GLP–1 receptoru agonisti, DPP–4 inhibitori un SGLT–2 inhibitori tiek bieži parakstīti glikēmijas kontrolei cukura diabēta pacientiem. Neskatoties uz jau pierādītajiem pozitīvajiem ieguvumiem arī kardiovaskulārās sistēmas veselībā, jaunas ziņas ienāk par to potenciālo ieguvumu plaušu funkcijas uzlabošanā.
Jauns pētījums apliecina, ka vidējas vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes (MVPA) pēcpusdienā vai vakarā var uzlabot glikozes līmeņa kontroli asinīs vairāk nekā vienmērīgas fiziskās aktivitātes visas dienas garumā.
Gestācijas diabēta izplatības rādītāji variē no 1–30 %, atkarībā no pētāmās populācijas. Grūtniecības laikā gestācijas diabēts nozīmē augstākus mātes un bērna nevēlamus iznākumus, t.sk. preeklampsijas attīstības risku, priekšlaicīgas dzemdības, neonatālas hiperinsulinēmijas attīstīšanos. Kaut arī lielā daļā gadījumu gestācijas diabēts atrisinās pēc dzemdībām, pieaug to gadījumu skaits, kad glikozes intolerances traucējumi grūtniecības laikā atstāj ilgtermiņa sekas.
Seniori pārstāv lielāko diabēta pacientu daļu Eiropā un ASV. Attīstīto valstu iedzīvotāju vidējais vecums aizvien pieaug, piemēram, Latvijā iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem pārsniedz 500 000, kas ir vairāk nekā ceturtdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem šobrīd!
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
Ar zemāku demences risku cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu saistīta septiņu veselīga dzīvesveida paradumu kombinācija (gulēšana 7—9 h diennaktī, regulāras fiziskās aktivitātes, bieža sociālā saskarsme u.c.).
Vīriešiem ar zemu testosterona līmeni ir paaugstināts risks saslimt ar Covid–19 un tāpēc nokļūt slimnīcā. Vīriešu dzimums saistīts ar smagāku Covid–19. Pētnieki vēlējās uzzināt, vai hospitalizācijas risks atšķiras vīriešiem ar hipogonādismu, vīriešiem ar eigonādismu un tiem, kas saņem testosterona terapiju (TTh).
Dapagliflozīns zināms kā medikaments, kas uzlabo klīnisko iznākumu 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem ar sirds—asinsvadu sistēmas un nieru slimībām. Tomēr kādas ir dapagliflozīna attiecības ar citiem medikamentiem, ko izmanto kardiovaskulāru slimību ārstēšanā šai pacientu grupai?
Dzimuma maiņas jautājums mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks. Process ir fiziski un morāli smags, laikietilpīgs un dārgs. Dzimuma maiņu veido vairāki posmi: kopējā veselības stāvokļa izvērtēšana un diagnozes noteikšana, terapija — hormonterapija un ķirurģija.
Kā probiotikas ietekmē grūtnieces ar gestācijas cukura diabētu (CD)? Tas līdz šim nav noskaidrots, taču pētījumā analizēta probiotiku profilaktiskā ietekme uz grūtniecēm bez gestācijas CD.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.