PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Antibiotiku lietošana pirmo divu dzīves gadu laikā saistīta ar hroniskām saslimšanām vēlāk

Doctus
Bērniem, kuri pirmo divu dzīves gadu laikā ir lietojušo antibiotikas, ir augstāks astmas, elpošanas ceļu alerģiju, ekzēmas, celiakijas slimības, aptaukošanās un uzmanības deficīta risks vēlākos gados.

Pētnieki analizēja 14 572 bērnu veselības datus (2003. – 2011.gads), 70 % bija lietojuši vismaz vienu reizi antibiotikas pirmo divu dzīves gadu laikā, biežāk antibiotikas tika izrakstītas elpošanas ceļu vai auss infekciju dēļ.

Pētījuma rezultāti pastiprina hipotēzi, ka mikrobiomam ir nozīmīga loma imunitātes, vielmaiņas un uzvedības attīstībā.

Ņemot vērā, ka daudzas hroniskas slimības attīstās bērnībā, pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka antibiotiku lietošanai šajos nozīmīgajos attīstības periodos ir ietekme uz mikrobiomu un tādejādi uz hronisku saslimšanu attīstību.

Iepriekš veiktos pētījumos analizēja saistību starp antibiotiku lietošanu un atsevišķām slimībām, tad šajā pētījumā analizēja saistību starp antibiotiku lietošanu un daudzām saslimšanām. Pētījumā atklāja, ka antibiotiku lietošana ir saistīta ar vielmaiņas slimībām (aptaukošanās, liekais svars), imunoloģiskām slimībām (astma, pārtikas alerģija, siena drudzis un kognitīvi traucējumi), bet efekts atšķīrās no antibiotiku veida. Cefalosporīniem bija saistība ar vairāku saslimšanu riku un unikāli ar autisma un pārtikas alerģiju risku.

Pētnieki atklāja arī, ka risks pieaug ar antibiotiku kursu skaitu un jo agrāk dzīves laikā tās tiek lietotas, īpaši augsts tas ir pirmajos 6 dzīves mēnešos.

Pētījuma rezultāti pierāda plašu un aizkavētu agrīnās dzīves periodā lietotu antibiotiku ietekmi uz hronisku slimību attīstību. Ārstiem vajadzētu īpaši izvērtēt antibiotiku lietošanu bērna pirmo divu dzīves gadu laikā, īpaši vieglu saslimšanu gadījumā.  

AVOTS: Aversa Z, Atkinson EJ, Schafer MJ, et al. Association of Infant Antibiotic Exposure With Childhood Health Outcomes. Mayo Clinic Proceedings, 2020

 

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Mazkustīgums saistīts ar smagāku Covid-19 norisi un pat nāvi

Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus