Mentālo aktivitāšu kvantitāte un kvalitāte un vieglu kognitīvu traucējumu risks

Doctus . | 2019. gada 11. jūlijs

Jaunā pētījumā atklāja, ka mentāli stimulējošas aktivitātes, piemēram, datora lietošana, spēļu spēlēšana, rokdarbi un dalība sociālās aktivitātes ir saistītas ar zemāku vai aizkavētu ar vecumu saistītas atmiņas pasliktināšanos.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai mentāli stimulējošu aktivitāšu skaits, patērētais laiks un biežums pusmūžā un vēlākos gados ir saistīts ar vieglu kognitīvu traucējumu (VKT) risku.  

Tika veikts perspektīvs kohorta pētījums, iekļaujot 2000 dalībniekus vecumā 70 gadi un vecāki, kuriem pētījuma sākumā nebija kognitīvu traucējumu; mediānais novērošanas laiks bija 5 gadi. Dalībnieki aizpildīja anketu par laiku, skaitu un biežumu par piecām stimulējošām aktivitātēm (grāmatu lasīšana, datora lietošana, sociālās aktivitātes, spēļu spēlēšana un rokdarbi).

VKT risks bija statistiski ticami zemāks tiem dalībniekiem, kuri bija sociāli aktīvi (HR=0,80; 95 % TI [0,64 – 0,99]) un kuri spēlēja spēles (HR=0,80; 95 % TI [0,66 – 0,98]). Datora lietošana arī bija saistīta ar zemāku VKT risku, neatkarīgi no vecuma, kad tas tika darīts (pusmūžā, bet ne vēlākos gados HR=0,52; 95 % TI [0,31 – 0,88]; vēlākos gados, bet ne pusmūžā HR=0,70; 95 % TI [0,56 – 0,88]; gan pusmūžā, gan vēlākos gados HR=0,63; 95 % TI [0,51 – 0,79]). Nodarbošanās ar rokdarbiem bija saistīta ar zemāku VKT, ja tika veikti vēlākos gados, bet ne pusmūžā (HR=0,58; 95 % TI [0,34 – 0,97]).  Vēl vairāk, jo vairāk aktivitātes tika veiktas vēlākos gados, jo zemāks bija VKT risks (jebkādas divas aktivitātes HR=0,72; 95 % TI [0,53 – 0,99]; jebkādas 3 aktivitātes HR=0,55; 95 % TI [0,40 – 0,77]; jebkādas 4 četras aktivitātes HR=0,44; 95 % TI [0,30 – 0,65]); visas 5 aktivitātes HR=0,57; 95 % TI [0,34 – 0,96]).

Pētnieki secina, jo vairāk mentāli stimulējošas aktivitātes tiek veiktas, īpaši vēlākā vecumā, jo zemāks ir vieglu kognitīvu traucējumu risks.

AVOTS: Krell-Roesch J, Syrjanen JA, Vassilaki M,et al. Quantity and quality of mental activities and the risk of incident mild cognitive impairment. Neurology, 2019

Uz augšu ↑
  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu

  • Monētas izmēra gudrais insulīna plāksteris

    Doctus . | 2020. gada 13. februāris

    Pētnieki strādā pie gudrā insulīnu izdalošā plākstera izstrādes, kas varētu monitorēt un pārvaldīt glikozes līmeni cilvēkiem ar cukura diabētu, kā arī ievadīt nepieciešamo insulīna devu. Lasīt visu