Insulta risks dzīves laikā globālā, reģionālā un valstu līmenī
Globāli katram ceturtajam pieaugušajam pēc 25 gadu vecuma ir risks, ka būs insults dzīves laikā, secināts pētījumā.
Globāli katram ceturtajam pieaugušajam pēc 25 gadu vecuma ir risks, ka būs insults dzīves laikā, secināts pētījumā.
Insults ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, kas izraisa perēkļainu smadzeņu šūnu bojājumu un simptomus, kuri ilgst vairāk nekā 24 stundas. Insults rodas asinsvada nosprostojuma (išēmisks insults jeb cerebrāls infarkts) vai asinsvada plīsuma dēļ (hemorāģisks insults).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežākā aritmija pasaulē: 2010. gadā ar šo aritmiju slimoja 21 miljons vīriešu un 13 miljoni sieviešu. Lielāka ĀF sastopamība un izplatība ir attīstītajās valstīs. [1; 2]
Nākotnē perorālos asins šķīdinātājus varēs aizstāt ar vakcīnu, lai mazinātu atkārtotu insultu risku trombu dēļ, nepalielinot smagu asiņošanu risku, secināts jaunā pētījumā.
Osteoproze un sekojoši lūzumi pacientiem pēc insulta paaugstina saslimstības un mirstības risku, kā arī rada sociālekonomisku slogu.
Pacientiem ar sepsi ir paaugstināts insulta vai miokarda infarkta risks pirmās četras nedēļas pēc izrakstīšanas no stacionāra, secināts pētījumā.
Cilvēkiem, kuriem bijis insults, ir divkāršs lielāks demences attīstības risks, secināts lielākajā līdz šim veiktajā šāda veida pētījumā.
Krūts barošana ir laba ne tikai bērniem, bet arī mātēm. Pieaug pierādījumu skaits, ka krūts barošana samazina insulta risku sievietēm pēcmenopauzes vecumā.
Paaugstināts insulta vai kardiovaskulāro slimību risks ir novērojams sabiedrībās, kur vidējais nātrija patēriņš pārsniedz 5 g dienā, secināts PURE pētījumā.
Paaugstināta testosterola/ estradiola attiecība sievietēm pēc menopauzes saistīta ar paaugstināu miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas risku 12 gadu periodā.
Ja pacientam ir infarkts vieglā formā vai tranzistora išēmiska lēkme (TIL), klopidogrela un aspirīna kombinācija var novērst smagāka insulta attīstību turpmākajās 90 dienās, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The New England Journal of Medicine.
Priekšnoteikums efektīvai rokas funkcijai ir laba un pilnvērtīga pleca locītavas funkcija. Sāpes plecā paralizētajā rokā pēc pārciesta insulta ir bieža komplikācija, kas kavē pacienta funkcionālo atveseļošanos, pagarina stacionēšanas ilgumu, var izraisīt depresiju, pasliktina dzīves kvalitāti. [1]
Cilvēkiem, kuri guļ ilgāk par 8 stundām diennaktī ir paaugstināts insulta risks, secināts Kembridžā veiktā pētījumā. Šis risks dubultojas gados vecākiem cilvēkiem, kuri parasti guļ ilgāk nekā vidēji cilvēki. Tomēr pētnieki saka, ka vēl arvien ir neskaidrības par šo saistību un ir nepieciešami papildu pētījumi.
Pusmūža gados vairāk nekā divu alkoholisko dzērienu izdzeršana ik dienu paaugstina insulta risku vairāk nekā tradicionālie riska faktori (augsts asinsspiediens un cukura diabēts), secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Stroke.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.