Sāpīga diabētiska neiropātija. Efektīvākā farmakoterapija ar neopioīdiem medikamentiem pēc WIP 2018

Sāpīgas diabētiskas neiropātijas (SDN) pamatā ir neiropātisku sāpju komponents, kad pretsāpju farmakoterapija ārstiem bieži rada grūtības efektīvākā medikamenta izvēlē. Mūsdienās, meklējot atbilstīgu pretsāpju līdzekli, stingri jāņem vērā pierādījumi pētījumos, ievērojot personalizētas medicīnas paņēmienus.

Rakstā apkopojām Pasaules Sāpju institūta (World Institute of Pain, WIP) Dr. Andrea Nicol un līdzautoru (ASV) 2018. gada atzinumus, analizējot starptautiski citējamas publikācijas, lai sniegtu ieskatu, kas varētu palīdzēt efektīvāk ārstēt augstākminēto sāpju stāvokli.

WIP un Slimību kontroles un profilakses centri (Centers for Disease Control and Prevention, CDC) atzīst, ka šobrīd pasaulē ir opioīdu krīze, proti, hroniska sāpju stāvokļa ārstēšanā nepamatoti daudz lieto opioīdus, lai gan būtu jāizvēlas neopioīdi līdzekļi un nefarmakoloģiska terapija. [1]

Apskata mērķis un metodes

Apskata mērķis: izvērtēt neopioīdus medikamentus, ko mūsdienās, pamatojot ar pierādījumiem, lieto neiropātisku sāpju ārstēšanai sāpīgas diabētiskas neiropātijas gadījumā.

Apskata metodes: iekļaušanas kritēriji — pieaugušie (≥ 18 gadi) ar hroniskām sāpēm, kas ilgst ≥ 3 mēnešus, analizēta neopioīdu medikamentu efektivitāte, salīdzinot ar placebo vai citiem medikamentiem, apskatīti tikai perspektīvi, ne–nejaušināti, kontrolēti un nepārredzami pētījumi. Izslēgti pētījumi, kur nepārredzamības būtība netika konstatēta vai radīja šaubas. Pētījumu iznākumu pamato sāpju skalas, funkcionālais stāvoklis, dzīves kvalitāte.

Analizēti pētījumi tikai angļu valodā no datubāzēm Cochrane, PubMed un SCOPUS. Meklēšanas stratēģija apskatāma vietnē http.://links.lww.com/AA/B956, pētījumiem nebija laika limita (1. attēls).Pētījumu iznākums pēc sāpju skalu rādījumiem, funkcionālā stāvokļa, dzīves kvalitātes

Apskatītas neopioīdu medikamentu klases, ārstējot SDN:

  • topiski (ne lokāli) un lokāli anestēzijas līdzekļi — kapsaicīns, meksiletīns, ketamīns, klonidīns;
  • amīnu atpakaļuzsūkšanās inhibitori (AAUI) — duloksetīns, venlafaksīns, paroksetīns, fluoksetīns, imipramīns, disipramīns, amitriptilīns;
  • membrānas stabilizatori — pregabalīns, gabapentīns, topiramāts, lamotrigīns, karbamazepīns, zonisamīds;
  • jaukti amīnu atpakaļuzsūkšanās inhibitori/opioīdi (JAAUI–opioīdi) — tapentadols, tramadols;
  • N–metil–D–aspartāta antagonisti (NMDA) — dekstrometorfāns, ketamīns;
  • citi un/vai medikamentu kombinācijas — botulīna toksīns A, inhalējamie kanabinoīdi, sintētiskie kanabinoīdi, klonidīns.

