Sanita Paudere–Logina
ģimenes ārste, Doctus medicīnas redaktore
ģimenes ārste, Doctus medicīnas redaktore
Siltais laiks mūs lolo ar iespēju kļūt aktīviem un mosties no ziemas miega gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Līdz ar aktivitātes kāpumu nākas novērot arī traumatisma pieaugumu — to veicina gan dažādas sporta aktivitātes ārā, gan ar vides iekārtošanu saistīti pasākumi. Mīksto audu traumas daudz biežāk redzamas gan traumpunktos, gan ģimenes ārstu praksēs.
Gan ģimenes ārsta praksē, gan pie pediatra nereti dzirdamas sūdzības no vecākiem: “Mans bērns mājās neko normālu neēd, tikai knibinās”. Kā strādāt ar bērnu — izvēlīgu ēdāju, skaidro sertificēta uztura speciāliste Eva Šmite.
Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu pasaulē tiek konstatēti aptuveni divi miljardi ar caureju saistītu slimības gadījumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Aprēķināts, ka bērni, jaunāki par pieciem gadiem, gada laikā piedzīvo apmēram trīs caurejas epizodes, un, skatoties pasaules kontekstā, caureja ir otrais vadošais nāves iemesls bērniem šajā vecuma grupā. [1] Pieaugušajiem lielākā daļa gadījumu ir pašlimitējoši, un ir nepieciešama tikai atbalstoša terapija, pārsvarā perorāla rehidratācija. [2]
Mākslīgie piena maisījumi (MPM) medicīnisku indikāciju vai ģimenes izvēles dēļ ir nozīmīgs uzturvielu avots zīdaiņiem papildu krūts pienam vai kā krūts piena aizstājējs. Šobrīd tirgū ir pieejams plašs dažādu MPM klāsts, t. sk. zīdaiņiem ar zināmiem veselības traucējumiem — govs piena olbaltumvielu alerģiju, IgE mediētu pārtikas alerģiju, iedzimtu laktāzes deficītu un citiem stāvokļiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
Kādēļ būtiski ņemt vērā pacienta vecumu, izvēloties pretsāpju terapiju? Antidepresanti kā pretsāpju terapijas adjuvanti: kādas būtu veiksmīgākās un kādas mazāk veiksmīgas kombinācijas no klīniskā farmaceita skatpunkta? Uz šiem un citiemjautājumiem lasiet klīniskās farmaceites Aleksandras Bules atbildes.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.
Levotiroksīna nātrija sāls (turpmāk levotiroksīns, LT4) monoterapijā ir stūrakmens hipotireozes ārstēšanā — tas ir viens no biežāk izrakstītajiem medikamentiem visā pasaulē. Svarīgi ņemt vērā, ka šis medikaments pārsvarā nepieciešams pacienta mūža ilgumā, bet tā efektivitāti un terapeitiskos mērķus var ietekmēt ļoti daudzi faktori.
Jāsaka, ka “vistalantīgākais” no vitamīniem attiecībā uz tā darbību un funkcijām ķermenī noteikti ir D vitamīns. To it kā pavisam vienkārši var arī iegūt — izejam ārā saulainā dienā, un... Bet vai patiešām viss ir tik vienkārši?
Pāraktīva urīnpūšļa sindroms ir bieži sastopama un nozīmīga apakšējo urīnceļu slimība. Pacienti norāda uz tādiem simptomiem kā biežāka nepieciešamība urinēt, t. sk. naktīs, pavēles tipa urīna nesaturēšana, un simptomi nav saistīti ar urīnceļu infekciju vai citām patoloģijām. Šī slimība saistīta ar nozīmīgu dzīves kvalitātes pasliktinājumu pacientiem un ekonomisku slogu veselības aprūpes sistēmai.
Primāra arteriāla hipertensija bieži vien sākotnēji ir asimptomātisks stāvoklis, ko nosakām brīdī, kad pacients nonācis mūsu redzeslokā citu iemeslu dēļ. Taču, lai samazinātu nevēlamu kardiovaskulāru notikumu attīstības, t. sk. nāves, risku, svarīgi nodrošināt atbilstīgu ārstēšanu un profilaksi visās pacientu vecuma grupās.
Lielai daļai pacientu ar terminālu slimību sastopams sāpju sindroms gan pašas slimības dēļ, gan nesen veiktas ķirurģiskas vai invazīvas procedūras dēļ. [1] Klīniski nozīmīgu sāpju pieaugums novērojams senioriem apmēram pēdējos četrus dzīves mēnešus. Tāpēc nozīmīgi regulāri izvērtēt sūdzības par sāpēm, lai agrīni tās mazinātu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti. [2] Par sāpju pārvaldības principiem informē onkoloģe ķīmijterapeite Dr. Līga Keiša–Ķirse.
Kā atšķuras acne vulgaris starp vecuma grupām? Vai akni var uzskatīt tikai par kosmētisku defektu? Ar ko atšķiras pusaudžu akne no pieaugušo aknes? Lasiet dermatoloģes LANAS MIEZES atbildes.