PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Zems D vitamīna līmenis piedzimstot saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku vēlākos gados

Doctus
D vitamīna deficīts piedzimstot un agrā bērnībā saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku vēlākā bērnībā un pusaudžu gados, secināts pētījumā.

Pētnieki novēroja 775 bērnus no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Zems D vitamīna līmenis tika definēts kā D vitamīns serumā piedzimstot mazāk kā 11 ng/ml un mazāk kā 25 ng/ml agrā bērnībā.

Salīdzinot ar bērniem, kuri piedzima ar adekvātu D vitamīna līmeni:

  • Bērniem, kuri piedzima ar zemu D vitamīna līmeni bija par 60 % augstāks paaugstināta sistoliska asinsspiediena risks 6 un 18 gadu vecumā;
  • Bērniem, kuriem pastāvīgi saglabājās zems D vitamīna līmenis agrā bērnībā bija divkāršs paaugstināta sistoliska asinsspiediena risks 3 un 18 gadu vecumā.

Šobrīd nav rekomendāciju veikt sijājošo atlasi visām grūtniecēm un jaundzimušajiem uz D vitamīna līmeni. Šī pētījuma rezultāti raisa pārdomas, ka šāda sijājošā atlase iespējams ir nepieciešama, lai savlaicīgi atklātu un ārstētu D vitamīna deficītu jau grūtniecības laikā un zīdaiņa vecumā, tādejādi mazinot augsta asinsspiediena risku vēlākos gados.

Pētnieki norāda, ka šobrīd nav zināms opimālais cirkulējoša D vitamīna līmenis grūtniecības laikā un agrā bērnībā, šis līmenis būtu jānoskaidro lielos populāciju pētījumos.

AVOTS: Wang G, Liu X, Bartell TR, et al. Vitamin D Trajectories From Birth to Early Childhood and Elevated Systolic Blood Pressure During Childhood and AdolescenceHypertension, 2019

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus