PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Aprīlis 2011

Dr. PĒTERIS TOMIŅS, RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, Amerikas–Austrijas fonda koordinators Latvijā

PAR APRĪĻA NUMURU

Ar interesi lasīju - intuīcija - vai instruments? Super! Esmu sajūsmā. Šai pierādījumos balstītās darbošanās un vispārējās pērkamības laikā uzdot sev jautājumu par kaut ko tik nepalpējamu, neperkutējamu, nesaskaitāmu, filoģenēzes ceļos un neceļos jau sen pazaudētu un aizmirstu.

Tikko atkal bija zemestrīce un cunami, un, pieņemu, atkal vienīgie cietušie zīdītāji bijām mēs, homo sapiens erectus. Citi mūsu "radi" nojauta un aizmuka. Pavasara sajušanai nojautu nevajag pat mums. Ārstēšanā, savukārt, ļoti der statistiski ticami priekšraksti, savureiz izpalīdz arī čujs un ņuhs. Un tomēr vajag poņu! Pirmām kārtām. Vismaz man tā ir bijis: kad kritiski atskatos uz savas nojautas retajiem un vārgajiem asniņiem, tie allaž uzdīguši ne jau nu baigi leknajā manu zināšanu gruntī. Iederīgu laipu no viedokļiem par mākslu (lasi - intuīciju) uz visai protokolizēto amatu - anestezioloģiju - pārmet kolēģis Sergejenko. Neba nu pirmsoperācijas izmeklēšana vienīgā joma, kur mūsu ārsti darbojas tikpat trokšņaini, cik no zinātnes viedokļa nepamatoti un dārgi. Jo nav poņas. Īsti žēl!

Cunftes māsas Ievas Saules saulainās piezīmes ir man sāpīgs dūriens. Jau ar pirmo citātu par pacientu slimības terminālajā fāzē. Sāp par tiem Latvijas "termināļiem", kas mirst šmucīgos palagos tāpēc, ka viņu dabiskie kopēji kaut kur pasaules tālumos vai vienkārši nodzērušies, un bez morfīna piles tāpēc, ka ārsts nesasniedzams. Sāp tāpēc, ka augsti mācītie un autoritatīvu protokolu pārņemtie, kā es to patlaban saredzu, no čuja attālinātie profesionāļi un mūsu sabiedrība kopumā nejūt dabisko mātes Dabas nosprausto galapunktu. Morfīns gan miesai, gan dvēselei izpaliek. Tā vietā dažkārt pat agresīva ārstēšana. Šausmīgi žēl!

Ar interesi lasīju dr. Puriņas sistematizēto rakstu par alerģisko rinītu. Interesanti tomēr: kāpēc mums XXI gadsimta sākumā vispār ir šāda problēma, ja savas sugas dzīves lielumlielāko daļu esam dzīvojuši starp ērcēm un žurkām, parazītu apsēsti un ziedošu puķu pļavās un... izdzīvojuši.

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Jaunākās tendences, kā palīdzēt pacientam ar migrēnu

Galvassāpes un muguras sāpes ir izplatītākās sāpju problēmas sabiedrībā. To sastopamības biežums ir ļoti liels, un nereti pacientam ir gan galvassāpes, gan muguras sāpes. Lai arī saspringuma galvassāpes ir sastopamas biežāk, šo sāpju intensitāte un sāpju izraisītais aktivitāšu ierobežojums, salīdzinot ar migrēnas galvassāpēm, ir stipri mazāks. Tāpēc droši var apgalvot, ka migrēna nodara vislielāko kaitējumu pacientam un sabiedrībai. Eiropas Savienības vajadzībām veiktā pētījumā secināja, ka darba produktivitātes kritums, strādājot ar sāpošu galvu, sasniedz 35%. 

G. Iļķēns

Kardiorenālais sindroms

Sirds un nieru slimības ir plaši izplatītas un bieži līdztekus norisošas cilvēka organismā, kas ievērojami palielina saslimstību, mirstību, kā arī kopējās medicīniskās aprūpes izmaksas. Pirmo reizi pasaulē konference, kas tika veltīta kardiorenālajam sindromam (KRS), 2008. gada septembrī norisēja Vičencā (Vicenza), Itālijā. Konferences iniciators bija profesors Ronco un Akūtās dialīzes kvalitātes iniciatīvas (ADQI) darba grupa, tajā piedalījās nefrologi, kardiologi, internisti, intensīvās terapijas speciālisti no visas pasaules. Šajā rakstā apkopotas jaunākās atziņas par kardiorenālo sindromu.

