Miegam kā fizioloģiskam un dinamiskam procesam ir sevišķi svarīga loma organisma normālā funkcionēšanā, un tā laikā vairākkārt mainās miega fāzes un cikli. Savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar miega problēmu diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un profilaksi. Kopā ir sešas miega slimību grupas. Nefarmakoloģiska ārstēšana ir ļoti būtiska praktiski visu miega traucējumu ārstēšanā, tomēr rakstā sniegts arī priekšstats par medikamentozās terapijas iespējām dažādu miega slimību gadījumā.
Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.
Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kam raksturīga hroniska miegainība dienas laikā, halucinācijas, miega paralīze un katapleksija (saļimšanas epizodes pozitīvu emociju rezultātā). Narkolepsijas sastopamība ir 3—16 uz 10 000, bet Epilepsijas un miega medicīnas centra uzraudzībā pašlaik atrodas pieci pacienti.
Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]
Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.
Ēšanas paradumi ir saistīti ar urīna nesaturēšanas simptomiem pusmūža sievietēm. Piemēram, augstāks ļoti apstrādātu gatavu pārtikas produktu un ātro uzkodu patēriņš palielināja stresa simptomu un steidzamas urīna nesaturēšanas risku. Lielāks augļu patēriņš un kvalitatīvāks uzturs kopumā samazināja stresa urīna nesaturēšanas risku.
Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.
Mūsdienu medicīnā antihistamīna līdzekļi, īpaši H1 receptoru blokatori, ieņem būtisku vietu alerģisku slimību ārstēšanā. Tie ir pirmās izvēles medikamenti tādām izplatītām patoloģijām kā alerģisks rinīts, nātrene, angioedēma un alerģisks konjunktivīts.
Laikā ierobežota ēšana (time-restricted eating, TRE) tiek postulēta kā alternatīva kalorijas ierobežojošai ēšanai, lai samazinātu svaru. Tomēr, svara zudums nebūt ne viennozīmīgi atspoguļo uzlabojumu metaboliskajā profilā un vice versa. Pētījuma autori salīdzināja astoņu stundu TRE, 15 % kaloriju ierobežošanas un neierobežotas ēšanas efektu uz svaru, ķermeņa kompozīciju, uzņemto kaloriju daudzumu, glikēmiskajiem rādītājiem un metabolisko mainīgumu.
