Pasaulē pirmā vairogdziedzera operācija tika veikta 1791. gadā — tika izņemta tikai viena daiva. Tolaik vairogdziedzera ķirurģijā bija ļoti augsta letalitāte, bet 19. gadsimtā, attīstot aseptiku un antiseptiku, hemostāzes principus, anestēzijas paņēmienus, attīstījās arī vairogdziedzera ķirurģija un rezultāti uzlabojās. [1] Minimāli invazīvas vairogdziedzera ķirurģijas sākumi meklējami 20. gadsimta 90. gadu beigās, kad pirmo reizi veikta minimāli invazīva videoasistēta tireoīdektomija. [2]
Asiņošana pēc tireoīdektomijas ir potenciāla dzīvību apdraudoša komplikācija bez zināmas uzticamas neinvazīvas metodes tās noteikšanai agrīni. Lai noskaidrotu, vai kakla apkārtmēra pieaugums pēc tireoīdektomijas varētu būt ticams agrīnas asiņošanas rādītājs, tika veikts kohortas pētījums.
Lai noskaidrotu, cik bieži starp lieliem, lēnu augošiem labdabīgiem vairogdziedzera audzējiem paralēli attīstās ļundabīgi veidojumi, tika veikts pētījums – analizēti četrpadsmit gadus perspektīvi ievākti dati no divām datu bāzēm par pacientiem, kam veikta tireoīdektomija terciārās klīnikās ASV (A) un Grieķijā (B).
Rīgas 1. slimnīcas ķirurģi Sergejs Kļimčuks un Irīna Liepiņa, kopā ar ķirurgu, viesprofesoru Albertas Daukša no Kauņas klīnikas, pirmo reizi Latvijā veica divas endoskopiskas vairogdziedzera operācijas caur padusi.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
