Smagas psihiskās slimības skāra 7,3 % pacientu ar hronisku nieru slimību (HNS), kas ir par 56 % augstāka izplatība nekā vispārējā populācijā. Psihiskās slimības klātbūtne bija saistīta ar paaugstinātu mirstību, savukārt bipolārie traucējumi bija saistīti ar paātrinātu nieru funkcijas pasliktināšanos.
Informācija Veselības statistikas datubāzē rāda, ka 2021. gadā Latvijā uzskaitē bija 19 004 pacienti ar šizofrēnijas, šizotipisko traucējumu un murgu (F20—F29) diagnozi jeb 1013,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Katru gadu šim pacientu skaitam nāk klāt vairāk nekā 200 pacientu (2021. gadā — 239). Šizofrēnija var būt invaliditāti izraisoša un dzīves kvalitāti graujoša slimība, tāpēc izpratne par slimības pārvaldību un atpazīšanu ir būtiska ne tikai psihiskās veselības speciālistiem, bet nozarē kopumā.
Parkinsona slimības (PS) prodroma fāze var ilgt vairāk kā 10 gadus. Tāpēc riska faktoru, blakusslimību un pirmo klīnisko pazīmju kopuma atpazīšana ir svarīga, lai izprastu PS iemeslus un attīstības procesu, kā arī sniegtu agrīnu palīdzību riska pacientiem.
Vai ir atšķirības smadzeņu garozas biezumā pacientiem ar klīniski augsta riska (KAR) šizofrēniju, pirmreizēju psihozes epizodi (PPE) un jau ilgstošu šizofrēnijas diagnozi?
Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
Ģimenes ārsta praksē ik dienu ~ 40 % gadījumu uz konsultāciju ierodas pacienti, kuriem ir dažādi psihiski traucējumi. No psihotiskajiem traucējumiem zināmākā — bet ne izplatītākā — slimība šajā grupā ir šizofrēnija.
Kaut arī zināms, ka pieaugušajiem pacientiem ar šizofrēnijas diagnozi ir paaugstināts pašnāvību risks, iepriekš veiktie pētījumi nav pienācīgi aprakstījuši suicīda riska raksturlielumus šiem pacientiem dzīves laikā.
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Šizofrēnija ir plaši izplatīta slimība visā pasaulē. Pasaules literatūras dati liecina, ka gadā ar šizofrēniju saslimst apmēram 1,5 miljoni cilvēku. [17] Slimības gadījumu sastopamība pasaulē pieaugušajiem variē no 1 līdz 17 uz 1000 cilvēkiem. [12] Citi dati vēsta, ka šizofrēnija sastopama apmēram 1 % pasaules iedzīvotāju. [10]
Pētnieki analizēja ilgstošas antipsihotiskās terapijas drošumu pacientiem ar šizofrēniju. Pētījums apliecina, ka augstāka mirstība bija periodos, kad medikamenti netika lietoti.
Kopš cilvēki suni pieradināja, uzticīgais, paklausīgais un aizsargājošais dzīvnieks ir nodrošinājis tā īpašniekam biedriskumu un emocionālu labsajūtu. Tagad jauna pētījuma rezultāti liek domāt, ka, atrodoties blakus "cilvēka labākajam draugam" jau no agras bērnības, var būt ieguvums veselībai, samazinot šizofrēnijas attīstības iespējas pieaugušā vecumā.
Vientulība saistīta ar daudziem negatīviem aspektiem, kas atstāj sekas uz veselību. Depresija, pašnāvnieciskas domas, pozitīvas domāšanas trūkums, slikts miegs, fizioloģiskas izmaiņas (paaugstināts rīta kortizola līmenis, pro–iekaisuma gēna ekspresija), neapmierinātība ar dzīvi — tā ir tika daļa no vientulības smagās nastas.
Pastāv pieņēmums, ka cilvēkiem ar smagām psihiskām saslimšanām (SPS) – šizofrēnija, bipolāri traucējumi un smaga depresija – ir augstāks kardiovaskulāro slimību risks, bet līdz šim tam trūka pierādījumu.
Pētījumā, kas veikts Toronto Universitātē (Kanādā) veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri cieš no šizofrēnijas un bērnībā vai agrā jaunībā pret viņiem ir bijusi vērsta vardarbība, ir piecreiz lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu.
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Limfadenopātija bērniem ir bieža — līdz 50 % veselu bērnu var būt palpējams palielināts limfmezgls. Galvenie bērnu limfadenopātijas iemesli ir lokālas vai sistēmiskas infekcijas, retāk — autoimūnas un neoplastiskas slimības. Rakstā skaidrota taktika akūta un subakūta limfadenīta gadījumā bērniem.
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
