Vienam no aizgājušā mēneša varoņiem pieder darbs «Dejas uz palodzes pie atvērta loga» – par to, kā daži, šajā dzīvē izdejojušies, no palodzes nokāpj atpakaļ istabā, citi izkrīt vai izlec pa logu, bet ir arī tādi, kas paliek sēžam uz palodzes, šūpodami kājas pāri malai… Decembra mēneša notikumi ar personālijām arī atgādināja savdabīgas dejas.
Valsts sekretāra Muciņa aizrotēšana no veselības sfēras; Nacionālā veselības dienesta direktora Taubes atlūgums; veselības eksministres Circenes ievēlēšana Latvijas farmācijas milža padomē; psihoterapeita (?) Rudzīša blogs par vardarbību, kas satracināja sabiedrisko domu... Dažādības dēļ visi šie gadījumi nav saberami vienā maisā, taču, lūkojot personāliju dejas, vairākkārt radās ētiskas dabas jautājumi.
Vai papīru formalitātes (Latvijai noslēgts līgums ar ES un Eiropas tirdzniecības zonas valstīm, taču mazā pacienta Dāvja gadījumā klīnika tika atrasta Filadelfijā) ir augstākas par pacienta dzīvību? Un cik lielā mērā valsts nevarēšana sabiedrībai jāaizlāpa ar labdarību?
Ja augsta līmeņa ierēdnis pēc amata beigām ieņem vadošu amatu privātā struktūrā - kā noņemt šaubu ēnu, ka tā nav pateicība par kādu pagātnē sniegtu pakalpojumu?
Vai ārsta-blogu autora arguments "valoda ir valoda, un nevar pateikt tik perfekti, ka visi sapratīs vienu un to pašu" iztur kritiku? Un kā tas nākas, ka cilvēku, kas spoži gaismojies mediju uzmanības centrā, pēkšņi pārbauda Veselības inspekcija, jo viņš nav reģistrējies ārstniecības personu reģistrā, - vai vienam cilvēkam jānonāk divu biedrību krustugunīs, lai uz viņa fona kārtotu psihologa/psihoterapeita likumisko regulējumu Latvijā?
Pirms daudziem gadiem dzirdēju ētikas pasniedzēja Ata Zakatistova stāstu par Jāni Absolūtistu un Pēteri Relatīvistu. Satiekas šamējie, lai parunātu par ētiku. Jānis Absolūtists saka: "Kamēr cilvēki nebūs godīgi, nekas labs arī nenotiks." - "Kāds tur godīgums! Visa tā runāšana par ētiku ir tikai acu mālēšana. Ja kādam ko vajag, tas ir labs. Ja kādam kas traucē, tas ir slikts," atbild Pēteris. Kas atliek? Gaidīt, kad visi būs godīgi, vai arī noplātīt rokas, ka tā nu tas ir. Jautājumi par ētiku ir sarežģīti, tā sacīja A. Zakatistovs. Taču atbilde ir vienkārša. Ētikas kodols ir uzticēšanās. Vai varam uzticēties konkrētam cilvēkam, institūcijai, valstij? Vai varam uzticēties paši savai sirdsapziņai?
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Bipolārie traucējumi (BT) gados vecākiem pieaugušajiem bija saistīti ar statistiski nozīmīgi augstāku kopējo mirstību 8 gadu novērošanas periodā, salīdzinot ar vecuma un dzimuma ziņā pielīdzinātu vispārējās populācijas grupu; vidējais dzīvildzes laiks BT pacientiem bija saīsināts par vairāk nekā 3 mēnešiem.
Eiropas Neiroķirurgu asociācijas Jauno neiroķirurgu apmācības kursi pirmo reizi notiks Rīgā, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku. Ar savām zināšanām dalīsies gan Eiropas Neiroķirurgu asociācijas prezidents Claudius Thome (Insbruka, Austrija), gan vairāk nekā 50 citi vadošie Eiropas neiroķirurgi un augstskolu pasniedzēji.
Secināts, ka kardiovaskulāro slimību (KVS) pacientiem ir paaugstināts hospitalizācijas risks pēc akūta gastroenterīta. Turklāt – jo vairāk blakusslimību, jo augstāks risks. Pētījuma autori veica retrospektīvu kohortas pētījumu ASV un dati norāda – svarīga mērķtiecīga KVS pacientu uzraudzība un ārstēšanas stratēģija augsta riska pieaugušajiem visās vecuma grupās, ne tikai senioriem.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Eiropas Neiroķirurgu asociācijas Jauno neiroķirurgu apmācības kursi pirmo reizi notiks Rīgā, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku. Ar savām zināšanām dalīsies gan Eiropas Neiroķirurgu asociācijas prezidents Claudius Thome (Insbruka, Austrija), gan vairāk nekā 50 citi vadošie Eiropas neiroķirurgi un augstskolu pasniedzēji.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Dažādas elpceļu un citu lokāciju infekcijas ir vadošs saslimstības iemesls senioru vidū visā pasaulē. Liela daļa pacientu, kas atrodas sociālās aprūpes namos ir daudz ievainojamāki pret tādām infekcijām kā Covid-19 vai gripa un ar lielāku iespējamību saņems antibakteriālu terapiju ārstēšanas procesā, veicinot antimikrobiālās rezistences attīstības riskus. Ziņots, ka pārnēsājamie augstas efektivitātes daļiņu filtri (HEPA) efektīvi samazina gaisā esošo mikrobu daudzumu, tādēļ veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai HEPA filtri samazina respiratorisko infekciju epizožu skaistu aprūpes namu iemītnieku vidū.
Secināts, ka kardiovaskulāro slimību (KVS) pacientiem ir paaugstināts hospitalizācijas risks pēc akūta gastroenterīta. Turklāt – jo vairāk blakusslimību, jo augstāks risks. Pētījuma autori veica retrospektīvu kohortas pētījumu ASV un dati norāda – svarīga mērķtiecīga KVS pacientu uzraudzība un ārstēšanas stratēģija augsta riska pieaugušajiem visās vecuma grupās, ne tikai senioriem.