Dr. med. Aiga Stāka, gastroenteroloģe, interniste, PSKUS Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste, LU Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente
Zinātāji teic, ka vasaras mēnešos uz ķieģeļu tilta pār Ventu Kuldīgā bijis tik daudz cilvēku, ka nav bijis kur adatai nokrist... Tas priecē — nemaz nav tālu jābrauc, lai redzētu skaistas vietas. Tuvojas rudens — gan ar cerībām par mācībām klātienē, gan ar bažām, jo Covid–19 infekcija mūs nav pametusi.
Kas mūs sagaida jaunajā rudens Doctus numurā? Kādas īpašības nepieciešamas, lai kļūtu par “Gada docētāju”? Precizitāte un prasīgums! Godīga attieksme pret sevi un studentiem. Tieši šīs īpašības raksturo Latvijas Universitātes asoc. prof. Arnoldu Jezupovu. Par viņu lasiet rubrikā “Personība”.
Nav noslēpums, ka visbiežāk pie ārstiem pēc palīdzības vēršas multimorbīdi pacienti. Daudzi no viņiem lieto dažādus medikamentus, reizēm tā ir polipragmāzija. Nereti šīs medikamentu kombinācijas nav optimālas, reizēm ir pat nevēlamas. Kāda būtu optimālā terapija sirds mazspējas gadījumā pacientam ar blakusslimībām? Kā nekaitēt nierēm, lietojot cukura diabēta, antihipertensīvos, pretsāpju līdzekļus? Lasiet kolēģu Marinas Kovaļovas, Ilzes Puides un
Ievas Muižnieces rakstus.
Pilnīgi noteikti katram no mums bijis konflikts ar pacientu. Lielāks vai mazāks. Dažkārt konflikta pamatā ir šķietams sīkums, kas var izraisīt tā eskalāciju. Kā to nepieļaut? Noteikti vērts izlasīt Dr. Olafa Libermaņa ieteikumus.
Šī ir tikai neliela daļa no šā žurnāla satura. Esmu pārliecināta, ka ikkatrs atradīs sev ko ikdienas praksē noderīgu. Lai mums izdodas!
Peptiskas kuņģa čūlas gadījumi ir dažādi — no tādiem, kad čūla sadzijusi pati un nav bijusi nepieciešama iejaukšanās, līdz tādiem, kad attīstījušās vairākas komplikācijas, kas ir dzīvībai bīstamas, piemēram, asiņošana un perforācija.
Cukura diabēts, arteriāla hipertensija un hroniskas sāpes ir trīs slimības, kas visā pasaulē nopietni ietekmē pacienta dzīvildzi. To veiksmīga pārvaldība ir stūrakmens pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā. Process kļūst sarežģītāks, kad iesaistās nieres, un terapija jāpielāgo atbilstīgi to funkcijai.
Ģimenes ārsta praksē ik dienu ~ 40 % gadījumu uz konsultāciju ierodas pacienti, kuriem ir dažādi psihiski traucējumi. No psihotiskajiem traucējumiem zināmākā — bet ne izplatītākā — slimība šajā grupā ir šizofrēnija.
Lai cik liels ir progress ārstēšanas iespējās, sirds mazspējas pacientu skaits pieaug visā pasaulē. Mēs labāk ārstējam sirds slimības, arī mūsu pacientu vecums pieaug. Attīstītajās valstīs sirds mazspēja ir 1—2 % pieaugušo, bet vecumā pēc 70 gadiem — 10 %.
Dziļo vēnu tromboze (DVT) ir plaši izplatīta problēma abu dzimumu pārstāvjiem dažādos vecumos. Slimība nereti ir arī bīstama komplikācija hroniskiem un akūtiem citu patoloģiju stāvokļiem.
Karpālā kanāla sindroms ir visbiežākā kompresijas neiropātija. Plaukstas nerva nervus medianus kompresijas rezultātā radušies jušanas traucējumi var izpausties kā tirpšanas sajūta I, II, III un daļēji arī IV pirkstā, vairāk izteikti naktī, kā arī muskuļu darbības traucējumi, kas var izpausties kā vājums, satverot priekšmetus, sāpes plaukstā vai plaukstas pamatnes locītavā. [1]
Gadījumos, kad koncentrējamies uz vienu slimību, nevis pacientu kopumā, sagaidāmais rezultāts nav tik veiksmīgs. Der izvērtēt, kas ārstēšanas taktiku un paredzamo rezultātu var būtiski ietekmēt.
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
Klīniskajā praksē botulīns, proti, Clostridium botulinum producēts neirotoksīns, kura darbību raksturo pārejoša šķērssvītrotās muskulatūras hemodenervācija jeb toksīna inducēta neirālās pārvades kavēšana, ir pazīstams jau vairāk nekā 30 gadu. [1]
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, Latvijas Universitātes Ārstniecības fakultātes asociētais profesors ARNOLDS JEZUPOVS savu darbdienu saplānojis pa minūtei. Nedod atlaides ne sev, ne citiem. Var būt neiecietīgs, ja kāds no studentiem vai klīnikas darbiniekiem ir paviršs vai slinks.
“Ja slimnieks tev nav svarīgāks par visu, tev medicīnā nav ko darīt, — tā man mācīja strādāt docents Ņikitins,” kādā no intervijām saka Dr. OLAFS LIBERMANIS. Latvijā daudzi viņu pazīst kā vienu no mikroķirurģijas aizsācējiem, kurš izveidojis Brūču klīniku, bet kolēģu neviennozīmīgu nostāju izpelnījies ar to, ka iesaistījies to pacientu aizstāvībā, kas vēlas saņemt kompensāciju no Ārstniecības riska fonda.
Katru gadu pasaulē dzīvību sev atņem 703 000 cilvēku, kas nozīmē vienu pabeigtu pašnāvību ik 40 sekundes. Pašnāvības ir ceturtais vadošais nāves iemesls (pēc ceļu satiksmes negadījumiem, tuberkulozes un vardarbības) 15—19 gadu vecumā. [1; 4]
Spināla muskuļu atrofija (SMA) ir smaga iedzimta neiromuskulāra slimība, kas pakāpeniski iznīcina specializētas nervu šūnas — motoriskos neironus. Šīs šūnas atrodas smadzeņu stumbrā un muguras smadzenēs un kontrolē skeleta muskulatūras darbību, piemēram, staigāšanu, elpošanu, runāšanu un rīšanu. Motorisko neironu uzdevums ir kontrolēt kustības rokās, kājās, krūtīs, sejā, kaklā un mēlē. Ja šūnas bojātas, muskuļi nesaņem signālus, lēnām kļūst vājāki un atrofējas.
