Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Līdz šim veikti nejaušināti pētījumi norāda, ka ir pavisam neliela atšķirība klīniskajā iznākumā, endovaskulāras trombektomijas laikā vai pirms tās lietojot alteplāzi intravenozi. Efektivitātes un drošuma rādītāji paliek neskaidri, īpaši maz analizēti ne tik biežu notikumu risks kā simptomātiska intrakraniāla asiņošana.
Jaunākās pieejamās vadlīnijas rekomendē kā sistoliskā asinsspiediena mērķi noteikt 150 mmH vai pat 130 mmHg pieaugušajiem, kas sasnieguši 60 gadu slieksni. Tomēr, pastāv dažādi riski intensīvai asinsspiediena terapijai, kas novērojami nekavējoši, piemēram, sinkope, reiboņi, kritieni, kamēr nevēlamo kardiovaskulāro notikumu risks mazinās tikai ar laiku. Īpaši būtiski saprast, kādi ir ieguvumi un riski intensīvai asinsspiediena mazināšanai pacientiem ar ierobežotu dzīvildzi.
ASV nevēlami kardiovaskulāri notikumi ir atbildīgi par katru ceturto nāves gadījumu. Katru gadu apmēram 605 000 amerikāņu piedzīvo pirmo miokarda infarktu un apmēram 610 000 – pirmo insulta epizodi.
Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuriem ir arī kognitīvi traucējumi, var būt lielāks insulta, infarkta vai nāves risks, nekā citiem cilvēkiem ar cukura diabētu, kuriem nav kognitīvu traucējumu liecina jauns pētījums.
Ilgtermiņa antikoagulantu lietošana nepieciešama, lai novērstu insulta risku pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Kā viena no pētījumu aktualitātēm ir antikoagulantu lietošanas drošums un efektivitāte ļoti vecu pacientu (80 gadi un vairāk) grupā.
Pieci bērnības riska faktori, kas var prognozē insultu un infarktu pieaugušā vecumā, ir identificēti pēc līdz pat pusgadsimta ilgas novērošanas pasaulē lielākajā, starptautiskajā perspektīvā sirds un asinsvadu slimību pētījumā.
Lielā novērošanas pētījumā atklāja, ka sirds komplikācijas viena mēneša laikā pēc išēmiska insulta ir ļoti izplatītas. Šis "insulta-sirds sindroms" var palielināt insultu pārcietušajiem nāves, miokarda infarkta vai atkārtota insulta risku piecu gadu laikā.
Insultam var būt daudz iemeslu. Aterotrombotisku insultu izraisa trombs, kas veidojas no plāksnēm, kas uzkrājas smadzeņu asinsvados. Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir šāda veida insults un kuriem ir arī augstāks triglicerīdu līmenis asinīs, var būt lielāks risks iegūt vēl vienu insultu vai citas sirds un asinsvadu problēmas pēc viena gada, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, bet tiem ir zemāks triglicerīdu līmenis.
Pacientiem ar augstu lipoproteīnu (a) un augstu koronāro artēriju kalcija rādītāju (CAC) nākamajos 10 gados ir vairāk nekā par 20 % paaugstināts infarkta vai insulta risks, liecina daudzcentru pētījuma rezultāti.
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”.
9. novembrī Eiropas un Pasaules insulta organizāciju rīkotajā virtuālajā konferencē īpašā ceremonijā tika godināti insulta ekselences centri. Izcili novērtēta Stradiņa slimnīcas Insulta vienība. Balvu — “Angels Initiative—The Spirit of Excellence Award” — saņēma Neiroloģijas nodaļas vadītāja asoc. prof. Evija Miglāne.
Sievietēm, kurām saglabājas karstuma viļņi un nakts svīšana pēc menopauzes ir par 70 % lielāka iespējamība, ka būs stenokardija, miokarda infarkts un insults, secināts pētījumā.
Izpētīts, ka ārstēšanu ar levotiroksīnu ir droši pārtraukt katram ceturtajam pacientam no 60 gadu vecuma, un vairogdziedzera funkcija saglabājas adekvāta gadu bez medikamenta lietošanas. Pētījums veikts 58 ģimenes ārstu praksēs Nīderlandē.
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
