Ožas traucējumi un trauslums ir bieži sastopami sindromi, kas saistīti ar novecošanos. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti, kas analizē šo stāvokļu saistību vienam ar otru, ir bijuši pretrunīgi. Lai apkopotu pieejamos pierādījumus par ožas funkcijas traucējumiem un trauslumu, veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Problēmas ar ožu var palīdzēt prognozēt ar vecumu saistītu veselības problēmu risku, norāda Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas Otolaringoloģijas, galvas un kakla ķirurģijas nodaļas pētnieki.
Traumatisks smadzeņu bojājums tiek saistīts ar īstermiņa ožas traucējumiem, bet līdz šim maz pētīta galvas traumu (tajā skaitā atkārtotu) ietekme uz subjektīviem un objektīviem ožas traucējumiem ilgtermiņā.
Nesen veikti pētījumi izsaka hipotēzi, ka teofilīna pievienošana sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem varētu būt efektīva Covid–19 izraisītu ožas traucējumu ārstēšanā. Lai izvērtētu šā medikamenta efektivitāti un drošumu kombinācijā ar sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem, salīdzinot to ar placebo, tika veikts otrās fāzes nejaušināts klīniskais pētījums.
Lai gan hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (saukts arī par deguna polipozi un hronisku polipozu rinosinusītu) nav dzīvībai bīstama slimība, tā būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi diagnosticēt, kā arī ātri un efektīvi nodrošināt nepieciešamo terapiju, lai maksimāli uzlabotu pacienta ikdienu.
Oža — neapzināti apstrādāta un relatīvi ignorēta — nosaka mūsu patiku pret ēdienu, ietekmē garastāvokli un brīdina par gaidāmajām briesmām: bojātu pārtiku, dūmiem, ķīmisko vielu noplūdi utt. Tikai tad, kad rodas ožas traucējumi, saprotam, cik lielā mērā lēmumu pieņemšanu ikdienā ietekmē ožas stimuli. [1]
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
