Mātes svars pirms grūtniecības ietekmē zīdaiņa augšanas reakciju uz mātes pienu
Pētījumā pierādīja, ka krūts piena sastāvs var atšķirties atkarībā no mātes svara grūtniecības iestāšanās laikā un tas var vēlāk ietekmēt zīdaiņa augšanu un attīstību.
ASV un citur pasaulē arvien pieaug bērnu skaits ar aptaukošanos. Lai gan daudzos pētījumos ir apstiprināts, ka krūts barošanai ir aizsargājošs efekts pret aptaukošanos vēlākos gados, tomēr līdz šim nebija īsti zināmi iemesli, kādēļ tas tā ir.
Krūts piensā ir iekaisuma olbaltumvielas, piemēram, audzēja nekrozes faktors alfa (TNF-α) un interleikīns seši (IL-6), kā arī hormoni, piemēram, insulīns un leptīns, un pretiekaisuma polinepiesātinātās taukskābes, piemēram, omega-3 (DHA) un omega-6 (EPA). Ja un kā to mijiedarbība var ietekmēt zīdaiņu augšanu, nav zināms.
Pētnieku grupa nolēma atklāt saistību starp šiem savienojumiem asinīs un mātes pienā agrīnā pēcdzemdību periodā sievietes ar normālu ĶMI un ar lieko svaru / aptaukošanos pirms grūtniecības, lai noteiktu, vai šīs sastāvdaļas korelē ar zīdaiņu augšanu vecumā no 4 līdz 8 nedēļām.
33 sieviešu grupā tika salīdzināts polinepiesātināto taukskābju, iekaisuma marķieru un hormonu daudzums ar zīdaiņa svaru, augumu, glavas apkārtmēru un ķermeņa tauku daudzumu 4 – 8 nedēļas pēc dzemdībām. Pētnieki atklāja, ka mātes piena iekaisuma marķieru īpašības ir saistītas ar zīdaiņu augšanu neatkarīgi no mātes svara pirms grūtniecības. Tomēr zīdaiņiem, kas dzimuši mātēm ar lieko svaru vai aptaukošanos bija sliktāki augšanas rādītāji.
Zīdaiņiem, kuri dzimuši mātēm ar neveselīgu svaru var būt metaboliski ieprogrammēts, ka tiem ir mazāk labvēlīga augšanas reakcija uz mātes pienu. Pētnieki norāda, ka šie rezultāti jāņem vērā, plānojot grūtniecību, liekais svars un aptaukošanās var būt riska faktors nelabvēlīgiem augšanas rezultātiem zīdaiņiem.
AVOTS: Henry Nuss, Abby Altazan, Jovanny Zabaleta, Melinda Sothern, Leanne Redman. Maternal pre-pregnancy weight status modifies the influence of PUFAs and inflammatory biomarkers in breastmilk on infant growth. PLOS ONE, 2019; 14 (5): e0217085