Sāpīga diabētiska neiropātija

SDN izplatība starp neiropātijām ir 43 %. Lielāka sastopamība ir 2. tipa cukura diabēta pacientiem — 51 %, bet 1. tipa cukura diabēta pacientiem tikai 26 %. PVO dati liecina, ka potenciālais cukura diabēta pacientu skaits 2030. gadā būs 366 miljoni. [7]

SDN ārstēšana ir daudzfaktoru un iekļauj gan FDA apstiprinātas indikācijas, gan FDA neapstiprinātās indikācijās aprobēto ne–opioīdu pretsāpju terapiju. [8]

Efektīvākos medikamentus SDN sāpju mazināšanai pamato pierādījumi (1. tabula). Tā kā SDN farmakoterapijā lieto maksimālās (dažkārt pat ļoti lielas, vislielākās) medikamentu devas, svarīgi atcerēties un ņemt vērā medikamentu radītās blaknes (2. tabula).Efektīvākie medikamenti sāpīgas diabētiskas neiropātijas sāpju mazināšanaiSāpīgas diabētiskas neiropātijas terapijā izmantojamo medikamentu blakusparādības

Membrānas stabilizatori

Pregabalīns

Medikaments iekļauts FDA apstiprinātās indikācijās. Sāpju intensitāte mazinās no 1,5—1,6 punktiem pēc sāpju intensitātes skalas ar devu 300 mg/dienā. [9] Visstiprākās iespējamās sāpes pēc pirmās medikamenta lietošanas nedēļas ievērojami mazinās 52 % pacientu (24 % placebo grupā).

NNT (number needed to treet) 3,6. NNT ir vidējais to pacientu skaits, kurus nepieciešams ārstēt, lai novērstu vēl vienu sliktu iznākumu (piemēram, pacientu skaits, kuri jāārstē, lai viens no viņiem gūtu labumu salīdzinājumā ar kontroli klīniskajā pētījumā). To definē kā absolūtu riska samazinājumu. Krietni uzlabojas dzīves kvalitāte un miegs. Sākuma deva 50—75 mg/dienā. Efektīvākā deva ir 300—600 mg/dienā. [10—13]

Gabapentīns

FDA neapstiprināta indikācija. Sāpju intensitāte samazinās četrās nedēļās, ko pierāda daudzi ne–nejaušināti kontrolēti pētījumi. [14—17] Ievērojami uzlabojas dzīves kvalitāte, miegs. Sākuma deva 100—300 mg/dienā. Minimālā efektīvā deva 1800—2400 mg/dienā. Minimāli efektīvā deva dažreiz var sasniegt medikamenta maksimālo devu vai pat ļoti lielas medikamenta devas. Jāņem vērā medikamenta radītās blaknes. Maksimālā pieļaujamā deva 3600 mg/dienā. [17]

Topiromāts

FDA neapstiprināts. Šaubīga efektivitāte — divos pētījumos efektīvs un divos pētījumos neefektīvs. Pozitīvos efektivitātes pētījumos pierādīts sāpju intensitātes samazinājums 8. nedēļā — uzlabojas dzīves kvalitāte un miegs.

Pierādīta svara samazināšanās visos pētījumos. Sākuma deva 25 mg/dienā. Minimālā efektīvā deva 100 mg/dienā. Maksimālā pieļaujamā deva 400 mg/dienā. [18; 19]

Lamotrigīns

FDA neapstiprināts. Minimāli efektīvs divos pētījumos, neefektīvs vienā pētījumā. [56] Pierādīta tikai sāpju intensitātes mazināšanās, citādi — bez efekta. Sāpju samazināšanās sešās nedēļās. Sākuma deva 25 mg/dienā.

Minimālā efektīvā deva vienāda ar maksimāli pieļaujamo devu 400—600 mg/dienā, sadalot divās daļās. [20; 21]

Karbamazepīns/okskarbazepīns

FDA neapstiprināta kombinācija. Neefektīva divos pētījumos [23; 24], efektīva vienā pētījumā. [22] Sāpju intensitātes samazināšanās divās nedēļās. Sākuma deva 200 mg/dienā. Minimālā efektīvā deva 1200—1800 mg/dienā. [22]

Zonisamīds

FDA neapstiprināts. Sāpju intensitāte samazinās tikai vienā nelielā pētījumā. [25] Pētījums nesasniedz kritēriju “ievērojams samazinājums”. Autoru atzinums: sāpju intensitāte samazinās par 2 punktiem pēc Sāpju Intensitātes skalas (Pain Intensity Score; PIS).

Amīnu atpakaļuzsūkšanās inhibitori

Duloksetīns

FDA apstiprināts SDN terapijai. Sāpju intensitātes samazinājums pierādīts vienā nedēļā. [26; 27] Ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti, miegu un garastāvokli. Septiņi pozitīvi pētījumi [26; 27; 29—33] un viens negatīvs pētījums. [28]

Sākuma deva 30 mg/dienā. Minimālā efektīvā deva 60 mg/dienā. [33]

Venlafaksīns

FDA neapstiprināta indikācija. Sāpju intensitāte samazinās pēc 2—6 nedēļām. NNT 4,5. Sākuma deva 37,5 mg/dienā. Minimālā efektīvā deva 150—225 mg/dienā. [34—35]

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) ir FDA neapstiprināta medikamentozās terapijas iespēja SDN gadījumā. Nepietiekams skaits pētījumu. Paroksetīns, [36] bet ne fluoksetīns [37] samazina sāpju intensitāti. Uzlabo miegu un samazina nakts sāpes. Sāpju samazinājums jau 1.—5. dienā. Minimālā efektīvā deva 40—50 mg/dienā. [38]

Tricikliskie antidepresanti

Imipramīna (FDA neapstiprināta indikācija), [41], disipramīna (FDA neapstiprināta indikācija), [39; 40] amiptriptilīna (FDA apstiprināta indikācija) [39] inducēts sāpju intensitātes samazinājums sasniegts 3.—5. nedēļā.

Sāpes atjaunojas divas nedēļas pēc medikācijas atcelšanas. Sāpju mazināšanās nav atkarīga no depresijas klātbūtnes. Nav efekta uz garastāvokli, lietojot disipramīnu. Uzlabojas miega kvalitāte. Minimālā efektīvā deva 90—150 mg/dienā. [42—44]

Lokālie un topiskie (ne lokālie) anestētiķi

Kapsaicīns

FDA apstiprināta indikācija. Ne–nejaušinātos kontrolētos pētījumos topiski lietojams kapsaicīns mazā devā (< 0,075 %) pierāda efektivitāti, samazinot sāpju intensitāti, uzlabojot miegu un dzīves kvalitāti. [45—48]

Sāpju samazinājums sasniegts astoņās nedēļās. Jālieto 4 ×/dienā. [45] Ne–nejaušinātos kontrolētos pētījumos kapsaicīna 0,025 % ļoti mazās devas efektivitāti nepierādīja, salīdzinot ar placebo. [48] Nav pētījumu par 8 % kapsaicīna uzklāšanu lielās devās SDN gadījumā.

Meksiletīns

FDA neapstiprināta indikācija. Efektivitāte sāpju samazināšanā pierādīta vienā ne–nejaušinātā kontrolētā pētījumā, [49] bet divos pētījumos nav atšķirību iepretī placebo lietojumam. [50; 51]

Pētījumu ierobežojumi — mazas pētījumu grupas. Vienā pētījumā pierādīts uzlabojums nakts sāpju remdēšanā un miega kvalitātē. [49] Nepieciešamas lielas medikamentu devas — 675 mg dienā. Izteiktas blaknes — diareja un slikta dūša. [52]

NMDA antagonisti

Dekstrometorfāns un topiski lietojamie ketamīni nav apstiprināti no FDA puses.

Dekstrometorfāna efektivitāte sāpju intensitātes samazinājumā pierādīta divos pētījumos. [5; 6] Sāpju samazināšanās konstatēta četrās nedēļās. Efektivitātes sasniegšanai nepieciešamas ļoti lielas medikamenta devas. Sākuma deva 30 mg/dienā. Maksimāli pieļaujamā deva 90 mg/dienā. Minimālā efektīvā deva 250—450 mg/dienā. [5; 6] Pētījumos pēc 10 % ketamīna topiskas lietošanas sāpju intensitātes samazinājuma nav. [4; 53]

Jaukti amīnu atpakaļuzsūkšanās inhibitori/opioīdi

Tapentadols

FDA apstiprināts. Vidēji stiprām un stiprām sāpēm. Efektīvs, samazinot sāpju intensitāti. Sāpju samazinājums parasti 2—3 nedēļās. Vidējā efektīvā atsāpinošā deva > 100 mg dienā. [54; 55]

Tramadols

FDA neapstiprināts. Sāpju mazināšanās efektivitāte pierādīta vienā pētījumā. Uzlabo sociālo un fizisko funkcionēšanu. Sākuma deva 50—150 mg/dienā Vidējā efektīvā atsāpinošā deva 200 mg/dienā. Maksimālā pieļaujamā deva 400 mg/dienā. [56]

Cita farmakoterapija

Botulīna toksīns A

Intradermālas botulīna toksīna A injekcijas samazina sāpju intensitāti, uzlabo miega kvalitāti un dzīves kvalitāti. Sākuma deva 50—200 vienības/dienā. Sāpju samazinājums sasniegts vienā nedēļā. [57; 58]

Inhalējamie kanabinoīdi

Tetrahidrokanabinols (THC 1 %, 4 %, 7 %) samazina spontānas sāpes. No devas īsās darbības atkarīgs medikamenta lietošanas biežums.

Konstatētas negatīvas kognitīvas blaknes, lietojot lielas THC 7 % devas, un pretrunīgi medicīniskie/juridiskie lietošanas aspekti. Nepieciešamas lielākas pacientu grupas un ilgtermiņa novērojumi. [59]

Sintētiskie kanabinoīdi

Nabilons 1—4 mg efektīvāks nekā placebo, mazinot sāpju intensitāti un uzlabojot miega kvalitāti. Nav datu par minimālo efektīvāko devu.

Negatīvas kognitīvas blaknes un pretrunīgi medicīniskie/juridiskie lietošanas aspekti. Nepieciešamas lielākas pacientu grupas un ilgtermiņa novērojumi. [60]

Topikālais klonidīna gels 0,1 %

Kopējā dienas deva 3,9 mg/dienā. Lokāls lietojums 3 ×/dienā samazina SDN sāpes, salīdzinot ar placebo. [61]

Kombinētā terapija

Nortriptilīna/gabapentīna un morfija (pētīts gabapentīns) kombinācija ir efektīvāka nekā monoterapija. Samazina sāpju intensitāti, uzlabo miegu, noskaņojumu un dzīves kvalitāti. Novērots mazāk blakņu. [2; 3]

_____________________________________________________________________________________________ 

Literatūra

  1. Rice AS, Maton S. Postherpetic Neuralgia Study Group. Gabapentin in postherpetic neuralgia: a randomised, double blind, placebo controlled study. Pain, 2001; 94: 215–224.
  2.  Gilron I, Bailey JM, Tu D, et al. Nortriptyline and gabapentin, alone and in combination for neuropathic pain: a double-blind, randomised controlled crossover trial. Lancet, 2009; 374: 1252–1261.
  3. Zhang L, Rainka M, Freeman R, et al. A randomized, double-blind, placebo-controlled trial to assess the efficacy and safety of gabapentin enacarbil in subjects with neuropathic pain associated with postherpetic neuralgia (PXN110748). J Pain, 2013; 14: 590–603.
  4. Lynch ME, Clark AJ, Sawynok J, Sullivan MJ. Topical 2% amitriptyline and 1% ketamine in neuropathic pain syndromes: a randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Anesthesiology, 2005; 103: 140–146.
  5. Sang CN, Booher S, Gilron I, et al. Dextromethorphan and memantine in painful diabetic neuropathy and postherpetic neuralgia: efficacy and doseresponse trials. Anesthesiology, 2002; 96: 1053–1061.
  6. Nelson KA, Park KM, Robinovitz E, Tsigos C, Max MB. High-dose oral dextromethorphan versus placebo in painful diabetic neuropathy and postherpetic neuralgia. Neurology, 1997; 48: 1212–1218.
  7. Rathur HM, Boulton AJ. Recent advances in the diagnosis and management of diabetic neuropathy. J Bone Joint Surg Br, 2005; 87: 1605–1610.
  8.  Paisley A, Abbott C, van Schie C, Boulton A. A comparison of the Neuropen against standard quantitative sensory-threshold measures for assessing peripheral nerve function. Diabet Med, 2002; 19: 400–405.
  9. Guan Y, Ding X, Cheng Y, et al. Efficacy of pregabalin for peripheral neuropathic pain: results of an 8-week, flexibledose, double-blind, placebo-controlled study conducted in China. Clin Ther, 2011; 33: 159–166.
  10. Richter RW, Portenoy R, Sharma U, et al. Relief of painful diabetic peripheral neuropathy with pregabalin: a randomized, placebo-controlled trial. J Pain, 2005; 6: 253–260.
  11. Rauck R, Makumi CW, Schwartz S, et al. A randomized, controlled trial of gabapentin enacarbil in subjects with neuropathic pain associated with diabetic peripheral neuropathy. Pain Pract, 2013; 13: 485–496.
  12. Ziegler D, Duan WR, An G, et al. A randomized double-blind, placebo-, and active-controlled study of T-type calcium channel blocker ABT-639 in patients with diabetic peripheral neuropathic pain. Pain, 2015; 156: 2013–2020.
  13. Lesser H, Sharma U, LaMoreaux L, Poole RM. Pregabalin relieves symptoms of painful diabetic neuropathy: a randomized controlled trial. Neurology, 2004; 63: 2104–2110.
  14. Backonja M, Beydoun A, Edwards KR, et al. Gabapentin for the symptomatic treatment of painful neuropathy in patients with diabetes mellitus: a randomized controlled trial. JAMA, 1998; 280: 1831–1836.
  15. Solak Y, Biyik Z, Atalay H, et al. Pregabalin versus gabapentin in the treatment of neuropathic pruritus in maintenance haemodialysis patients: a prospective, crossover study. Nephrology (Carlton), 2012; 17: 710–717.
  16. Gorson KC, Schott C, Herman R, et al. Gabapentin in the treatment of painful diabetic neuropathy: a placebo controlled, double blind, crossover trial. J Neurol Neurosurg Psychiatry, 1999; 66: 251–252.
  17.  Backonja M, Glanzman RL. Gabapentin dosing for neuropathic pain: evidence from randomized, placebo-controlled clinical trials. Clin Ther, 2003; 25: 81–104.
  18. Raskin P, Donofrio PD, Rosenthal NR, et al; CAPSS-141 Study Group. Topiramate vs placebo in painful diabetic neuropathy: analgesic and metabolic effects. Neurology, 2004; 63: 865–873.
  19. Thienel U, Neto W, Schwabe SK, Vijapurkar U; Topiramate Diabetic Neuropathic Pain Study Group. Topiramate in painful diabetic polyneuropathy: findings from three double-blind placebo-controlled trials. Acta Neurol Scand, 2004; 110: 221–231.
  20. Eisenberg E, Lurie Y, Braker C, et al. Lamotrigine reduces painful diabetic neuropathy: a randomized, controlled study. Neurology, 2001; 57: 505–509.
  21. Vinik AI, Tuchman M, Safirstein B, et al. Lamotrigine for treatment of pain associated with diabetic neuropathy: results of two randomized, double-blind, placebo-controlled studies. Pain, 2007; 128: 169–179.
  22. Dogra S, Beydoun S, Mazzola J, et al. Oxcarbazepine in painful diabetic neuropathy: a randomized, placebo-controlled study. Eur J Pain, 2005; 9: 543–554.
  23. Beydoun A, Kobetz SA, Carrazana EJ. Efficacy of oxcarbazepine in the treatment of painful diabetic neuropathy. Clin J Pain, 2004; 20: 174–178.
  24. Grosskopf J, Mazzola J, Wan Y, Hopwood M. A randomized, placebo-controlled study of oxcarbazepine in painful diabetic neuropathy. Acta Neurol Scand, 2006; 114: 177–180.
  25. Atli A, Dogra S. Zonisamide in the treatment of painful diabetic neuropathy: a randomized, double-blind, placebo-controlled pilot study. Pain Med, 2005; 6: 225–234.
  26. Goldstein DJ, Lu Y, Detke MJ, et al. Duloxetine vs. placebo in patients with painful diabetic neuropathy. Pain, 2005; 116: 109–118.
  27. Raskin J, Pritchett YL, Wang F, et al. A double-blind, randomized multicenter trial comparing duloxetine with placebo in the management of diabetic peripheral neuropathic pain. Pain Med, 2005; 6: 346–356.
  28. Gao Y, Ning G, Jia WP, et al. Duloxetine versus placebo in the treatment of patients with diabetic neuropathic pain in China. Chin Med J (Engl), 2010; 123: 3184–3192.
  29. Wernicke JF, Pritchett YL, D’Souza DN, et al. A randomized controlled trial of duloxetine in diabetic peripheral neuropathic pain. Neurology, 2006; 67: 1411–1420.
  30. Gao Y, Guo X, Han P, et al. Treatment of patients with diabetic peripheral neuropathic pain in China: a double-blind randomised trial of duloxetine vs. placebo. Int J Clin Pract, 2015; 69: 957–966.
  31. Yasuda H, Hotta N, Nakao K, et al. Superiority of duloxetine to placebo in improving diabetic neuropathic pain: results of a randomized controlled trial in Japan. J Diabetes Investig, 2011; 2: 132–139.
  32. Raskin J, Wang F, Pritchett YL, Goldstein DJ. Duloxetine for patients with diabetic peripheral neuropathic pain: a 6-month open-label safety study. Pain Med, 2006; 7: 373–385.
  33. Yasuda H, Hotta N, Kasuga M, et al. Efficacy and safety of 40 mg or 60 mg duloxetine in Japanese adults with diabetic neuropathic pain: results from a randomized, 52-week, open-label study. J Diabetes Investig, 2016; 7: 100–108.
  34. Rowbotham MC, Goli V, Kunz NR, Lei D. Venlafaxine extended release in the treatment of painful diabetic neuropathy: a double-blind, placebo-controlled study. Pain, 2004; 110: 697–706.
  35. Kadiroglu AK, Sit D, Kayabasi H, et al. The effect of venlafaxine HCl on painful peripheral diabetic neuropathy in patients with type 2 diabetes mellitus. J Diabetes Complications, 2008; 22: 241–245.
  36. Sindrup SH, Gram LF, Brøsen K, et al. The selective serotonin reuptake inhibitor paroxetine is effective in the treatment of diabetic neuropathy symptoms. Pain, 1990; 42: 135–144.
  37. Max MB, Lynch SA, Muir J, et al. Effects of desipramine, amitriptyline, and fluoxetine on pain in diabetic neuropathy. N Engl J Med, 1992; 326: 1250–1256.
  38. Sindrup SH, Grodum E, Gram LF, Beck-Nielsen H. Concentration-response relationship in paroxetine treatment of diabetic neuropathy symptoms: a patient-blinded doseescalation study. Ther Drug Monit, 1991; 13: 408–414.
  39. Max MB, Lynch SA, Muir J, et al. Effects of desipramine, amitriptyline, and fluoxetine on pain in diabetic neuropathy. N Engl J Med, 1992; 326: 1250–1256.
  40.  Max MB, Kishore-Kumar R, Schafer SC, et al. Efficacy of desipramine in painful diabetic neuropathy: a placebo-controlled trial. Pain, 1991; 45: 3–9.
  41. Kvinesdal B, Molin J, Frøland A, Gram LF. Imipramine treatment of painful diabetic neuropathy. JAMA, 1984; 251: 1727–1730.
  42.  Max MB, Culnane M, Schafer SC, et al. Amitriptyline relieves diabetic neuropathy pain in patients with normal or depressed mood. Neurology, 1987; 37: 589–596.
  43. Vrethem M, Boivie J, Arnqvist H, et al. A comparison of amitriptyline and maprotiline in the treatment of painful polyneuropathy in diabetics and nondiabetics. Clin J Pain, 1997; 13: 313–323.
  44. Boyle J, Eriksson ME, Gribble L, et al. Randomized, placebo-controlled comparison of amitriptyline, duloxetine, and pregabalin in patients with chronic diabetic peripheral neuropathic pain: impact on pain, polysomnographic sleep, daytime functioning, and quality of life. Diabetes Care, 2012; 35: 2451–2458.
  45. Treatment of painful diabetic neuropathy with topical capsaicin. A multicenter, double-blind, vehicle-controlled study. The Capsaicin Study Group. Arch Intern Med, 1991; 151: 2225–2229.
  46. Capsaicin Study Group. Effect of treatment with capsaicin on daily activities of patients with painful diabetic neuropathy. Diabetes Care, 1992; 15: 159–165.
  47. Tandan R, Lewis GA, Krusinski PB, et al. Topical capsaicin in painful diabetic neuropathy. Controlled study with long-term follow-up. Diabetes Care, 1992; 15: 8–14.
  48. Kulkantrakorn K, Lorsuwansiri C, Meesawatsom P. 0.025% capsaicin gel for the treatment of painful diabetic neuropathy: a randomized, double-blind, crossover, placebo-controlled trial. Pain Pract, 2013; 13: 497–503.
  49. Dejgard A, Petersen P, Kastrup J. Mexiletine for treatment of chronic painful diabetic neuropathy. Lancet, 1988; 1: 9–11.
  50. Stracke H, Meyer UE, Schumacher HE, Federlin K. Mexiletine in the treatment of diabetic neuropathy. Diabetes Care, 1992; 15: 1550–1555.
  51. Wright JM, Oki JC, Graves L III. Mexiletine in the symptomatic treatment of diabetic peripheral neuropathy. Ann Pharmacother, 1997; 31: 29–34.
  52. Oskarsson P, Ljunggren JG, Lins PE. Efficacy and safety of mexiletine in the treatment of painful diabetic neuropathy. The Mexiletine Study Group. Diabetes Care, 1997; 20: 1594–1597.
  53. Mahoney JM, Vardaxis V, Moore JL, et al. Topical ketamine cream in the treatment of painful diabetic neuropathy: a randomized, placebo-controlled, double-blind initial study. J Am Podiatr Med Assoc, 2012; 102: 178–183.
  54. Vinik AI, Shapiro DY, Rauschkolb C, et al. A randomized withdrawal, placebo-controlled study evaluating the efficacy and tolerability of tapentadol extended release in patients with chronic painful diabetic peripheral neuropathy. Diabetes Care, 2014; 37: 2302–2309.
  55. Schwartz S, Etropolski M, Shapiro DY, et al. Safety and efficacy of tapentadol ER in patients with painful diabetic peripheral neuropathy: results of a randomized-withdrawal, placebo-controlled trial. Curr Med Res Opin, 2011; 27: 151–162.
  56. Harati Y, Gooch C, Swenson M, et al. Double-blind randomized trial of tramadol for the treatment of the pain of diabetic neuropathy. Neurology, 1998; 50: 1842–1846.
  57. Yuan RY, Sheu JJ, Yu JM, et al. Botulinum toxin for diabetic neuropathic pain: a randomized double-blind crossover trial. Neurology, 2009; 72: 1473–1478.
  58. Chen WT, Yuan RY, Chiang SC, et al. Onabotulinumtoxin A improves tactile and mechanical pain perception in painful diabetic polyneuropathy. Clin J Pain, 2013; 29: 305–310.
  59. Wallace MS, Marcotte TD, Umlauf A, et al. Efficacy of inhaled cannabis on painful diabetic neuropathy. J Pain, 2015; 16: 616–627.
  60.  Toth C, Mawani S, Brady S, et al. An enriched-enrolment, randomized withdrawal, flexible-dose, double-blind, placebo controlled, parallel assignment efficacy study of nabilone as adjuvant in the treatment of diabetic peripheral neuropathic pain. Pain, 2012; 153: 2073–2082.
  61. Campbell CM, Kipnes MS, Stouch BC, et al. Randomized control trial of topical clonidine for treatment of painful diabetic neuropathy. Pain, 2012; 153: 1815–1823.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti