlation: Concept and Development Strategies in Drug Delivery. Tropical Journal of Pharmaceutical Research, 2012; 11(2): 319–329.
  5. European Pharmacopoeia (Ph. Eur.), 10th Edition, 2020.
  6. Aulton’s Pharmaceutics: The Design and Manufacture of Medicines, 2013.
  7. Buggins T, Dickinson P, Taylor G. The effect of pharmaceutical excipients on drug disposition. Advanced Drug Delivery Reviews, 2007; 59: 1482–1503.