PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Braukšanas prasmes un kanabinoīdu lietotāju uztvere par drošību: nejaušināts klīniskais pētījums

Doctus
Braukšanas prasmes un kanabinoīdu lietotāju uztvere par drošību: nejaušināts klīniskais pētījums
Pixabay.com
Pieaugot kanabinoīdu legalizācijai un izmantošanai medicīniskos nolūkos, nepieciešams saprast, kādu ietekmi tas atstāj uz braukšanas spējām. Lai noskaidrotu, kā auto vadīšanu ietekmē kanabinoīdu smēķēšana ar dažādu Δ9–tetrahidrokanabinola (THC) saturu, kādi ir efekti atkarībā no smēķēšanas ilguma, tika veikts divkārtnepārredzams, ar placebo kontrolēts paralēli nejaušināts klīniskais pētījums.

Pētījumā tika rekrutēti kanabinoīdu lietotāji, kuri smēķēja placebo vai THC 5,9 % vai 13,4 % koncentrācijā ad libitum jeb pēc savas vēlēšanās – cik bieži un cik daudz vēlējās. Pētījuma galvenais iznākums bija Composite Drive Score (CDS), kas sastāvēja no pamata braukšanas simulācijas mainīgajiem, kas tika izvērtēti pirms smēķēšanas un vairākos laika posmos pēc smēķēšanas. Papildu tika noteikta paša dalībnieka uztvere par braukšanas spējām un to, vai radušies kādi traucējumi.

No 191 kanabinoīdu lietotājiem, 118 (61,8 %) bija vīrieši, vidējais vecums bija 29.9 gadi. Vidējais dienu skaits mēnesī, kurās tika lietots kāds kanabinoīds, bija 16,7. Dalībnieki pēc nejaušības principa tika iedalīti placebo grupā (63 jeb 33 %), 5,9 % THC grupā (6 jeb 34,6 %) un 13,4 % THC grupā (62 jeb 32,5 %). Salīdzinot ar placebo, THC grupās ievērojami samazinājās CDS rezultāts 30 minūtes (Cohen d=0,59 [95 % TI 0,28–0,90]; p < 0,001) un 1 stundu un 30 minūtes (Cohen d = 0,55 [95 % TI 0,24–0,86]; p < 0,001) pēc smēķēšanas ar robežlīnijas atšķirībām 3 stundas un 30 minūtes pēc smēķēšanas (Cohen d = 0,29 [95 % TI -0,02–0,60]; p = 0,07). CSD rezultāts starp placebo un smēķētājiem vairs neatšķīrās 4 stundas un 30 minūtes pēc smēķēšanas (Cohen d = -0,03 [95 % TI -0,33–0,28]; p = 0,87). CDS rezultātu neietekmēja THC saturs vai lietošanas intensitāte (daudzums x biežums) pēdējos sešos mēnešos, neskatoties uz to, ka pēcsmēķēšanas THC koncentrācija asinīs bija augstāka tiem, kas bija ar augstāku lietošanas intensitāti. Vēl tika novērots, ka THC grupās bija izteiktāka vēlme sēsties pie stūres uzreiz pēc smēķēšanas, vēl vairāk šim skaitlim pieaugot 1 stundu un 30 minūtes pēc smēķēšanas, neskatoties uz to, ka braukšanas prasmes nav atgriezušās pirms smēķēšanas līmenī.

Pētnieki secina, ka kanabinoīdu smēķēšana ietekmē auto vadīšanas prasmes, taču nevar tikt balstīta uz THC koncentrāciju asinīs vai THC saturu cigaretē. Dalībnieku vēlme braukt pēc 1 stundas un 30 minūtēm pēc smēķēšanas norāda uz maldīgu drošības sajūtu vadot auto. Lielākajai daļai indivīdu auto vadīšanas prasmes atgriežas apmēram 4 stundas un 30 minūtes pēc smēķēšanas.

Avots: Marcotte TD, Umlauf A, Grelotti DJ, et al. Driving Performance and Cannabis Users’ Perception of Safety: A Randomized Clinical Trial . JAMA Psychiatry. Published online January 26, 2022. doi:10.1001/jamapsychiatry.2021.4037