Skābeklis veselības aprūpes asinsritē

02.08.2012.

Re, kā – budžeta grozījumos veselības nozare tikusi pie gandrīz 19,5 miljoniem latu, vēl 7 miljoni tiks meklēti iekšējās rezervēs. Kaut “skābekļa padeve” vajadzīga lielāka – 34,6 miljoni latu, ieguvums nozaru griezumā ir teju lielākais.

Kas ir skābeklis veselības aprūpes sistēmai?

Tiks gan diagnostiskajiem un laboratorajiem izmeklējumiem (10,7 milj. latu), gan mātes un bērna veselības uzlabošanas pasākumu komplektiņam (1,09 milj. latu), gan speciālistu un dienas stacionāru pakalpojumu apmaksai (8,1 milj. latu), gan rindu mazināšanai uz endoprotezēšanas operācijām (897 tūkst. latu) un citiem vitāli svarīgiem pasākumiem: kompensējamajiem medikamentiem, gaidīšanas rindu mazināšanai uz stacionāro rehabilitāciju, invazīvās kardioloģijas programmām, mikroķirurģijai pieaugušajiem un izgulējumu ārstēšanai. Vēl 10 miljonus latu Veselības ministrija grib “izprasīt” Stradiņa slimnīcai – un, ja atceramies, ka veselības ministre sevi pieteikusi kā “smagsvaru”, ir pamatotas cerības uz pozitīvu iznākumu... Veselības aprūpes sistēma bez naudas nevar pastāvēt – skaidrs, taču nauda ir tikai kā pulksteņa atspere, kas uzvelk mehānismu. Un tad lielais jautājums – vai mazie zobratiņi iekšpusē nav sabojājušies, apjukuši, kamēr atsperi groza šurpu turpu? Nauda bieži tiek piesaukta kā skābeklis veselības aprūpes asinsritē. Bet maldīgi. Īstais skābeklis ir cilvēki. Cilvēki, kas savas darbošanās algoritmu un vērtības nemaina, ikreiz pielāgojoties naudas oderes biezumam. Bet dara, cik var – un iespējami labāk. Tādi cilvēki, par kādiem var lasīt Doctus augusta numurā. Ģimenes ārsts, kas strādā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas pierobežā un bez liekas klīrēšanās un čīkstēšanas domā, ka ārstam jāpielāgojas pacientam – ja pacients atnāks un ārsta tajā brīdī nebūs, tad diez vai viņš savu pacientu izārstēs. Tik vienkārši. Vai kā bērnu oftalmoloģe Sandra Valeiņa: “Mums vēl daudz kas sasniedzams, nekur neaizbraucot, tepat Latvijā. Tie nav naudas darbi. Tie ir sirds darbi.”

Jūsu Doctus

Raksts žurnālā

Augusts 2012

Lasītākais Doctus.lv

Diabēta pēda

Diabēta pēda traumatologa skatījumā

Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.

L. Raga–Kagaine16.03.2023.

Karjera

Sirds ķirurgs Ivars Brečs: Ceļā uz izaugsmi

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs IVARS BREČS pēc rezidentūras strādā plecu pie pleca ar saviem skolotājiem. Kopā ar viņiem ir veicis unikālas operācijas, glābjot cilvēku dzīvību. Stažējies Vācijā — sirds ķirurģijas centrā Drēzdenē, regulāri apmeklē Eiropas un pasaules kardiotorakālo ķirurgu kongresus un kursus. Pašlaik paralēli tiešajiem pienākumiem darbojas zinātnē un raksta promocijas darbu.

M. Lapsa22.03.2023.

Bruksisms

Dienas un nakts bruksisms. Iemesli, teorijas un risinājumi

Bruksisms ir stāvoklis, kad novēro zobu rīvēšanu vai saspriegošanu, pārsvarā naktī miega laikā. Taču arī dienas laikā var būt sastopams bruksisms, kad cilvēks stipri sasprindzina žokļa muskulatūru un saspriež zobus, cilvēki to paši arī pamana. To mēdz saukt par dienas bruksismu, kas visbiežāk asociēts ar psihisku spriedzi.

N. Bērziņa09.03.2023.

Personības

JĀNIS SOKOLOVS, otorinolaringologs: Pragmatiķis, kuru saista sarežģītas lietas

Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.

M. Lapsa08.03.2023.

Koronārā sirds slimība

Veloergometrija. Rezultātu interpretācija un taktika ģimenes ārsta praksē

Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]

I. Mintāle, B. Vītola07.03.2023.

Ožas traucējumi

Ožas pārbaude senioriem var palīdzēt paredzēt veselības problēmas

Problēmas ar ožu var palīdzēt prognozēt ar vecumu saistītu veselības problēmu risku, norāda Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas Otolaringoloģijas, galvas un kakla ķirurģijas nodaļas pētnieki.

Doctus31.03.2023.

Magnijs

Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?

Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]

A. Kriviņa03.03.2023.

Būvniecība

Sāk RPNC jaunā Ambulatorā centra būvniecību

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Tvaika ielā 2, Lieldienu dārza pļavā sākušies aktīvi celtniecības darbi. Jaunais Ambulatorais centrs būs jau trešais RPNC centrs, kas veicinās ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem.

Doctus31.03.2023.

Otīts

Vidusauss iekaisums. Kopīgais un atšķirīgais bērniem un pieaugušajiem

Ausu sāpes ir viena no biežākajam sūdzībām, ar kurām pacienta vecāki nekavējoties dodas pie ģimenes ārsta vai otorinolaringologa. Vidusauss iekaisums ir viens no šā simptoma cēloņiem. Lai gan to uzskata galvenokārt par bērnu slimību, tā sastopama arī pieaugušajiem.

V. Serga, K. Dambergs14.03.2023.

Onkoloģiskās slimības

Atbildes un jautājumi par onkoloģisku pacientu

Viens no ģimenes ārsta prakses pamatuzdevumiem ir vēža (resnās zarnas, dzemdes kakla vēža, krūts un prostatas) skrīnings, attiecīgi sekojot arī onkoloģisku pacientu aprūpei un uzraudzībai. Kad ikdienas praksē iekrājas neskaidri jautājumi par onkoloģisku pacientu aprūpi, atceramies par “zvanu draugam”. Šajā rubrikā ģimenes ārsti uzdod jautājumus onkoloģei ķīmijterapeitei Lindai Jurginauskai.

A. Pūce, D. Misiņa, G. Šmite, L. Jurginauska23.03.2023.

Veselības aprūpes finansēšana

LĪGA MEŅĢELSONE: Kādas pārmaiņas gaidīt veselības nozarē?

Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?

D. Ričika15.03.2023.