PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Bērni ar obstruktīvo miega apnoju un nakts enurēzi: stāvoklis pēc adenotonsilektomijas

Doctus
Bērni ar obstruktīvo miega apnoju un nakts enurēzi: stāvoklis pēc adenotonsilektomijas
Pixabay.com
Bērniem ar obstruktīvu miega apnoju ir augstāks nakts enurēzes risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pastāv pieņēmums, ka pēc adenotonsilektomijas veikšanas šiem bērniem nakts enurēze pāriet. Tomēr, iztrūkst pētījumu par nakts enurēzes iznākumiem bērniem, kas pēc nejaušības principa vai nu sāņēmuši nogaidošu terapeitisko taktiku, vai veikta tonsilektomija.

Tāpēc tika veikta sekundāra datu analīze no daudzcentru nejaušināta klīniskā pētījuma (Childhood Adenotonsillectomy Trial), kas tika veikts terciārās aprūpes bērnu slimnīcā. Tika iekļauti 453 bērni vecumā no 5,0–9,9 gadiem ar vieglas vai vidējas gaitas obstruktīvu miega apnoju, pēc nejaušības principa tos vai nu novēroja vai veica adenotonsilektomiju. Bērna aprūpētāji izpildīja pediatrisko miega aptaujas anketu, kurā tika iekļauti jautājumi par slapināšanu gultā un novērošanu dinamikā – no pētījuma sākuma līdz 7 mēnešiem pēc pētījuma sākuma. Pētījuma galvenais iznākums bija nakts enurēzes izplatība pēc vecāku atbildēm uz pediatriskās miega aptaujas jautājumiem pētījuma sākumā un 7 mēnešus pēc pētījuma sākuma.

No sākotnēji pētījumā iekļautiem 453 bērniem, 393 tika analizēti turpmāk – no tiem 201 meitene (51, 1 %) ar vidējo vecumu pētījuma sākumā 6,54 gadi. Pētījuma sākuma bērnu skaits ar nakts enurēzi bija līdzīgs (2,6 %; 95 % TI, -0,12% – 0,07 %) abās grupās. Taču, pēc septiņiem mēnešiem, nakts enurēzes iespējamība novērošanas grupā bija apmēram divas reizes augstāka kā adenotonsilektomijas grupā (iespēju attiecība 2,0; 95 % TI 1,3–3,1). Bērniem pēc tonsilektomijas veikšanas tika novērots nakts enurēzes samazinājums (-11,0 %; 95 % TI -16,3 %–-5,7 %). Nakts enurēzes izplatība novērošanas grupā ievērojami nemainījās (-0,5 %; 95 % TI -5,4 %–6,4 %) pēc 7 mēnešiem. Un, kaut arī nakts enurēze retāk bija sastopama meitenēm (pielāgotā iespēju attiecība 0,53; 95 % TI 0,33–0,85), citi faktori kā vecums, etniskā piederība, aptaukošanās, apnojas–hipopnojas indekss nebija saistāms ar nakts enurēzes izmaiņām dinamikā.

Pētījuma veicēji secina, ka pēc sekundāras datu analīzes datiem varam spriest, ka adenotonsilektomijai ir pozitīvs efekts uz nakts enurēzes simptomu mazināšanos bērniem ar obstruktīvu miega apnoju. Jāturpina pētījumi, lai noaksidrotu, vai adenotonsilektomijai ir ilgtermiņa ieguvums un nakts enurēze pēc kāda ilgāka laika tomēr neatgriežas.

Avots: Snow A, Vazifedan T, Baldassari CM. Evaluation of Nocturnal Enuresis After Adenotonsillectomy in Children With Obstructive Sleep Apnea: A Secondary Analysis of a Randomized Clinical Trial. JAMA Otolaryngol Head Neck Surg. Published online September 09, 2021. doi:10.1001/jamaoto.2021.2303