Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis — aktualizēt retu neiroloģisku sindromu, raksturot terapijas iespējas un efektivitāti un parādīt Latvijā veiktā pētījumā iegūtus datus par sindroma biežumu, klīnisko ainu, agrīnas diagnostikas un ārstēšanas nozīmi.
Klīniskajā gadījumā aprakstīts jauns pacients ar Marfāna sindromu, kurš pēc bezsamaņas epizodes nokļuvis stacionārā. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par slimības gaitu, ārstu taktiku, izmeklējumiem un to rezultātiem.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar primāru hiperparatireozi, epitēlijķermenīšu adenomu, sekundāru osteoporozi, vairākām daudzveidīgām osteoklastomām un patoloģisku lūzumu. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un diagnozes noteikšanas gaitu.
Rozā jeb nepigmentētie veidojumi ir liela ādas veidojumu grupa. Klīniski tie var būt ļoti līdzīgi cits citam, taču katrā no gadījumiem atšķiras taktika: konservatīva (sistēmiska vai lokāla) vai ķirurģiska ārstēšana. Nozīme ir veidojuma anamnēzei, taču praksē ne vienmēr un ne visi pacienti spēj precīzi definēt veidojuma vēsturi.
Klīniskajā gadījumā aprakstīts gados jauns pacients ar mikoplazmu pneimoniju, pacients smagā stāvoklī tika pārvests no reģionālās slimnīcas. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par izmeklējumiem un izvēlētajiem diagnostikas un ārstēšanas veidiem.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar barības vada vidusdaļas zemgļotādas granulāro šūnu audzēju ar zemu proliferācijas aktivitāti, gastroezofageālā atviļņa slimību un refluksa ezofagītu (B pakāpe). Klīniskā gadījumā aprakstā lasiet par veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem terapijas veidiem.
Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis — aktualizēt retu autoimūnu skrimšļaudu patoloģiju, slimības radītās komplikācijas un raksturot empīriskās terapijas pamatprincipus, kas izriet no atsevišķiem publicētiem klīniskiem gadījumiem.
Klīniskajā gadījumā aprakstīts pacients ar akūtu toksisku hepatītu: pacienta stāvoklis bija smags, stacionēšanas laikā tas vēl vairāk pasliktinājās. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par ārstu veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.
Gados jauniem pacientiem sūdzības par sirdsklauvēm ne vienmēr ir tikai neiroveģetatīvas distonijas pazīme, bet klīniski nozīmīgs simptoms, kura diferenciāldiagnostika jāzina visu specialitāšu ārstiem. Klīniski diagnosticējot kādu no multiplas endokrīnas neoplāzijas (MEN) sindromiem, vienmēr jāatceras par to autosomāli dominanto (AD) pārmantošanas veidu un pirmās pakāpes radinieku ģenētisko sijājošo diagnostiku, lai savlaicīgi profilaktiski ārstētu un novērotu dinamikā.
Ir jāizturas uzmanīgi pret izmaksām — izmeklējumiem, terapiju, tomēr, ja iepriekš būtu zināms, ka paciente ir HIV pozitīva, ērču encefalīts šajā gadījumā, visticamāk, nebūtu diagnosticēts. Šoreiz lēnā diagnostika deva pareizu diagnozi, bet pacientes stāvoklis tāpēc nemainījās; iznākums, visticamāk, būtu tāds pats.
