Veselīgs uzturs var palīdzēt cīņā ar hroniskām sāpēm
Veselīgs uzturs var samazināt hronisku sāpju smagumu, nodrošinot pacientiem vienkāršu un pieejamu veidu, kā labāk pārvaldīt savu stāvokli.
Hroniskas sāpes
Hroniskas sāpes vairākās ķermeņa zonās saistītas ar kardiovaskulāru disfunkciju
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Traumas bērnībā palielina hronisku sāpju risku pieaugušā vecumā
Fiziska, seksuāla vai emocionāla vardarbība vai nolaidība, atsevišķi vai kopā ar cita veida bērnības traumām, palielina hronisku sāpju un ar to saistīto invaliditātes risku pieaugušā vecumā.
Pasaulē miljoniem cilvēku sadzīvo ar hroniskām sāpēm un psihiskās veselības simptomiem
Gandrīz 1 no 20 pieaugušajiem ASV vienlaikus cieš no hroniskām sāpēm un trauksmes vai depresijas, kā rezultātā rodas funkcionāli ierobežojumi ikdienas dzīvē.
Meklējot līdzsvaru starp kanabinoīdu lietošanu – riski un ieguvumi
2019.gada dati rāda, ka pasaulē vairāk kā 23,8 miljoniem cilvēku ir kanabinoīdu atkarības sindroms – tā ir trešā biežāk lietotā viela pasaulē pēc alkohola un cigaretēm. Lai izvērtētu, kā cannabis, kanabinoīdi un uz marihuānas bāzes esoši medikamenti ietekmē cilvēka veselību, tika veikts lietussarga pārskats no tādām datu bāzēm kā PubMed, PsychInfo, Embase.
Hronisku sāpju gadījumā pieaug antidepresantu lietošana, bet vai tie ir efektīvi?
Jaunos pētījumos atklāts, ka daži antidepresanti var būt efektīvi atsevišķu hronisku sāpju slimību ārstēšanā, bet citiem trūkst pārliecinošu pierādījumu par to efektivitāti.
Hroniskas sāpes saistītas ar sliktu fizisko, garīgo veselību un paaugstinātu Covid-19 risku
Personas, kurām ir hroniskas sāpes 44 gadu vecumā, biežāk ziņo par sliktu vispārējo veselību, sliktu psihisko veselību un bezdarbu, kad viņiem ir 50 un 60 gadi, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Hronisku sāpju pacients. Ārstēšana un izaicinājumi. I daļa
Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem.
Atziņas par hroniskām sāpēm
Eiropas sāpju apvienība (Pain Alliance Europe) ziņo, ka apmēram 100 miljoni cilvēku Eiropā cieš hroniskas sāpes — tās izteikti negatīvi iespaido gan cilvēka emocionālo, gan funkcionālo un arī ekonomisko sfēru. Tās ir sāpes, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus un ārstēšanai padodas grūtāk nekā akūtas sāpes, tāpēc ir grūti risināms uzdevums ikdienas ārsta praksē.
Hroniskas iegurņa sāpes. Diferenciāldiagnostika un ārstēšanas iespējas
Hroniskas iegurņa sāpes (HIS) ir pastāvīgas vai intermitējošas sāpes mazajā iegurnī vai vēdera lejasdaļā, kuras ilgst 3—6 mēnešus. HIS novēro kā sievietēm, tā vīriešiem, sievietēm sāpes nav saistītas ar dismenoreju. [1] Hroniskas iegurņa sāpes rada funkcionālu nespēju un jāārstē ilgstoši — medikamentozi, invazīvi. Pat pacienta rūpīgā izmeklēšanā dažreiz ir grūti atrast sāpju cēloni.
Opioīdu devas samazināšana nepazemina pacientu apmierinātības rādītāju
Pētījumā ar gandrīz 2500 pacientiem, kuri lietoja augstas opoīdu devas vismaz 6 mēnešus, pierādīja, ka opioīdu devas samazināšana nepazemina pacientu apmierinātības rādītājus.
Galvassāpes. Ģimenes ārsts vaicā, neirologs atbild
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Muguras sāpes. Vai iespējams izvairīties no sāpju hronificēšanās?
Hroniskas muguras sāpes ir viena no biežākajām balsta—kustību aparāta slimībām, un tās izraisa izteiktus veselības un dzīves kvalitātes ierobežojumus.
Hroniskas galvassāpes un depresija
Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.
Lasītākais Doctus.lv
Mazas un stabilas aizkuņģa dziedzera cistas visticamāk ir nekaitīgas: PACYFIC dati
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
RSU šogad pabeidz 212 jaunie ārsti un 23 farmaceiti
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
Melna kafija, garāka dzīve
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Diabēta zāles samazina migrēnas biežumu uz pusi, samazinot spiedienu smadzenēs
Cukura diabēta zāles, kas pazemina smadzeņu šķidruma spiedienu, uz pusi samazina migrēnas dienu skaitu mēnesī, liecina jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Neirologu akadēmijas (EAN) kongresā 2025. gadā.
Vai olīveļļa var pasargāt no noteiktiem krūts vežā veidiem?
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 86
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 201
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 364
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 209
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 359
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 317
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 559
Ķ
- Ķirurģija 203
L
M
N
- Narkoloģija 42
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 416
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 264
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 237
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 287
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 157
R
S
- Sabiedrības veselība 357
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 100