Skābeklis veselības aprūpes asinsritē

Tiks gan diagnostiskajiem un laboratorajiem izmeklējumiem (10,7 milj. latu), gan mātes un bērna veselības uzlabošanas pasākumu komplektiņam (1,09 milj. latu), gan speciālistu un dienas stacionāru pakalpojumu apmaksai (8,1 milj. latu), gan rindu mazināšanai uz endoprotezēšanas operācijām (897 tūkst. latu) un citiem vitāli svarīgiem pasākumiem: kompensējamajiem medikamentiem, gaidīšanas rindu mazināšanai uz stacionāro rehabilitāciju, invazīvās kardioloģijas programmām, mikroķirurģijai pieaugušajiem un izgulējumu ārstēšanai. Vēl 10 miljonus latu Veselības ministrija grib “izprasīt” Stradiņa slimnīcai – un, ja atceramies, ka veselības ministre sevi pieteikusi kā “smagsvaru”, ir pamatotas cerības uz pozitīvu iznākumu... Veselības aprūpes sistēma bez naudas nevar pastāvēt – skaidrs, taču nauda ir tikai kā pulksteņa atspere, kas uzvelk mehānismu. Un tad lielais jautājums – vai mazie zobratiņi iekšpusē nav sabojājušies, apjukuši, kamēr atsperi groza šurpu turpu? Nauda bieži tiek piesaukta kā skābeklis veselības aprūpes asinsritē. Bet maldīgi. Īstais skābeklis ir cilvēki. Cilvēki, kas savas darbošanās algoritmu un vērtības nemaina, ikreiz pielāgojoties naudas oderes biezumam. Bet dara, cik var – un iespējami labāk. Tādi cilvēki, par kādiem var lasīt Doctus augusta numurā. Ģimenes ārsts, kas strādā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas pierobežā un bez liekas klīrēšanās un čīkstēšanas domā, ka ārstam jāpielāgojas pacientam – ja pacients atnāks un ārsta tajā brīdī nebūs, tad diez vai viņš savu pacientu izārstēs. Tik vienkārši. Vai kā bērnu oftalmoloģe Sandra Valeiņa: “Mums vēl daudz kas sasniedzams, nekur neaizbraucot, tepat Latvijā. Tie nav naudas darbi. Tie ir sirds darbi.”

Jūsu Doctus