PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Klīniskie gadījumi

Kušinga sindroms. Repetitio mater studiorum est jeb atkārtošana ir zināšanu māte

Šajā klīniskajā gadījumā būtiski bija laikus atpazīt slimības simptomus un noteikt pareizu diagnozi, nepieļaujot ārstēšanas kļūdas, lai novērstu slimības progresēšanu un iespējamu letalitāti. Kušinga slimība ir grūti diagnosticējama, un, kā rāda šis klīniskais gadījums, arī pareizai, adekvātai ārstēšanai vienmēr ir kritiskais periods, kad mainās hipotalāma–hipofīzes–virsnieru ass regulācijas sistēma. Šīs slimības gadījumā pacienta nāves risks pēcoperācijas periodā ir lielāks nekā periodā pirms operācijas.

E. Siliņa, D. Seisuma

Herpes zoster infekcija

Varicella zoster vīruss klīniski var izpausties gan ar vējbakām (primārā forma), gan ar herpes zoster jeb jostas rozes infekciju (sekundārā slimības forma). Slimo gan imūnkompetenti, gan imūnkompromitēti pacienti. Turklāt herpes zoster infekcija ir iespējama cilvēkiem, kas pārslimojuši vējbakas neatkarīgi no to formas smaguma. Vīruss latenti persistē spinālajos ganglijos un, atkārtoti aktivējoties, var izraisīt infekcijas uzliesmojumu. Atkārtotas aktivācijas mehānisms nav pilnīgi skaidrs, biežāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma. Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir parādīt visai biežas infekcijas norisi un ārstēšanu pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību.

U. Dumpis, A. Stāka, P. Aldiņš, S. Lugovska

Klīniskais gadījums pacientam ar hemohromatozi

Hemohromatozes (HH) diagnoze klīniskajā gadījumā aprakstītajam pacientam apvieno cukura diabēta, neskaidras ģenēzes hepatīta un aknu cirozes diagnozes. Literatūras pārskats par dzelzs vielu maiņu pacientiem ar hemohromatozi skatāms Doctus jūlija numurā (29.–39. lpp.). Šis klīniskais gadījums uzskatāmi parāda, ka HH ne uzreiz var identificēt, jo tā var maskēties zem vairāku dažādu un it kā savstarpēji nesaistītu slimību maskas. HH klasisko klīnisko triādi veido trīs pazīmes: bronzas toņa ādas hiperpigmentācija, sekundārs cukura diabēts un aknu ciroze.

G. Avotiņa, I. Rasa

Paciente ar 1. tipa cukura diabētu un n. opticus neiropātiju

Klīniskā gadījuma prezentācijas mērķis ir atspoguļot neapmierinoši kompensēta cukura diabēta infekciozas komplikācijas un to ārstēšanā izmantoto antibiotiku blakusparādības, kā arī akcentēt un pievērst uzmanību medikamentu retam un ļoti nopietnam toksiskam efektam kombinācijā ar daudzu orgānu disfunkcijas sindromu (MODS).

D. Ērgle, D. Seisuma

Atipiskas lokalizācijas difterija

Latvijā izveidojusies tāda kā bedre, un daudzi domā, ka ir tikai slikti. Tomēr haotiskais demokrātisms, kas Latvijā vērojams daudzās sabiedriskās aktivitātēs, patiesi ir tāds. Mēs mazliet atšķiramies no citiem, bet nav zināms, vai tas vienmēr ir slikti, taču, ja runājam par infekciju profilaksi, tad individualizēšana, nespēja daudzas lietas organizēt pēc plāna nav ar labām sekām. Šoreiz klīniskajā gadījumā par netipiskas lokalizācijas difteriju.

A. Stāka, A. Vilde, U. Dumpis

Videokapsulas endoskopija

Klīniskais gadījums prezentē sešu gadu ilgu slimības vēsturi. Paciente ar pacietību izturēja atkārtotas augšējās un apakšējās endoskopijas. Apmēram divas reizes gadā hospitalizēta asins pārliešanai. Kārtējā stacionēšanas reizē pacientei veica datortomogrāfiju vēdera dobumam un izmeklējumā konstatēja negaidītu atradi.

V. Kantāns, O. Jeļisejeva

Paciente ar autoimūnu poliglandulāru sindromu

Prezentācijas mērķis ir atspoguļot ilgstoši neārstētas, smagas, progresējošas autoimūnas slimības dekompensāciju saistībā ar imūnās disfunkcijas izraisītām komplikācijām, uzsvērt smagas glikokortikoīdu terapijas komplikācijas pacientam ar imūndeficītu. Šis nav gadījums, lai parādītu mūsu varēšanu, tehnoloģiskās iespējas un jaunos medikamentus. Šis ir gadījums, kas beidzās letāli. Jautājums – vai šis bija fatāls gadījums no paša sākuma? Vai arī šis ir gadījums, kad mēs, rīkojoties citādi, varējām stabilizēt stāvokli un paciente kādu laiku vēl varēja dzīvot?

J. Nagaiceva, D. Seisuma

Kašķis - kādas var būt neārstēšanas sekas

Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.

E. Ceriņa, A. Stāka, S. Lugovska