Katram piektajam bērnam ar obstruktīvu miega apnoju (OSA) un preoperatīvi ieplānotu stacionēšanu intensīvās terapijas nodaļā pēc tonsilektomijas piedzīvotas respiratoras komplikācijas. Pie šādas atziņas nonākuši pētījuma autori, kas veikuši viencentra novērojumu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži sastopamas respiratoriskas komplikācijas pēc tonsilektomijas pediatriskiem OSA pacientiem un kādi ir iespējamie riska faktori.
Cilvēkiem, kuri neārstē obstruktīvu miega apnoju, ir lielāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena jeb CPAP lietošana var palīdzēt samazināt šo risku, uzlabojot miega kvalitāti un saglabājot vienmērīgu gaisa plūsmu visas nakts garumā.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
Obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar ievērojami augstāku risku attīstīties tīklenes vēnu oklūzijai dažādās demogrāfiskajās grupās. Turklāt, pacientiem ar jau zināmu tīklenes vēnu oklūziju OMA veicina turpmāku oftalmoloģisku komplikāciju attīstību.
Miegam kā fizioloģiskam un dinamiskam procesam ir sevišķi svarīga loma organisma normālā funkcionēšanā, un tā laikā vairākkārt mainās miega fāzes un cikli. Savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar miega problēmu diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un profilaksi. Kopā ir sešas miega slimību grupas. Nefarmakoloģiska ārstēšana ir ļoti būtiska praktiski visu miega traucējumu ārstēšanā, tomēr rakstā sniegts arī priekšstats par medikamentozās terapijas iespējām dažādu miega slimību gadījumā.
Obstruktīva miega apnoja (OMA) un urīna inkontinence ir divi bieži sastopami veselības traucējumi, kas ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Kaut arī varētu šķist, ka tie ir divi ļoti dažādi un savstarpēji nesaistīti stāvokļi, arvien vairāk pierādījumu liek domāt, ka starp OMA un urīna nesaturēšanu tomēr pastāv potenciāla mijiedarbība.
Bezmiegs ierindojams starp biežākajām sūdzībām — medicīnisku palīdzību bezmiega dēļ meklējuši daudzi, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ap 15 % pieaugušo. Hroniska bezmiega biežums pieaug līdz ar vecumu, epidemioloģiskie dati liecina, ka bezmiega sastopamības rādītājs no 25 % pieaugušajiem pieaug līdz 50 % senioriem. [10]
Bērniem ar obstruktīvu miega apnoju ir augstāks nakts enurēzes risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pastāv pieņēmums, ka pēc adenotonsilektomijas veikšanas šiem bērniem nakts enurēze pāriet. Tomēr, iztrūkst pētījumu par nakts enurēzes iznākumiem bērniem, kas pēc nejaušības principa vai nu sāņēmuši nogaidošu terapeitisko taktiku, vai veikta tonsilektomija.
Gadījumos, kad koncentrējamies uz vienu slimību, nevis pacientu kopumā, sagaidāmais rezultāts nav tik veiksmīgs. Der izvērtēt, kas ārstēšanas taktiku un paredzamo rezultātu var būtiski ietekmēt.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]
Apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli cilvēkam miega laikā zūd, miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis un nepieciešamība pēc tā ir nepārvarama. Apmēram trešdaļu dzīves cilvēks pavada miegā. Miega laikā samazinās visu CNS daļu aktivitāte, īpaši garozā, kas spilgti izpaužas galvas smadzeņu biopotenciālu pierakstā — elektroencefalogrammā.
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
