Garas darba stundas ir saistītas ar paaugstinātu insulta risku
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir augstāks insulta risks, īpaši, ja garas stundas tiek strādāta 10 gadus un ilgāk, secināts pētījumā.
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir augstāks insulta risks, īpaši, ja garas stundas tiek strādāta 10 gadus un ilgāk, secināts pētījumā.
KRISTAPS KRAFTE ir digitālās medicīnas entuziasts, jauns cilvēks, kurš Kopenhāgenas universitātē absolvējis maģistra programmu “Inovācijas veselības aprūpē” un atgriezies Latvijā, lai iegūtās zināšanas iedzīvinātu realitātē.
Ceturtdien, 23. martā, Milānā Eiropas Insulta kongresa ietvaros norisinājās tradicionālās izcilības balvas „Angels Awards” pasniegšanas ceremonija. Šis ir apbalvojums, ko pasniedz insulta vienībām, kuru darbu starptautiski atzīti eksperti novērtējuši kā augstākajiem standartiem atbilstošu.
Somijā veiktā pētījumā secināts, ka mērena holesterīna uzņemšana ar uzturu vai vienas olas apēšana ikdienā, nav saistīta ar paaugstinātu insulta risku.
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.
Samazinot zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnu, samazinās infarkta un insulta risks, ideālā ZBL holesterīna vērtība ir zem 100 mg/dL. Bet vai tas var būt par zemu? Jaunā pētījumā atklāts, ka ZBL holesterīns zem 70 mg/dL var paaugstināt hemorāģiska insulta risku sievietēm.
Pieaugušajiem ar veselīgu svaru, bet mazkustīgu dzīvesveidu, var būt tāds pats infarkta vai insulta risks kā pieaugušajam ar lieko svaru, secināts pētījumā.
Cilvēkiem, kuri uzturā lieto daudz šķiedrvielu un pilngraudu produkutu, ir zemāks neinfekciju slimību risks, nekā cilvēkiem, kuri uzturā retāk lieto šos produktus. Savukārt saistība starp zemas glikēmiskās slodzes un zema glikēmiskā indeksa produktiem vēl arvien ir neskaidra.
Preeklampsija vai cita veida hipertensija grūtniecības laikā paaugstina insulta risku vēlāk dzīves laikā, šo risku var mazināt ilgstoši lietojot aspirīnu.
Globāli katram ceturtajam pieaugušajam pēc 25 gadu vecuma ir risks, ka būs insults dzīves laikā, secināts pētījumā.
Insults ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, kas izraisa perēkļainu smadzeņu šūnu bojājumu un simptomus, kuri ilgst vairāk nekā 24 stundas. Insults rodas asinsvada nosprostojuma (išēmisks insults jeb cerebrāls infarkts) vai asinsvada plīsuma dēļ (hemorāģisks insults).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežākā aritmija pasaulē: 2010. gadā ar šo aritmiju slimoja 21 miljons vīriešu un 13 miljoni sieviešu. Lielāka ĀF sastopamība un izplatība ir attīstītajās valstīs. [1; 2]
Nākotnē perorālos asins šķīdinātājus varēs aizstāt ar vakcīnu, lai mazinātu atkārtotu insultu risku trombu dēļ, nepalielinot smagu asiņošanu risku, secināts jaunā pētījumā.
Osteoproze un sekojoši lūzumi pacientiem pēc insulta paaugstina saslimstības un mirstības risku, kā arī rada sociālekonomisku slogu.
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Priekšlaicīga menopauze nav tikai hormonāla problēma, tā daudzām sievietēm ir dziļi emocionāla. Jauns pētījums atklāj, ka gandrīz 30 % sieviešu piedzīvo depresiju, un tā nav tikai hormonu zuduma, bet arī bēdu, identitātes un atbalsta sistēmu problēma.