Augļi un dārzeņi garīgai labklājībai
Pētījumā, kurš tika veikts Warwickc universitātes Medicīnas skolā, fokusējās uz garīgo labklājību un atklāja, ka slikta garīgā labklājība ir saistīta ar individuālu augļu un dārzeņu patēriņu. Pētījumā piedalījās 14 000 dalībnieku vecumā virs 16 gadiem, 56% bija sievietes un 44% - vīrieši.
35,5% respondentu ar augstu garīgo labklājību, katru dienu uzturā lietoja piecas vai vairāk augļu un dārzeņu porcijas, salīdzinājumā augsta garīgā labklājība bija tikai 6,8%, kuri ēda augļus un dārzeņus mazāk, kā vienu porciju dienā. Pētnieki skaidro, jo augstāks individuālais augļu un dārzeņu patēriņš, jo zemāka sliktas garīgās labklājības iespējamība.
31,4% no tiem, kuriem bija augsta garīgā labklājība, ēda 3 - 4 porcijas un 28,4% ēda 1 - 2 porcijas. Tika analizēti arī citi faktori, kas var ietekmēt garīgo labklājību; alkohola lietošana un aptaukošanās nebija saistīta ar augstu garīgo labklājību. Augļu un dārzeņu lietošana ikdienā cieši ir saistīta gan ar zemu, gan augstu garīgo labklājību.
Zema garīgā labklājība ir cieši saistīta ar garīgām saslimšanām un garīgām veselības problēmām, bet augsta garīgā labklājība ir vairāk nekā tikai simptomu vai slimību trūkums; tas ir stāvoklis, kurā cilvēks jūtas un funkcionē labi. Optimisms, laime, pašapziņa un labas attiecības ar citiem cilvēkiem ir daļa no šī stāvokļa. Garīgā labklājība ir svarīga ne tikai, lai pasargātu cilvēku no garīgām slimībām, bet arī, lai pasargātu cilvēku no bieži sastopamām un smagām fiziskām slimībām.
Pirmavots: S. Stranges, P. C. Samaraweera, F. Taggart, N.-B. Kandala, S. Stewart-Brown.Major health-related behaviours and mental well-being in the general population: the Health Survey for England. BMJ Open, 2014; 4 (9): e005878.