Intraabdominālo tauku nozīme iekaisīgo zarnu slimību gadījumā

Doctus . | 2015. gada 7. augusts

Iespējams, ka intraabdominālie tauki veicina iekaisīgo zarnu slimību attīstību. Fizioloģiskos apstākļos intraabdominālie tauki kavē iekaisuma reakciju, bet pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS) šie tauki darbojas pretēji, iekaisumu veicinot.

Salīdzinot vesela cilvēka un IZS slimnieka intraabdominālās tauku šūnas, noskaidrots, ka IZS gadījumā tauku šūnu signālmolekulas ievērojami atšķiras no tām, kādas ir fizioloģiskos apstākļos. Tas norāda uz to, ka intraabdominālie tauki piedalās iekaisuma procesā. Interesanti, ka atšķiras tauku šūnas dažādu IZS gadījumā – Krona slimības pacientiem tās ir savādākas kā čūlainā kolīta pacientiem. Iepriekš intraabdominālo tauku loma iekaisuma reakcijas izveidē piedēvēta tikai Krona slimībai, taču šis pētījums norāda uz nepilnīgajām zināšanām čūlainā kolīta patoģenēzē.

Šis ir pirmais pētījums, kas parāda atšķirīgu tauku šūnu atbildi uz iekaisuma mediatoru signāliem. Nepieciešami tālāki pētījumi, lai izvērtētu, kā iekaisums ietekmē tauku šūnu izmaiņas un jānoskaidro, vai izmainītās tauku šūnas varētu būt terapijas mērķis IZS pacientiem.

AVOTS: Aristea Sideri, et al. Substance P Mediates Proinflammatory Cytokine Release From Mesenteric Adipocytes in Inflammatory Bowel Disease Patients. CMGH Cellular and Molecular Gastroenterology and Hepatology, 2015; 1 (4): 420

Pieejams: http://www.sciencedaily.com/releases/2015/08/150805111019.htm

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Krona slimība -jaunākie pētījumi un atzinumi

    Krona slimība (KS) ir viena no mūsdienās pētītākajām patoloģijām gastroenteroloģijas jomā. Ir daudz neskaidrību gan par tās etioloģiju, gan patoģenēzes norisēm, gan ārstēšanas taktiku. Šī literatūras apskata primārais mērķis nav sniegt praktiskas rekomendācijas, bet apkopot jaunākās zinātniskās atziņas par Krona slimību, kas parādās pasaules medicīniskajā literatūrā. Tas savukārt ļautu palūkoties uz šo slimību no mazāk ikdienišķas puses. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu