Zināms, ka hipertensīvā slimība, kas sākusies grūtniecības laikā, var saglabāties un pat klīniski pasliktināties pēcdzemdību periodā. Nav skaidrs, cik bieži sastopam persistējošu un smagas gaitas hipertensiju šajā populācijā.
Pētnieki ir atklājuši veidu, kā identificēt grūtnieces, kurām ir preeklampsijas risks – nopietns traucējums, kam raksturīgs augsts asinsspiediens un nieru darbības traucējumi, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, krampjus un pat nāvi. Stāvokļa radītās komplikācijas ir otrs galvenais mātes nāves cēlonis visā pasaulē.
Nelabvēlīgu grūtniecības iznākumu gadījumā bieži vien tiek novērota patoloģiska placentas attīstība, iekaisums, asinsvadu disfunkcija, kas kļūst par palaidējmehānismu subklīniskai kardiovaskulārai slimībai, kura pēc dzemdībām saglabājas vai progresē. Lai noskaidrotu saistību starp pieciem nopietniem nevēlamiem grūtniecības iznākumiem un ilgtermiņa išēmiskas sirds slimības risku mātēm, tika veikts kohortas pētījums Zviedrijā.
Lai noskaidrotu, vai mātes hipertensīvā slimība grūtniecības laikā ietekmē bērnu ilgtermiņā (no dzimšanas līdz jaunieša vecumam), Dānijā tika veikts plašs kohortas pētījums, kurā tika iekļauti 2 437 718 Dānijas iedzīvotāji, kuri dzimuši no 1978–2018.gadam.
Hipertensija grūtniecības laikā, īpaši preeklampsija, var būt psihisku slimību cēlonis bērniem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Hypertension.
Preeklampsija vai cita veida hipertensija grūtniecības laikā paaugstina insulta risku vēlāk dzīves laikā, šo risku var mazināt ilgstoši lietojot aspirīnu.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Kofeīns ir viena no visbiežāk lietotajām vielām pasaulē. Tas ir atrodams dažādos dabīgos produktos un var tikt uzņemts arī tīrā, sintētiski iegūtā veidā. Lielākā daļa pētījumu ar cilvēkiem ir novērošanas pētījumi, un tie galvenokārt fokusējas uz kofeīnu saturošiem dzērieniem un pārtikas produktiem.
63 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā kustas par maz. To apliecina jaunākā pētījuma "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati. Turpretī 33 % respondentu uzskata, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, bet tikai 1 % aptaujāto norāda, ka kustas pārāk daudz.
