Osteoartrīts ir locītavu slimība, ar kuru sirgst 10—12 % pieaugušo un ~ 365 miljoni cilvēku pasaulē. Tā kā osteoartrīts (OA) nav izārstējams, terapija vērsta uz simptomu pārvaldību un funkcionalitātes veicināšanu.
Metformīns ceļa locītavas osteoartrīta pacientiem ar virssvaru vai aptaukošanos
AVOTS: Pan F, Wang Y, Lim YZ, et al. Metformin for Knee Osteoarthritis in Patients With Overweight or Obesity: A Randomized Clinical Trial. JAMA. Published online April 24, 2025. doi:10.1001/jama.2025.3471.
Apmēram 50 % pacientu ar ceļa locītavas OA ir palielināts svars, kas pastiprina slodzi uz locītavām, iekaisumu un ir iemesls lipīdu un glikozes metabolismam.
Pastāv hipotēze, ka OA iznākumu var uzlabot zāles, ko lieto aptaukošanās, glikozes un lipīdu vielmaiņas regulēšanā. Preklīniskie un preliminārie pētījumi par cilvēkiem norāda uz ieguvumiem iekaisuma mazināšanā, skrimšļa saglabāšanā un sāpju mazināšanā pacientiem ar ceļa locītavas osteoartrītu, lietojot pirmās līnijas 2. tipa cukura diabēta medikamentu metformīnu.
Materiāli un metodes
Lai novērtētu metformīna efektu uz ceļa locītavas sāpēm pēc sešu mēnešu lietošanas pacientiem ar simptomātisku OA ceļa locītavā un aptaukošanos/virssvaru, veikts nejaušināts, divkārt maskēts, ar placebo kontrolēts paralēlo grupu klīniskais pētījums. Pētījumā iekļauti pacienti ar ceļa locītavas sāpēm vismaz sešus mēnešus, sāpju rādītāju virs 40 mm VAS (0—100 mm) skalā, ĶMI 25 vai augstāku. Dalībnieki pēc nejaušības principa sešus mēnešus per os saņēma 2000 mg/d metformīna (n = 54) vai identiski placebo (n = 53). Pētījuma primārais iznākums: izmaiņas ceļa locītavas sāpēs, kas noteiktas pēc VAS un izmaiņām sešos mēnešos.
Rezultāti un secinājumi
Pētījumā no 225 potenciālajiem dalībniekiem (vidējais vecums 58,8 [SN 9,5] gadi; 68 % sieviešu) placebo vai metformīna saņemšanai tālāk tika virzīti 107 (48 %). Pētījumu pabeidza 88 dalībnieki (82 %). Pēc sešiem mēnešiem vidējās izmaiņas VAS skalā bija -31,3 mm metformīna grupā un -18,9 mm placebo grupā (starpgrupu atšķirība -11,4 mm; 95 % TI no -20,1 līdz -2,6; p = 0,01), kas norāda uz efekta apmēru (standartizēto vidējo atšķirību) 0,43 (95 % TI 0,02—0,83).Visbiežākās blaknes bija caureja (15 % metformīna grupā, 8 % placebo grupā) un diskomforts vēderā (13 % metformīna grupā, 9 % placebo grupā).
Pētījuma autori secina, ka metformīna izmantošana simptomātiska ceļa locītavas OA gadījumā pacientiem ar aptaukošanos vai virssvaru var būt noderīga intervence.
Tās apstiprināšanai ikdienas praksē būtu nepieciešams lielāks pētījums ar plašāku pētāmo kopu.
Komentē Doc. Anda Kadiša
“OA ļoti bieži attīstās tieši ceļu locītavās, un tā daudzfaktoru attīstību ietekmē gan modificējami, gan nemodificējami apstākļi. Tāpēc būtiski atrast jaunas OA ārstēšanas iespējas, lai iespējami efektīvāk kavētu slimības progresēšanu. Daudzos pētījumos konstatēts, ka svara samazināšana pozitīvi ietekmē ceļa locītavas OA simptomus, mazina sāpes un stīvumu. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai precizētu, vai sāpes mazinošais efekts aplūkotajā pētījumā saistīts ar metformīna tiešo darbību vai tā radīto svara samazināšanos.”
Uztura bagātinātāji kombinācijā ar ārstniecisko vingrošanu: nejaušināti kontrolēts pētījums
AVOTS: Liu W, Yu Y, Zhang Z, et al. Nutrition supplementation combined with exercise versus exercise alone in treating knee osteoarthritis: a double-blinded, randomised, placebo-controlled trial. Age Ageing, 2025; 54(2): afaf010. doi:10.1093/ageing/afaf010.
Lai novērtētu uztura bagātinātāju (UB, pārsvarā no glikozamīna sulfāta, hondroitīna sulfāta un rhizoma drynariae) efektivitāti kombinācijā ar uzraudzītu ārstniecisko vingrošanu (ĀFK) ceļa locītavas osteoartrīta gadījumā, tika veikts divkārt maskēts, nejaušināts, ar placebo kontrolēts viencentra pētījums, kurā kombinēta terapija (UB + ĀFK) salīdzināta ar ĀFK vienu pašu.
Metodes
Pētījumā iekļāva 65 dalībniekus (40—75 gadus vecus) ar ceļa locītavas OA. Pēc nejaušības principa dalībnieki tika iedalīti UB + ĀFK grupā vai placebo (P) + ĀFK grupā. Intervence ilga sešus mēnešus. Primārais pētījuma iznākums bija WOMAC (Western Ontario and McMaster Universities Osteoarthritis Index) rādītājs. Sekundārie iznākumi — fiziskā funkcija un veiktspēja, apakšējo ekstremitāšu spēks un seruma biomarķieri.
Rezultāti un secinājumi
No pētījumā iekļautajiem 65 dalībniekiem to pabeidza 56 (86 %). Pēc trīs mēnešiem konstatēts, ka minimāli klīnisko atšķirību WOMAC kopējā rādītājā sasniedz vairāk pacientu UB + ĀFK grupā (19/30 [63,3 %]) iepretī P + ĀFK grupas dalībniekiem (8/26 [30,8 %]; p < 0,01). Pēc sešiem mēnešiem rezultāti bija līdzīgi (UB + ĀFK grupā 19/30 [63,3 %] un P + ĀFK 10/26 [38,5 %]; p < 0,05). Tāpat pēc sešiem mēnešiem UB + ĀFK grupā tika konstatēts ievērojamāks samazinājums WOMAC locītavu stīvuma rādītājā nekā P + ĀFK grupā (p < 0,05).
Kopumā novērots, ka pēc sešiem mēnešiem ceļa locītavas OA pacientiem samazinājies sāpju rādītājs pēc VAS un vērojami uzlabojumi 30 sekunžu krēsla stāvēšanas testā. Tomēr šie paši indikatori UB + ĀFK grupā bija novēroti jau pēc trim mēnešiem (p < 0,05).
Pētījuma autori secina, ka UB + ĀFK ir pārāka intervence nekā ĀFK monoterapijā un klīniskais uzlabojums kombinētā terapijā sagaidāms ātrāk.
Komentē Doc. Anda Kadiša
“Daudzu pētījumu rezultāti par UB efektu OA terapijā atšķiras, kas, iespējams, saistāms ar pētījumu dažādo plānojumu un atšķirīgajiem iekļaušanas kritērijiem. Pēdējos gados publicētie pētījumu sistemātiskie pārskati un meta–analīzes uzrāda, ka OA gaitu pozitīvi iespaido glikozamīna sulfāts, hondroitīna sulfāts un omega–3.
Tomēr jāatceras, ka UB var ietekmēt OA gaitu, bet ne novērst vai likvidēt OA. Nozīmējot UB, noteikti jāņem vērā arī OA radioloģiskā stadija: jo vēlīnāka stadija, jo mazāks sagaidāmais efekts. UB lietošanas kursa ilgums 3—6 mēneši.”
Pretsāpju medikamentu lietošanas tendences pacientiem ar osteoartrītu. Īrijas dati
AVOTS: French HP, Cunningham J, Bennett K, et al. Patterns of pain medication usage and self-reported pain in older Irish adults with osteoarthritis: A latent class analysis of data from the Irish Longitudinal Study on Ageing. BMC Musculoskelet Disord, 2024; 25(1): 773. Published 2024 Oct 2. doi:10.1186/s12891-024-07854-8.
Sāpes ir galvenais iemesls, kāpēc pacients dodas pie ārsta. Šajā pētījumā identificēta un aprakstīta saikne starp pretsāpju medikamentu lietošanu un paša ziņotām sāpēm ≥ 50 gadus veciem OA pacientiem. Pētījums veikts Īrijas populācijā un papildus izvērtēti arī ar sāpēm un medikamentu lietošanu saistītie sociālekonomiskie un klīniskie faktori.
Metodes
Šī bija sekundāra datu analīze no šķērsgriezuma pētījuma TILDA (The Irish Longitudinal Study on Ageing), dati izgūti par 1042 pacientiem ar OA diagnozi.
Tika veikta OA vadlīnijās parasti iekļauto medikamentu lietošanas analīze: neopioīdu analgētiķi (piemēram, paracetamols), lokāli un perorāli lietojamie NSPL, opioīdi un uztura bagātinātāji. Klīniskās pacientu apakšgrupas identificēja pēc medikācijas paradumiem un pašvērtētas sāpju smaguma pakāpes.
Rezultāti
No analīzē iekļautajiem 1042 pacientiem pretsāpju medikamentus lietoja 358 (34,4 %): perorālus NSPL (17,5 %), analgētiķus (11,4 %), opioīdus (8,7 %).
Uztura bagātinātājus (glikozamīnu/hondroitīnu) lietoja 8,6 % dalībnieku un lokāli NSPL — 1,4 %.
Dalībnieki pēc paradumiem klasificēti trīs klasēs: I — mazs medikamentu patēriņš/nav sāpju (n = 382; 37 %), II — mazs medikamentu patēriņš/vidējas sāpes (n = 523; 50 %), III — vidējs medikamentu patēriņš/vidējas sāpes (n = 137; 13 %). Ar II un III klasi saistīts sliktāk novērtēts veselības stāvoklis un nozīmīgāki miega traucējumi. Depresīvā spektra traucējumi saistīti ar II klasi, bet pensijas vecums ar III klases medikācijas paradumiem.
Komentē Doc. Anda Kadiša
“Izteiktāka sāpju intensitāte ietekmē OA pacientu psihoemocionālo stāvokli, padziļina depresiju, stresu un miega traucējumus, rada prasību lielākās devās un biežāk lietot dažādus pretsāpju medikamentus, savukārt tas var veicināt nopietnāku blakņu attīstību. Tāpēc ir svarīgi katrai osteoartrīta stadijai piemērot efektīvāko un drošāko terapiju un, ja ir jālieto pretsāpju medikamenti, pielāgot to devu un lietošanas ilgumu.”
Seruma mikroelementu loma osteoartrīta attīstībā: pētījums ar Mendaļa randomizāciju
AVOTS: Zeng W, Hong E, Ye W, et al. Mendelian randomization of serum micronutrients and osteoarthritis risk: focus on zinc. Nutr J, 24, 38 (2025). https://doi.org/10.1186/s12937-025-01100-0.
Osteoartrītu no patofizioloģiskā viedokļa var raksturot ar skrimšļa degradāciju, osteofītu formēšanos locītavās, izmaiņām sinoviālajā šķidrumā, kas rada sāpes locītavās, stīvumu un funkcionālus traucējumus. OA kompleksās etioloģijas dēļ — ģenētika, mehāniska slodze, aptaukošanās, vecums — izpratne par slimības patoģenēzi, īpaši molekulārā līmenī, vēl tikai veidojas. Mikroelementi ir svarīgi normālas fizioloģiskas funkcijas un metaboliskā līdzsvara nodrošināšanā, tomēr to saistība ar OA nav pilnībā izprasta.
Metodes
Pētījuma mērķis bija izvērtēt potenciālu kauzālu saistību starp 15 svarīgiem mikroelementiem un OA risku, izmantojot divu paraugu un daudzvariantu Mendeļa randomizācijas pieeju. Dati tika izgūti no lielas perspektīvas kohortas. Pētījumā uzsvars likts uz cinka ietekmi attiecībā uz OA risku, tāpēc daudzvariantu analīzē tika ņemti vērā tādi faktori kā ĶMI un intensīva fiziskā slodze, lai novērtētu neatkarīgu cinka un OA riska saistību.
Rezultāti un secinājumi
Divu paraugu Mendeļa randomizācijas analīzē secināts, ka cinks ir pozitīvi saistīts ar OA risku (OR = 1,045, 95 % TI 1,009—1,082, p = 0,015). Šī saistība saglabājas statistiski nozīmīga arī pēc jaucējfaktoru kontroles daudzvariantu analīzē, norādot uz neatkarīgu cinka efektu. Citi mikroelementi (Ca, Fe, D vitamīns) neuzrādīja statistiski nozīmīgu saistību ar OA risku.
Šā pētījuma rezultāti iedrošina apsvērt mikroelementu (Zn) iekļaušanu OA ārstēšanas un prevencijas stratēģijā.
Jāturpina pētījumi, lai noskaidrotu specifiskus bioloģiskos mehānismus, ar kādiem cinks iedarbojas uz osteoartrīta attīstību.
Komentē Doc. Anda Kadiša
“Pašreizējā OA terapija ietver farmakoloģisku un nefarmakoloģisku terapiju pirms ķirurģiskas ārstēšanas. Tomēr ar šiem pasākumiem saslimstību ar OA nevar novērst pilnībā, taču nefarmakoloģisko profilaksi var uzlabot ar dzīvesveidu un uzturu. OA ir saistīts ar mikroelementiem, kas var uzlabot OA gaitu, kaitēt vai abējādi, — tas atkarīgs no mikroelementu veida un līmeņa. Mikroelementu statusu nosaka ārējās vides (uztura) un iekšējie faktori (individuālā mikroelementu uzsūkšanās un metabolisms, ģenētiskā nosliece, vecums un dzimums). Turklāt mikroelementu loma ir atkarīga ne tikai no to satura, bet arī no mijiedarbības. Šajā pētījumā no vairākiem mikroelementiem tieši cinkam konstatēta saistība ar risku OA attīstībai. Lai apstiprinātu cinka un citu mikroelementu devas, koncentrācijas un mijiedarbības ietekmi uz OA gaitu, tādējādi novēršot un ārstējot OA, nepieciešami turpmāki pētījumi.”
Zināšanas, attieksme un prakse. NSPL un osteoartrīts: šķērsgriezuma pētījums
AVOTS: Gong, D. et al. (2024) ‘Knowledge, attitude, and practice toward nonsteroidal anti-inflammatory drugs among osteoarthritis patients: a cross-sectional study’, Scientific reports, 14(1), p. 24953. doi:10.1038/s41598-024-76171-w.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) kā biežāk izmantotā medikamentu grupa OA terapijā uzrādījusi nozīmīgu efektivitāti sāpju un iekaisuma mazināšanā. Lokālus NSPL rekomendē OARSI (OA Research Society International), īpaši pacientiem ar citām blakusslimībām (gastrointestinālām, kardiovaskulārām). Perorālu NSPL lietošanu lielākoties rekomendē ilgstošām vidēji stiprām līdz stiprām sāpēm. Tomēr ārstēšanu nozīmīgi ietekmē pacientu kognīcija, attieksme un reālie medikamentu lietošanas paradumi. Šajā pētījumā analizētas OA pacientu zināšanas, attieksme un ikdienas ieradumi (knowledge, attitude, practice, KAP) attiecībā uz NPSL lietošanu.