L. Mičule

Čūlas slimība

Miljons amerikāņu cieš no peptiskas čūlas slimības, aptuveni 10% ASV populācijas ir bijusi šī saslimšana. [1] Arī Latvijā čūlas slimība ir samērā plaši izplatīta. Izplatība sieviešu un vīriešu populācijā ir līdzīga. Peptiska čūlas slimība ir galvenaisaugšējā gremošanas trakta asiņošanas un citu komplikāciju cēlonis. Šajā rakstā apkopoti biežākie čūlas iemesli, diagnostikas vadlīnijas, kā arī ārstēšanas shēmas.

H. Abu Meri

Mazliet netradicionālāk par vitamīniem

Vitamīni pasaulē zināmi jau kopš XIX gadsimta otrās puses. Vārdu "vitamīni" dzīvē ieviesa poļu bioķīmiķis Kazimirs Fanks. XX gadsimta sākumā vitamīnu nozarē bija daudz jaunu atklājumu. C vitamīns ir svarīgākais vitamīns, jo tas ir galvenais dzīvasbūtnes balsts, saistībā ar C vitamīna atklājumiem piešķirtas pat trīs Nobela prēmijas. Šajā rakstā vairāk par dabīgajiem vitamīniem un to nozīmi veselības saglabāšanā.

L. Līcītis

Alerģisks rinīts – diagnostika un ārstēšana

Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem: aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi, šķaudīšanu. AR klīniskās izpausmes parasti labi pazīstamas gan ārstiem, gan pacientiem, taču ne vienmēr diagnostika ir viegla. Tāpēc šajā rakstā galvenokārt raksturota AR diagnostika un ārstēšana.

S. Puriņa

Otitis media

Akūts vidusauss iekaisums ir ļoti izplatīta saslimšana. Tā visbiežāk ir infekcijas slimība bērniem un zīdaiņiem, bet to bieži novēro arī pieaugušo populācijā. Praktiski jebkurš cilvēks vismaz reizi dzīvē ir pārslimojis vidusauss iekaisumu. Lielākais saslimšanas incidences pīķis ir līdz pirmajam dzīves gadam, otrais - līdz trīs gadu vecumam. Pēc statistikas datiem - ap 80% bērnu līdz trīs gadu vecumam vismaz reizi ir slimojuši ar vidusauss iekaisumu. [1] Pirms antibiotiku ēras mirstība no vidusauss iekaisuma komplikācijām bija līdz 76,4%.

L. Ķīse

Vēdersāpes bērniem

Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte.

I. Eglīte, S. Pildava

Histerorezektoskopijas nozīme dzemdes miomas ārstēšanā

Dzemdes mioma sastopama 20-80% sieviešu [1], daļai sieviešu tā var būt pilnīgi asimptomātiska, bet daļai tā var radīt dažādus menustruālā cikla traucējumus, asiņošanu, pilnuma sajūtu vēderā, dažādas sāpes un pat sekundāru hidronefrozi vai v. cava kompresijas sindromu. Submukozai dzemdes miomai raksturīga dismenoreja, menorāģija, leikoreja, neauglība un spontāni aborti anamnēzē.

N. Lietuviete, A. Rotberga

Viņš vai viņa?

Šoreiz klīniskā gadījuma apraksts būs ne tik pierasts, tas būs intriģējošs ziņojums. Aprakstā - divi klīniskie gadījumi, kam diagnoze ir gandrīz vienāda - androgēnu rezistence, bet cik atšķirīga ir dzimumattīstības traucējumu klīniskā izpausme! Šī diagnoze ir viens no visizteiktākajiem dzimumdiferenciācijas traucējumiem. Iepazīstoties ar šiem klīniskajiem gadījumiem, rodas jautājums: kas gan nosaka personas identitāti?

