Klāt vasara, un tas nozīmē, ka sākusies arī pludmales sezona. Tā kā īsti siltu un saulainu dienu Latvijā salīdzinoši nav daudz, tad cilvēki cenšas šo laiku izmantot maksimāli “lietderīgi”, proti, pēc iespējas ātrāk un intensīvāk iesauļoties. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu fotofizioloģijā, fotobioloģijā un fotokarcinoģenēzē, kā arī vērst uzmanību uz lokālas terapijas taktiku pie ādas saules apdeguma.
Kārpas ir labdabīgi epidermāli jaunveidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Mūsdienās pazīstam vairāk nekā simt dažādu CPV tipu, un katru gadu tiek atklāti jauni. Dažiem vīrusa tipiem ir izgudrota profilaktiska vakcīna, bet lielākajai daļai tādas vēl nav atrastas. Inficēšanās notiek no slima cilvēka tieša vai netieša kontakta ceļā. Rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu: ārstēt vai neārstēt kārpas un kā novērst onkoģenēzes risku?
Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz trīs gadu vecumam un 1- 3% pieaugušo populācijā [3; 7; 8; 9], turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. [5; 6; 9] Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas.
Psoriāze ir hroniska papuloskvamoza neskaidras etioloģijas dermatoze ar raksturīgu ģenētisko predispozīciju un atšķirīgu prevalenci (1,5-3%) dažādās pasaules valstīs. Aizvien pieaugošs ir psoriāzes patoģenēzes posmu un terapijas līdzekļu zinātnisko pētījumu klāsts, kas paver iespējas pilnīgāk izzināt slimības norisi un pielietot mūsdienīgas, patoģenētiski pamatotas ārstēšanas metodes. Savlaicīgi un mūsdienu medicīnas sasniegumiem atbilstīgi ārstējot slimību, mēs būtiski spējam uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti.
Atopiskais dermatīts ir viena no biežākajām ādas un viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem, kas sastopama arī pieaugušo populācijā. Līdz ar krasu atopiskā dermatīta prevalences pieaugumu pēdējos gados, tikpat krasi palielinās pētījumu skaits par visdažādākajiem šīs slimības aspektiem. Rezultātā ik gadus parādās simtiem zinātnisku publikāciju par atopiskā dermatīta epidemioloģiju, patoģenēzi, ārstēšanu, komplikācijām utt. Tomēr nevar apgalvot, ka tikpat krasi pieaugtu arī atbildēto jautājumu skaits. Iegūtās atbildes visbiežāk ir jaunu jautājumu avots, un dažkārt liek apšaubīt jau it kā labi zināmas lietas un stratēģijas.
Vairumā gadījumu neveseli mati ir simptoms, kas norāda uz iekšķīgām problēmām. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām kaitēm, pakļauti regulāram stresam vai pārslodzei, reti kad ir veselīgi mati. Tātad nespodri, lūstoši, plāni un citādi neveseli mati nozīmē ko vairāk par vienkāršu kosmētisku defektu. Taču tieši šis faktors vairumā gadījumu izvirzās priekšplānā, un tādējādi var iztrūkt loģiskā konsekvence, proti, ka matu atveseļošana jāsāk no iekšpuses.
Runājot par dažādām ādas slimībām, tiek plaši lietots termins – hiperkeratoze. Galvenokārt ar to raksturo pārmērīgi sabiezētu ādu, piemēram, uz plaukstām un it īpaši pēdām. Tomēr hiperkeratoze nav specifiska slimība, bet gan patoloģisks process, ko var novērot daudzu dermatožu gadījumā.
Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?
Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.
Mūsdienu sabiedrības attieksme pret veselību un ādas kopšanu ir ļoti dažāda. Pasaulē pēdējā laikā palielinās ādas kopšanas produktu tirgus, jo pieaug pieprasījums pēc tiem. Ne tikai gados vecāki cilvēki, bet arī jaunieši arvien vairāk pievērš uzmanību ādas novecošanās problēmai. Ikviens vēlas pagriezt laiku atpakaļ, taču līdz ar patērētāju populācijas novecošanu pieaug ādas kopšanas produktu pārdošanas apjomi. [1] Šo produktu sastāvs ir daudzveidīgs un variabls. Arī ādas mitrinātāju uzbūve un funkcijas ir pārsteidzoši sarežģītas, balansējot uz kosmētikas un medikamentu statusa robežas. Kā lai zina, kā darbojas visas to sastāvā esošās vielas? Tādēļ – neliels ieskats ādas mitrinātāju pasaulē.
Androgēnā alopēcija (AGA), kas sākas pirms 35 gadu vecuma, bija saistīta ar metabolā sindroma (MetS) pazīmēm, tostarp abdominālo aptaukošanos, paaugstinātu glikozes līmeni tukšā dūšā un paaugstinātu triglicerīdu līmeni, liecina gadījumu kontroles pētījums.
Darba stress var būt saistīts ar erektilo disfunkciju (ED) gados jauniem vīriešiem, liecina pētījums, kas publicēts International Journal of Clinical Practice.
Kad vecāki jautā, kādā vecumā bērnam būtu jāierodas pie ortodonta uz pirmo apskati, vadošās starptautiskās ortodontu asociācijas un klīniskā praksē iesaka to darīt jau 7–9 gadu vecumā.[1] Kāpēc? Saskaņā ar klasisko zobu šķilšanās secību, līdz 8 gadu vecumam bērnam parasti jau ir izšķīlušies vai šķiļas četri augšžokļa pastāvīgie priekšzobi, četri apakšžokļa pastāvīgie priekšzobi, kā arī pirmie pastāvīgie molāri. Pārējie zobi šajā vecumā parasti vēl ir piena zobi.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.