Materiāli un metodes
Šajā šķērsgriezuma pētījumā iekļauti OA pacienti, kas no 2024. gada janvāra līdz martam stacionēti universitātes slimnīcā Ķīnā. Rezultāti par KAP un respondentu demogrāfiskā informācija iegūta ar pētījuma vadītāju izstrādātas anketas palīdzību.
Iekļaušanas kritēriji:
- pastāvīgas locītavu sāpes vismaz vienu mēnesi,
- rentgenoloģiski locītavu spraugas paplašināšanās, subhondrāla kaulu skleroze un/vai cistiskas izmaiņas kombinācijā ar osteofītu formāciju,
- ierobežota locītavu mobilitāte ar rīta stīvumu ne vairāk kā 30 minūtes,
- locītavu deformācija vai tūska,
- kustoties dzirdama locītavu krepitācija.
Izslēgšanas kritēriji: nevēlēšanās piedalīties pētījumā, kognitīvi traucējumi.
Rezultāti
Pētījumā piedalījās 645 pacienti, no kuriem 89,8 % bija virs 45 gadu vecuma (61,1 % sieviešu). Vidējie zināšanu (komunikācija ar ārstu, zināšanas par OA, NSPL, zāļu veidiem, efektiem, efektivitāti, blaknēm, medikamentu nosaukumiem), attieksmes (pieredzētā NSPL efektivitāte, vēlme lietot NSPL, spēja tolerēt blaknes) un ikdienas ieradumu (proaktīva informācijas meklēšana par NSPL un OA, komunikācijas uzturēšana ar ārstu, līdzestība terapijai un rekomendācijām) rezultāti bija attiecīgi 16,26 ± 3,79 (iespējamā variācija 0—24), 18,12 ± 1,99 (5—35) un 29,20 ± 5,52 (10—50).
Ar strukturālo vienādojumu modeļa palīdzību tika konstatēts, ka ikdienas ieradumus tieši iespaido pacientu attieksme, kuri šobrīd lieto NSPL (β = 0,978, p < 0,001). Tāpat tiešs efekts uz ikdienas ieradumiem ir to pacientu attieksmei, kuri šobrīd nelieto NSPL. Pētījumā secināts, ka adekvātas zināšanas par NSPL ir priekšnoteikums pieņemt pareizu ar NSPL lietošanu saistītu lēmumu un ka attieksmei pret šiem medikamentiem ir nozīmīgs starpnieka efekts.
Šis pētījums uzsver nepieciešamību veicināt pacientu zināšanas par OA un NSPL, īpaši par lietošanu, potenciālajām blaknēm un iespējām no tām izvairīties. Apmēram 60 % pacientu bija gatavi iegūt papildu informāciju plašsaziņas līdzekļos, izglītojošās aktivitātēs un no ārstniecības personām.
Komentē Doc. Anda Kadiša
“Vairāk nekā 65 % OA pacientu lieto NSPL vai opioīdus. Ikdienas praksē labāku ārstēšanas efektu un līdzestību var iegūt, ja pacients izprot slimību, tās gaitu un ārstēšanas ietekmi. Daudzi OA pacienti ilgstoši un sistēmiski lieto NSPL. Zināms, ka ilgstoša nekontrolēta NSPL lietošana var radīt dažādas blaknes (gastrointestinālas, kardiovaskulāras, renālas). Tāpēc ir ļoti svarīga pacientu izpratne par šo medikamentu drošumu un efektivitāti, jo tas var mazināt NSPL ļaunprātīgu lietošanu un labāk novērtēt efektivitātes līmeni.”
