Sievietēm un vīriešiem ir lielākā daļa sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska faktoru ir vienādi, atklāts lielā starptautiskā pētījumā. Šis bija pirmais šāda veida pētījums, kurā iekļauti cilvēki ne tikai no valstīm ar augstu ienākumu līmeni, bet arī no valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur SAS slogs ir vislielākais.
Sociālā izolācija un vientulība ir saistīta ar par aptuveni 30 % palielinātu infarkta vai insulta risku, vai nāves risku, no kādas no šīm slimībām. Pētījumā arī norādītas, ka trūkst datu par intervencēm, kas var uzlabot sirds un asinsvadu veselību cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti vai vientuļi.
Cilvēki, kuriem ģenētiski ir lielāks insulta risks, var samazināt šo risku pat par 43 %, ievērojot veselīgu kardiovaskulāru dzīvesveidu, liecina jauns pētījums.
Lai gan depresija ir izplatīta problēma cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, dažiem cilvēkiem depresijas simptomi var būt vairākus gadus pirms insulta, liecina jauns pētījums. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuriem attīstījās insults, depresijas simptomi bija pirms insulta sākuma un vēl vairāk pasliktinājās pēc insulta.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Līdz šim veikti nejaušināti pētījumi norāda, ka ir pavisam neliela atšķirība klīniskajā iznākumā, endovaskulāras trombektomijas laikā vai pirms tās lietojot alteplāzi intravenozi. Efektivitātes un drošuma rādītāji paliek neskaidri, īpaši maz analizēti ne tik biežu notikumu risks kā simptomātiska intrakraniāla asiņošana.
Jaunākās pieejamās vadlīnijas rekomendē kā sistoliskā asinsspiediena mērķi noteikt 150 mmH vai pat 130 mmHg pieaugušajiem, kas sasnieguši 60 gadu slieksni. Tomēr, pastāv dažādi riski intensīvai asinsspiediena terapijai, kas novērojami nekavējoši, piemēram, sinkope, reiboņi, kritieni, kamēr nevēlamo kardiovaskulāro notikumu risks mazinās tikai ar laiku. Īpaši būtiski saprast, kādi ir ieguvumi un riski intensīvai asinsspiediena mazināšanai pacientiem ar ierobežotu dzīvildzi.
ASV nevēlami kardiovaskulāri notikumi ir atbildīgi par katru ceturto nāves gadījumu. Katru gadu apmēram 605 000 amerikāņu piedzīvo pirmo miokarda infarktu un apmēram 610 000 – pirmo insulta epizodi.
Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuriem ir arī kognitīvi traucējumi, var būt lielāks insulta, infarkta vai nāves risks, nekā citiem cilvēkiem ar cukura diabētu, kuriem nav kognitīvu traucējumu liecina jauns pētījums.
Ilgtermiņa antikoagulantu lietošana nepieciešama, lai novērstu insulta risku pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Kā viena no pētījumu aktualitātēm ir antikoagulantu lietošanas drošums un efektivitāte ļoti vecu pacientu (80 gadi un vairāk) grupā.
Pieci bērnības riska faktori, kas var prognozē insultu un infarktu pieaugušā vecumā, ir identificēti pēc līdz pat pusgadsimta ilgas novērošanas pasaulē lielākajā, starptautiskajā perspektīvā sirds un asinsvadu slimību pētījumā.
Lielā novērošanas pētījumā atklāja, ka sirds komplikācijas viena mēneša laikā pēc išēmiska insulta ir ļoti izplatītas. Šis "insulta-sirds sindroms" var palielināt insultu pārcietušajiem nāves, miokarda infarkta vai atkārtota insulta risku piecu gadu laikā.
Insultam var būt daudz iemeslu. Aterotrombotisku insultu izraisa trombs, kas veidojas no plāksnēm, kas uzkrājas smadzeņu asinsvados. Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir šāda veida insults un kuriem ir arī augstāks triglicerīdu līmenis asinīs, var būt lielāks risks iegūt vēl vienu insultu vai citas sirds un asinsvadu problēmas pēc viena gada, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, bet tiem ir zemāks triglicerīdu līmenis.
Pacientiem ar augstu lipoproteīnu (a) un augstu koronāro artēriju kalcija rādītāju (CAC) nākamajos 10 gados ir vairāk nekā par 20 % paaugstināts infarkta vai insulta risks, liecina daudzcentru pētījuma rezultāti.
Insulīnneatkarīgs diabēts jaunākiem iedzīvotājiem ir slimība, kas ir nonākusi mūsdienu medicīnas priekšplānā. Tiek lēsts, ka gandrīz 34 miljoni cilvēku ASV dzīvo ar 2. tipa cukura diabētu (CD) un ka 7,3 miljoni no šiem cilvēkiem pašlaik nav diagnosticēti. Vidējais slimības sākuma vecums ir 40 gadi, bet laika gaitā vecuma slieksnis samazinās. [1; 10]
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri nebija vakcinēti pret gripu, statīnu lietošanas uzsākšana bija saistīta ar retākām slimnīcā diagnosticētām pneimonijām un citām akūtām elpceļu infekcijām; tomēr netika konstatēta būtiska saistība starp statīnu lietošanas uzsākšanu un slimnīcā diagnosticētas gripas risku.
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
Daži atopiskā dermatīta (AD) ārstēšanas veidi ir saistīti ar paaugstinātu jostas rozes (herpes zoster, HZ) risku, taču ierobežoti dati liecina, ka paaugstināts risks var būt saistīts arī ar pašu AD neatkarīgi no terapijas. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp AD un HZ pieaugušajiem Apvienotajā Karalistē un izpētīt ārstēšanas lomu šajā saistībā.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
