Nr. 9 (258)
Māra Pilmane, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore
Tāds nemierīgs laiks nemierīgā pasaulē! Tāpēc vēl jo vairāk vajadzīgs kaut kas stabils, kas kā enkurs notur dzīves kuģi uz vietas. Un spirgts, kas uzvēdī pasaules elpu un atsedz tās dzīves nepieciešamības, bez kurām sevi nejūtam kā speciālisti.
Un šāds ir Doctus, kura lapās atrodu rakstu par fantoma sāpēm (Matīsa Mežala un Ināras Loginas izpildījumā), kas tik spilgti atgādina pašreizējo politisko situāciju starp lielo agresorvalsti un Ukrainu...
Pie mākslīgajiem piena maisījumiem salecos “jaunizceptas” lepnas vecmāmiņas lomā un, jautājumus pārlasot, atceros savu mīļo profesoru Ivaru Ebelu — izcilo pediatru, kura grāmatiņu jau sen vicinu gar degunu vedekliņai. Tagad gudroju, kā labāk pasniegt šeit uzrakstīto.
Vecā dziesma par HOPS jaunās skaņās (Andra Krūmiņa) — mūsu pulmonologi šos jautājumus joprojām aktualizē kontekstā ar smēķēšanu (pie Anatomikuma gan jau gadiem vairs nesmēķē, jo studenti, pieķerti šādā netikumā, eksāmenā dabū papildu jautājumu par nikotīna ietekmi
uz cilvēka audiem).
Ārstes Lāsmas Lapiņas aprakstītais alerģiskais rinīts, šķiet, daudziem kļuvis par pastāvīgu pavadoni mūsu modernajā pasaulē, bet vienalga pārsteidz tā incidence un komplicētā ārstēšana.
Bez minētajiem ir citu jomu raksti, un Doctus atklājas atkal un atkal: 1) ar savu jēgpilno daudzpusību, kur katrs atrod kaut ko sev, 2) kā fantastisks izziņas avots ar katras tēmas saistīto rakstu uzskaitījumu.
Klāt septembris un jauns darba cēliens! Drošu gaitu, žurnāliņ, rāmu garu mums visiem un mieru visai pasaulei!
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Dzīves laikā mēs katrs atkārtoti mēdzam slimot ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām, kam raksturīgs deguna aizlikums un/vai tecēšana, šķaudīšana, samazinātas darba spējas un nomāktība, kas ilgst 7—10 dienas. Pēc atveseļošanās par slimības radīto diskomfortu aizmirstam. Bet ko darīt, ja rinīta epizodes ir ilgstošas un atkārtojas ik gadu vai nepāriet nemaz, vai to attīstību provocē kontakts ar dzīvniekiem vai uzturēšanās putekļainās telpās, darbavietā?
Viens no biežākajiem iemesliem nosūtīšanai uz augšējo endoskopiju ambulatorajā praksē ir gastroezofageālā refluksa slimība (GERS). GERS diagnoze reizēm var būt sarežģīta. Slimību raksturo kuņģa satura nonākšana barības vadā, kas rezultējas ar raksturīgajiem simptomiem un ilgākā laika posmā var radīt komplikācijas.
Medicīnas literatūrā pirmās liecības par fantoma sāpēm parādās 16. gadsimtā, kad franču ķirurgs Ambruāzs Parē 1552. gadā, aprakstot amputāciju kā ārstēšanas metodi, traktātā The Method of Treating Wounds Made by Harquebuses and Other Gun atspoguļo arī fantoma sāpēm raksturīgās izpausmes. Tomēr termins “fantoma sāpes” ieviests tikai 1866. gadā.
Pēcdzemdību periods, kas pazīstams arī kā “ceturtais trimestris”, attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad mātes fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā atgriežas sākotnējā stāvoklī pirms grūtniecības. Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi.
Pēc smēķētāju īpatsvara Eiropas valstīs Latvija ierindojas ceturtajā vietā, mūsu valstī smēķē 32 % no iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinot ar 2014. gadu, novērots pieaugums par 2 %, (1. attēls). [1] Smēķēšana ir viens no galvenajiem novēršamajiem nāves cēloņiem, jo tas ir iemesls virknei dažādu slimību, arī hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS.
Katarakta ir viena no biežākajām acu slimībām, un vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās, kas ir visbiežāk veiktā acu operācija. Latvijā ik gadu veic vairāk nekā 10 000 kataraktas operāciju.
Neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore LINDA ZVAUNE ikdienā strādā ar pacientiem, kuri cieš no dažādām sāpēm. Tās visas ir gana izaicinošas, taču daktere uzsver: galvassāpes atstātas pabērna lomā. Pirms pāris gadiem Dr. Zvaune Kopenhāgenas Universitātē ieguva maģistra grādu galvassāpju ārstēšanā, un šīs mācības ļāvušas plašāk paraudzīties uz šo jomu un vairojušas vēlmi to attīstīt augstākā līmenī.
