PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Augusts 2022

Nr. 8 (257)

Jānis Kaupe, sporta ārsts, Latvijas Olimpiskā vienība

Manai sporta ārsta sirdij augusta numurā tuvākais ir pediatres Annas Valaines raksts. Ar lielu interesi atkal un atkal lasu rakstus par dzelzs deficīta anēmijām, jo tā ir ļoti bieža problēma sportistiem — it īpaši jauniešiem un it īpaši meitenēm. Dzelzs deficītu līdzīgi hipertensijai es pieskaitu fundamentālajiem veselības stūrakmeņiem, kuri jākoriģē pirmām kārtām un neatkarīgi no tā, ar kādām sūdzībām cilvēks pie manis ieradies, jo, aprūpējot cilvēku/sportistu, vienmēr cenšos izmantot holistisku pieeju — savest kārtībā fundamentālās lietas, pēc tam aktuālā problēma varbūt pat likvidēsies pati no sevis! 

Kardioloģe Silvija Hansone praktiski un vispusīgi apskata vēl vienu veselības stūrakmeni — arteriālo hipertensiju — un aktualizē mūžam svarīgo problēmu — pacientu līdzestību, proti, “pat visefektīvākie medikamenti pasaulē nestrādā, ja tos nelieto”! 

Reimatoloģe Natālija Vellere īsi, kodolīgi un praktiski par asimptomātisku hiperurikēmiju. Prieks lasīt, noteikti iesaku! Neiroloģe Jolanta Umure palīdz mums ieviest skaidrību par reiboni un troksni ausīs. Tēma sarežģīta! Dzimuma maiņas hormonālā terapija — ļoti specifiska, diskrēta un sarežģīta lieta, bet kvalitatīvs un īss ieskats tēmā var noderēt redzesloka paplašināšanai. Iedzimtas angioedēmas klīniskais gadījums, kuru vērts izlasīt, lai atcerētos vai iepazītos ar šo patoloģiju.

Ukrainas ārsta Denisa stāsts un redzējums no malas par Latvijas cilvēkiem un darbu Rēzeknes slimnīcā liek atcerēties relativitātes principu — varbūt tomēr mums viss nav tik slikti, kā standarta latvietim šķiet? Prieks par daudzām pozitīvām lietām, uz kurām Deniss norāda un kuras savā ikdienā varbūt nepamanām. 

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Nekontrolēta arteriāla hipertensija. Komplikāciju risks – vadlīnijas un praktiskie risinājumi

Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.

S. Hansone

Nākotne radionuklīdu izmantošanā

Apvienojot vārdus “terapija” un “diagnostika”, radies termins “teranostika”, kas pēdējos desmit gados arvien izteiktāk iezīmē izmaiņas nākotnes nukleārās medicīnas un personalizētās terapijas jomā. Teranostika piedāvā konvencionālās terapijas “vienas zāles der visam” nomaiņu uz personalizētu, molekulāru un precīzāku ārstēšanas metodi.

I. Langrate, M. Kalniņa

Asimptomātiska hiperurikēmija — ko tas nozīmē?

Asimptomātiska hiperurikēmija ir stāvoklis, kad urātu koncentrācija serumā ir palielināta, bet nav novēroti mononātrija urātu (MSU) kristālu nogulsnēšanās slimības simptomi, piemēram, podagra vai nierakmeņu slimība. Lai gan šīs klīniskās izpausmes var attīstīties jebkuram cilvēkam ar hiperurikēmiju jebkurā brīdī, aptuveni ⅔ vai vairāk paliek asimptomātiski, viņiem nekad neattīstās podagrisks artrīts, akūta vai hroniska hiperurikēmiska nefropātija vai urātu nefrolitiāze. [1—3]

N. Vellere

Intensīva fiziska slodze un locītavu veselība — ar ko jārēķinās?

Jebkura sporta nodarbība saistās ar lielāku vai mazāku pārslodzi dažādām balsta—kustību aparāta struktūrām. Nav iespējams uztrenēt servi tenisā, ja tūkstošiem un miljoniem reižu netiek atkārtota viena un tā pati servēšanas kustība pleca un elkoņa locītavā. Organisms saņem signālu, ka pleca locītava tiek pārslogota, un attiecīgi mēģina adaptēties ārējām prasībām.

J. Kaupe

Mikrobiotas ietekme uz ādas aizsardzību

Zarnu mikrobiotu pēta jau sen, bet ādas mikrobiota nozīmīgu lomu ieguvusi tikai pēdējos gados. Īpaši šim jautājumam pievērsušies dermatologi un kosmetologi, piemēram, izstrādājot kopšanas līdzekļus, kas veiksmīgi mijiedarbotos ar mikrobiotu.

E. Ozola

ARVĪDS IRMEJS, krūts ķirurgs: Dzīve turpinās

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, onkologs un krūts ķirurgs, asoc. prof. ARVĪDS IRMEJS divdesmit gadus ir veltījis onkoķirurģijai. Piedzīvojis šīs medicīnas jomas izaugsmi, strādājot apēdis ne vienu vien pudu sāls. Pērn asoc. prof. Arvīds Irmejs tika atzīts par Gada cilvēku medicīnā 2021 un saņēma Gada balvu medicīnā. Katra atdotā balss ir liecība, ka pacienti augstu vērtē ārsta darbu, uzticas un paļaujas uz viņu.

M. Lapsa