N. Fokina, J. Nagaiceva, I. Lase

No augu zālītēm līdz fitoterapijai

Mūsdienu civilizācijas sasniegumi devuši daudz jauna, lai atvieglotu un uzlabotu cilvēku dzīvi. Transports, globālais tīmeklis, mobilie sakari, jaunas medicīniskās tehnoloģijas, jaunas zāles - tam visam vajadzētu padarīt cilvēku brīvāku, veselīgāku un laimīgāku. Bet... Aplūkojot tikai vienu jomu - veselību -,  jāsecina, ka problēmu joprojām netrūkst un cilvēki meklē risinājumu, bieži atgriežoties pie tradicionālām, gadsimtu gaitā pārbaudītām vērtībām - pie ārstniecības augiem.

V. Eniņa

Gluži kā detektīvs - Valentīna Berga

Darbdienas vakarpuse. Aiz kādām durvīm Veselības inspekcijas gaitenī atskan daudzbalsīgs "Daudz baltu dieniņu..." Nodomāju, ka mūsu sarunas dēļ Kontroles pārvaldes vadītājai VALENTĪNAI BERGAI kūkas un šampanietis ies secen. Pēc mirkļa no kādas sanāksmes ierodas arī viņa pati. Jau pirmajā brīdī kļūst skaidrs, ka šī sieviete ir staigājošs enerģijas lādiņš. Netieši viņa to apstiprina, norādot, ka viņai nepatīk gļēvi un savu viedokli aizstāvēt nespējīgi cilvēki. Izrādās, arī viņai pašai dzīvē no kontroles neizbēgt. Viņas dzīves kontrolieri ir vīrs un dēls.

G. Gauja

Nesakārtotā rehabilitācija. NRC Vaivari un situācija Latvijā

Speciālisti slimnīcās un ģimenes ārsti noplāta rokas: kad viņi savu darbu padarījuši, pacienta atveseļošanas ķēdīte dažkārt pārtrūkst. Kamēr smags pacients sešus mēnešus gaida rindā uz rehabilitāciju, viņš zaudē iespēju atgriezties normālā dzīvē. Vai valsts ir saskaitījusi, cik darbaspējīgu roku šādā veidā zaudējusi? Kāds ir valsts qou vadis rehabilitācijas jomā?

D. Ričika

Neparastais ārsta instruments – intuīcija

Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami... 

D. Ričika, S. Kleinberga, G. Skrebele

Izveido potenciālo asins donoru reģistru

VADC Donoru nodaļas vadīja Irēna Danilāne (attēlā) stāsta, ka ir priecīga par katru donoru, kas ierodas ziedot asinis bez īpaša aicinājuma, tomēr nereti veidojas situācijas, kad slimniekiem pārliešanai nepieciešamas kādas noteiktas grupas asinis, kuru krājums jāpapildina.

Doctus

Bērnu Gaiļezeram 30 gadi

Kā sadalīt jubilejas kūku – domā Gaiļezera virsārste Evija Palčeja, prof. Jevgēnija Livdāne, Andis Lācis un Centis Ūbele.

Doctus

Latvijas zāļu tirgus – stabils

Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati liecina, ka pērn kopējais zāļu apgrozījums audzis par 0,17%, sasniedzot 196,02 (ar PVN) milj. latu apgrozījumu.

Doctus

Alkohols un pašnāvības

VEC veidotais e-žurnāla AIPAP jaunākais izdevums ziņo, ka ES dalībvalstu vidū pašnāvību izplatības ziņā Latvija ir 3. vietā.

Doctus

Jaunumi PVO depozitārija bibliotēkas plauktā

Jaunajā PVO rokasgrāmatā "Preventing intimate partner and sexual violence against women: taking action and generating evidence" aplūkoti jautājumi par seksuālās vardarbības nepieļaušanu un tās primāro profilaksi. Grāmatā aprakstīts seksuālās vardarbības mērogs, riski un iespējamās sekas uz sievietes fizisko un psihisko veselību.

Doctus

Trīs miljonus latu vērti e-veselības projekti

Veselības ekonomikas centrs noslēdzis trīs iepirkumu līgumus par 2,96 milj. latu e-veselības sistēmas izstrādei: integrācijas platformas informācijas sistēmu par 661,8 tūkstošiem latu izstrādās ABC Software un Meditec, e-veselības kartes sistēmu par 1,17 milj. latu – Datorzinību centrs, bet elektronisko nosūtījumu un pierakstu sistēmu, kā arī veselības portālu par 1,12 milj. latu – Lattelecom Technology.

Doctus